'Delfi plus': hercogs Jēkabs un vergi, 'paraugprāva' un diženais norvēģis  (31)

Nedēļas sākumā "Delfi" autoru komanda startēja ar rakstu sēriju par dižo norvēģi Tūru Heijerdālu. Tajā stāstīts par viņa ekspedīcijām, tostarp arī par 6100 kilometru garo ceļojumu niedru laivā pāri Atlantijai un par viņa unikālo vizīti Latvijā pirms 20 gadiem "Ekspedīcija-Valmiera."

Gaidot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas augusta nogalē un turpinot kādreizējo Rīgas mēru rakstu sēriju, aizvadītajā nedēļā lasāma Andras Briekmanes intervija ar Māri Purgaili. Viņa rokās domes groži bija laikā, kad Latvija piedzīvoja gan banku krīzi, gan privatizāciju, Purgailis arī lika pamatakmeni Melngalvju namam.

Žurnāliste Kristīna Hudenko izjautāja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieci Dainu Grosu par jautājumiem, kas skar latviešu emigrantu un remigrantu bērnus. Savukārt "Calis.lv" redaktore Aija Rutka pētīja labās un sliktās prakses piemērus, kā klājas bērniem ar autismu parastos bērnudārzos. "Gan filozofiski, gan tā ir mana nostāja, arī vairāki pētījumi to pierādījuši, – visiem bērniem būtu jāmācās kopā. Iekļaujošā izglītība visiem bērniem nāk par labu," žurnālistei sacīja bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Piedāvājam sarakstu ar daļu no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.

Kādu iespaidu uz bērniem atstāj vecāku lēmums pamest Latviju? Kā emigrācijā dzimušie zēni un meitenes izjūt saikni ar savu senču dzimteni? Vai Latvija ir gatava sagaidīt "neformāta" skolēnus un skolnieces, kas izvēlējušies šeit atgriezties? LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Grosa pastāstīja par emigrantu un reemigrantu bērnu problēmām un ieguvumiem, kā arī par savu personisko repatriācijas no Austrālijas pieredzi.

Lasīt vairāk

Hercogs Jēkabs Ketlers, kurš no 1642. līdz 1682. gadam pārvaldīja Kurzemes un Zemgales hercogisti, Latvijas vēsturē ir palicis kā viens no uzņēmīgākajiem un inovatīvākajiem valdniekiem. Rosīgais hercogs, kurš veiksmīgi eksportēja kokmateriālus, labību un citas preces, izveidoja divas aizjūras kolonijas un, visticamāk, arī nodarbojās ar tolaik ierastu rūpalu – vergu tirdzniecību.

Lasīt vairāk

Līdz šim lielākais naudas sods Latvijā uzlikts e-komercijas uzņēmumam "Shopping Service" – 150 tūkstoši eiro – saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Portāls "Delfi" vērtē naudassodu piemērošanas konsekvenci un sodu apmēru Latvijā, kā arī to ietekmējošos faktorus. Ekspertu ieskatā, šāds liels naudassods Latvijā pagaidām uzskatāms par izņēmuma gadījumu, tomēr tas neizslēdz iespēju, ka arī nākotnē varētu būt līdzīgi gadījumi.

Lasīt vairāk

Pirmdiena, 13. jūlijs ir pirmā darba diena jaunajam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam. Tikai dažas dienas iepriekš - 9. jūlijā - savu pēdējo izvērsto interviju ģenerālprokurora amatā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sniedza iepriekšējais augstā amata ieņēmējs Ēriks Kalnmeiers. Tajā viņš atklāti apsprieda gan saspīlējumus savās attiecībās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), gan vairākiem bijušajiem kā arī esošo valsts prezidentu.

Lasīt vairāk

Skrituļot no Norvēģijas ziemeļiem līdz Gibraltāram, ziemā no Rīgas aizmīties līdz Sočiem, taisnā līnijā no Krievijas līdz Zviedrijas robežai pārslēpot Somiju, no Namībijas līdz Brazīlijai pārairēt pāri Atlantijas okeānam, bet tagad – airu laivā doties pāri Klusajam okeānam, kļūstot par pirmo cilvēku, kurš veicis šo braucienu šādā veidā – dodoties no Dienvidamerikas un sasniedzot Eirāziju. Tas ir Kārlis Bardelis, kurš šīs nedēļas sākumā atgriezies no divus gadus ilgā piedzīvojuma.

Lasīt vairāk

1998. gada septembra sākumā norisinājās vēl kāds Tūra Heijerdāla ceļojums, ko vēl līdz šai dienai tās dalībnieku un rīkotāju starpā atpazīst kā "Ekspedīciju – Valmiera". Pirms vairāk nekā 20 gadiem slavenais pētnieks un ceļotājs viesojās Latvijā, turklāt viņa vizīte kļuva par tādu kā salidojumu, jo šeit ieradās ne tikai pats Heijerdāls, bet arī dažādu viņa pasaules ekspedīciju dalībnieki – kopskaitā 11 cilvēki. Latvijas vēsturē unikālo vizīti toreiz rīkoja Vineta Vintere kopā ar uzticamu un ieinteresētu komandu. Šodien Vineta ir Vidzemes Augstskolas vieslektore, taču 90. gadu otrajā pusē viņai Kārļa Greiškalna vadītajā Valmieras rajona padomē bija uzticēts līdz tam nebijis amats – speciāliste starptautiskās sadarbības jautājumos. Vineta jau kopš ģeogrāfijas studiju laikiem bija lolojusi sapni reiz satikt Heijerdālu, tomēr rezultāts pārspēja vispārdrošākās ieceres.

Lasīt vairāk

Ir vasaras vidus, un bērnudārzos sākusies grupu komplektēšana. Valsts realizētais iekļaujošās izglītības modelis nosaka, ka Latvijā vairs nav speciālo izglītības iestāžu. Šobrīd visos bērnudārzos realizē vispārējās izglītības programmu, kā arī ir iestādes, kas papildus īsteno dažādas speciālās programmas.

Lasīt vairāk

Basketbols un karš. Divas nesavienojamas lietas, jo labi zināms, ka kara laikā klusē ne tikai mūzas, – tad tiek apturētas arī sporta sacīkstes. Tas patiesi būtu neparasti, ja Otrā pasaules kara laikā amerikāņi mērotos spēkā ar itāļiem un vāciešiem basketbolā. Pilnīgi neiedomājami, jo karš ir karš, tas padara daudz ko neiespējamu. Tas ne tikai atņem iespējas sportistiem darīt to, kam viņi gatavojušies, un liedz iegūt kārotās godalgas, bet arī pašus ierauj iznīcības virpulī. Šāds piemērs ir Latvijas basketbola izlase, Eiropas 1935. gada čempione, kurai pat veltīta aktierfilma "Sapņu komanda".

Lasīt vairāk

"Tā bija nopietna izvēle. Es neteiktu, ka ar lielu prieku pieņēmu šo piedāvājumu..." intervijā Mārtiņam Ķibildam avīzē "Diena" 1994. gada jūnija sākumā, dažas dienas pirms ievēlēšanas mēra amatā, teica Māris Purgailis, vēlāk vēl piebilstot: "Pašreizējā situācijā ir ļoti vajadzīga stingra rīcība, un es ceru, ka tāds varēšu būt." Intervijā portālam "Delfi" 26 gadus vēlāk Purgailis atklāti stāsta par daudzu tā laika notikumu aizkulisēm, kā arī iezīmē grūtības, ar kurām saskarsies jaunais domes sasaukums.

Lasīt vairāk

Aukstā kara laikā, kā zināms, sacensība lielvaru ASV un PSRS starpā notika par to, kurš augstāk un tālāk kosmosā, bet mazāk zināms par centieniem, kas neizpelnījās pārlieku plašu publicitāti, – kurš dziļāk zemē. ASV no šīs sacensības izstājās visai agri, bet tas, ko divu desmitgažu laikā iespēja padomju inženieri un zinātnieki, aizvien ir ierakstīts vēsturē kā dziļākais mākslīgi veidotais punkts uz Zemes. Kolas superdziļo urbumu un to, kāpēc projekts aprāvās, nesasniedzis sākotnēji izvirzīto mērķi, apvij arī vairākas absolūti muļķīgas, taču visnotaļ izklaidējošas urbānās leģendas.

Lasīt vairāk

Plombīrs, neapšaubāmi, ir saldējumu karalis – viskvalitatīvākais, treknākais, krēmīgākais un gardākais. Pārskatot veikalu piedāvājumu, plombīru ir tik daudz, ka raibs metas gar acīm. Bet vai tiešām visi produkti ir šī izsmalcinātā titula cienīgi? Lai viestu skaidrību, kāds tad ir veikalos nopērkamo plombīra iepakojumu patiesais saturs, konsultējoties ar pārtikas tehnoloģi Leldi Sotnieci un uztura speciālisti Jeļenu Pavlovu, sarīkojām aklo degustāciju. Lasi un uzzini, vai augstāka cena vienmēr ir kvalitātes rādītājs, kāds ir veikalos nopērkamo plombīru sastāvs, kurus produktus droši likt grozā, bet kurus labāk atstāt veikala plauktā.

Lasīt vairāk

Pandēmijas ierobežotā ceļošana uz Latviju atvedusi populāro dabas fotogrāfu Konstu Punku, kurš ne tikai guvis atpazīstamību tīmeklī (1,3 miljoni sekotāji "Instagram"), bet arī sadarbojies ar tādiem zīmoliem kā "National Geographic", "Mercedes-Benz" un neskaitāmiem citiem "premium" klases zīmoliem, kā tas piedienas šāda līmeņa fotogrāfam. Portālam "Delfi" izdevās uz sarunu noķert gan Punku, gan viņa aroda brāli Jūso Hamalainenu, lai meklētu atbildi uz jautājumu, ko šķetina jaunie fotogrāfi visā pasaulē, – kā kļūt slavenam "Instagram"? Parunājām arī par savvaļas fotogrāfiju un, protams, to, kā Konsta pelna naudu.

Lasīt vairāk