Par sešiem iespējamiem uzbrukuma Ukrainai scenārijiem "Delfi Plus" vecākais redaktors Filips Lastovskis izjautāja vienu no pieredzes bagātākajiem Ukrainas valstsvīriem, šobrīd nevalstiskā sektora pārstāvi Oļegu Ribačuku, kā arī Vācijas Maršala fonda ASV pētnieku Maksimu Miltu. Savukārt par lielo elektrības rēķinu ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu biznesa nodaļas redaktore Ingrīda Drazdovska vērsās pie nekustamā īpašuma tirgus, būvniecības un banku ekspertiem.
Ārvalstu pieredze liecina, ka smagas, nāvi izraisošas blakusparādības pēc vakcinācijas pret Covid-19 ir ļoti retas, tomēr būtiska ir patiesības noskaidrošana ikkatrā neskaidrā gadījumā. Aizvadītajā nedēļā "Delfi Plus" piedāvāja divu ģimeņu stāstus, kuras zaudējušas tuviniekus – vienā gadījumā 28 gadus veco dēlu, otrā – 87 gadus veco māti. Tuvinieki daudzu mēnešu gaitā nav spējuši rast atbildes, vai nāvei bija kāds sakars ar vakcīnu.
Šajā nedēļā "Delfi Plus" piedāvāja arī vairākas intervijas. "Spried ar Delfi" vadītāja Alīna Lastovska intervēja Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu par Satversmes tiesā iesniegtajiem pieteikumiem saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem, iespējamo senioru obligāto vakcināciju un citiem jautājumiem. Kultūras žurnālists Aivars Madris savukārt sarunājās ar literatūrzinātnieku un dzejnieku Kārli Vērdiņu, kurš nesen izpelnījies augstāko Latvijā iespējamo atzinību par trešo savas profesionālās darbības jomu – literatūras kritiku.
"Delfi Plus" dzīvesstila sadaļā žurnāliste Katrīna Āboliņa savukārt ar uztura speciālistēm Evu Kataju un Viktoriju Zakarkeviču, un farmaceiti Ievu Virzu iztirzāja tematu par vitamīnu nepieciešamību, savukārt žurnāliste Līga Stirna pievērsās izsmalcinātām un dārgām atpūtas vietām pasaulē. Tāpat arī piedāvājām iedvesmojošu Maļinu ģimenes stāstu par atgriešanos Latgalē pēc dzīves Islandē.
Nākamnedēļ "Delfi Plus" epicentrā būs šā brīža aktualitātes, proti, energoresursu krīze Latvijā, notikumu attīstība Ukrainai, kā arī Covid-19 pandēmija, proti, par ko liecina jaunākie statistikas dati. Tāpat arī turpināsim iepazīstināt ar iedvesmojošiem cilvēkiem un pievērsīsimies daudziem vecākiem aktuālai tēmai – ko darīt, ja bērns internetā skatās savam vecumam nepiemērotu saturu. Tāpat stāstīsim par karjeras aktualitātēm, proti, darbības jomas maiņu laikā, kad strauji pārveidojies arī pieprasījums pēc dažādu profesiju pārstāvjiem.
Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi Plus" rakstiem.
'Uz Krieviju ceļotu melni līķu maisi': Ukrainas politikas veterāns analizē sešus uzbrukuma scenārijus
Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Eiropas partneriem jāgatavojas Krievijas iebrukumam Ukrainā. Jāpieņem tūlītēji ekonomiskie, diplomātiskie, militārie, izlūkošanas un humānās palīdzības mēri Ukrainas un tās tautas labā, tāpat nepieciešams stiprināt NATO austrumu robežu, minēts pasaulē ietekmīgas starptautiskās drošības domnīcas ziņojumā. Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra publikācijā (CSIS) arī aprakstīti seši scenāriji, kā varētu izskatīties Krievijas iebrukums.
Soli pa solim: kā Krievijas karavīri Ukrainā pamodināja zviedrus
Krievijai pie Ukrainas robežām turpinot pulcēt aizvien jaunu militāro kontingentu, tostarp ar bruņutehniku piekrautiem vilcienu ešeloniem ierodoties arī Baltkrievijā, potenciāliem draudiem gatavojas vairums tās rietumu kaimiņu. Pagājušajā nedēļā bruņutransportieri parādījās zviedru Gotlandes salā Visbijā. Piedāvājam atskatu ne tik senā pagātnē, skaidrojot militārās klātbūtnes nozīmi šajā nepilnu 25 000 cilvēku apdzīvotajā pilsētiņā Baltijas jūras vidū, kurā vakarā aizvērt aizkarus ir sliktais tonis.
'Arī Amerikā ceļš zinātnē nav rozēm kaisīts'. Saruna ar Kārli Vērdiņu
Literatūrzinātnieks un dzejnieks Kārlis Vērdiņš tikko izpelnījies augstāko Latvijā iespējamo atzinību par trešo savas profesionālās darbības jomu – literatūras kritiku, kļūstot par septīto Normunda Naumaņa vārdā nosauktās gada balvas mākslas kritikā saņēmēju. Paralēli tam Vērdiņš ir piecu pieaugušo un trīs bērnu dzejas krājumu autors, vairākkārt saņēmis gandrīz visas nozīmīgākās literārās godalgas Latvijā, kā arī plaši atdzejots un publicēts ārpus tās robežām. Šobrīd studē salīdzināmās literatūrzinātnes doktora studiju programmā Sentluisas universitātē ASV, kur raksta disertāciju par Latviešu starpkaru literatūru pasaules modernisma kontekstā.
'Gribam tikai atbildi' – tuvinieki maldās starp iestādēm, skaidrojot, vai nāve saistāma ar vakcīnu
Ojāram dzīves pēdējais pusgads bija īpaši laimīgs. Veicās attiecībās, bija labs kontakts ar mazo meitiņu, iezīmējās nākotnes plāni. Kad jauno vīrieti maijā atrada mirušu, pakritušu zem minitraktora lāpstas, starp vietējiem vispirms izplatījās runas, ka noticis nelaimes gadījums. Tā nebija – Ojāram 28 gadu vecumā pēkšņi apstājās sirds.
Saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu
Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas otrais pilnvaru termiņš tiesneša amatā noslēdzas 11. februārī. Laikā, kopš viņa vada tiesu, tā pieņēmusi vairākus plašu rezonansi sabiedrībā raisījušus spriedumus, tādēļ viņu intervēja Alina Lastovska. Raidījumā piedalījās arī "Delfi" žurnālists Kārlis Arājs.
Sporta skolas gatavas prasīt treneru algām trūkstošos trīs miljonus
Bērnu skaita un akreditēto sporta skolu pieaugums apsteidzis valsts gatavību atbalstīt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas ar treneru atalgojumam atbilstošu dotāciju. Savukārt situāciju šķietami vien sarežģījušas pēdējās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas piespiež vairāku sporta skolu vadītājus apsvērt treniņu grupu apvienošanu un pat treneru atbrīvošanu no amata.
D vitamīna analīzes – trīs reizes gadā? Mazā 'veselības superzvaigžņu' rokasgrāmata
Pirmajā brīdī varētu šķist, ka vitamīni tāds bonusiņš vien ir – tos vajag, lai justos labāk. Taču patiesībā bez vitamīniem normāla organisma funkcionēšana nemaz nav iedomājama. Populārākie vitamīni slēpjas zem alfabēta pirmajiem burtiem – A, B grupa, C, D, E un K, un katrs no tiem iesaistās citos organisma procesos. Viens vitamīns palīdz nodrošināt nervu sistēmas darbu, otrs – saglabāt acu veselību, taču teju visu vitamīnu optimālo devu iespējams uzņemt ar gudri saplānotu ēdienkarti. Neskatoties uz to, sava loma ir arī vitamīniem preparātu veidā, kas plašā klāstā aplūkojami aptieku plauktos. Ko ēst, ko dzert, un ko pirkt?
Prastā grafīta un urāna čupa, kas iestartēja kodollaikmetu: reaktors CP-1
No malas tas izskatījās kā prasts melnu ķieģeļu un koku krāvums – un šos vārdus teicis nevis kāds nelabvēlis vai nievātājs, bet gan pats projekta vadītājs, izcilais fiziķis Enriko Fermi. Tik tiešām, vēsturē pirmais kodolreaktors, kurā panākta pašuzturoša ķēdes reakcija, tā arī tika nosaukts – "Chicago Pile-1" jeb, brīvā formā tulkojot burtiski, "Čikāgas čupa-1". Vēsturiskajā eksperimentā reaktora jauda nesasniedza pat vienu vatu, taču zinātniskais nozīmīgums bija milzīgs. Fermi komanda praktiski pierādīja, ka kontrolēta enerģijas iegūšana no atomu kodolu skaldīšanas ir iespējama.
Ko nenožēloju un ko būtu nogaidījusi. Pēc plastiskajām operācijām sagaidīt mazuli
Mūsdienu estētiskā medicīna paver izskata uzlabošanas iespējas gan skaistuma, gan veselības vārdā. Kā tas var ietekmēt nākamo grūtniecību un bērniņa zīdīšanu? Kā grūtniecība un zīdīšana pēc operācijas var ietekmēt iegūto rezultātu? Pieredzē dalās fitnesa trenere Dace Aišpure, kura veikusi gan vēdera, gan krūšu plastisko operāciju. Pirmo viņa nosauc par vienu no labākajām savas dzīves izvēlēm, bet krūšu operāciju, ja par tās ietekmi uz zīdīšanu būtu zinājusi, būtu atlikusi.
Skaustu pat Olimpa dieviem. Izsmalcinātās un dārgākās atpūtas vietas pasaulē
Seno grieķu dievi dzīvoja Olimpā – brīnišķīgā vietā, kur tecēja ambrozija un dzīve pagāja vienos priekos. Šodien nav jābūt dievam, lai to izbaudītu, pietiks vien ar "biezāku" bankas kontu. Kur atpūšas tie, kas var atļauties visu?