Foto: Shutterstock/F64/Pixabay
Šonedēļ "Delfi Plus" saturā debitēja uzreiz divi jauni video raidījumi: pieredzējušā ārlietu žurnālista Anša Īvāna vadītais "Komandcentrs" par aktualitātēm ārvalstīs, kur pirmajā epizodē viesojās "Amnesty International" Eiropas reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks, kā arī jauns diskusiju raidījums "Kāpēc", kuru vada pētnieciskā žurnāliste Olga Dragiļeva. Pirmās diskusijas centrā – kāpēc 10 gadus pēc referenduma par krievu kā otru valsts valodu Latvijas sabiedrība joprojām ir sašķelta?

Savukārt Žurnāliste Polina Šilina un fotogrāfs Māris Morkāns speciālreportāžā no Ukrainas šonedēļ vēstīja par noskaņojumu Donbasā. Viņi meklēja atbildi, kā laikā, kad pasaules lielvaras un mediji uzmanīgi seko līdzi iespējamam karam, par to visu jūtas vienkāršie iedzīvotāji, kas pie robežas ar separātiskajiem reģioniem dzīvo ikdienā.

Bet žurnāliste Vita Dreijere ar konkrētiem piemēriem mēģināja noskaidrot, kurā brīdī kāds nevainīgs jociņš vai pārpratums, kas publicēts sociālajos tīklos, varētu kļūt par krimināli sodāmu noziegumu. Jāpiebilst, ka arī pašlaik nepatiesu ziņu izplatīšanu publiskajā telpā var traktēt kā huligānismu, ja vien tās rada sabiedriskā miera traucējumu. Par to policijā patlaban uzsākti vairāki kriminālprocesi. Krimināllikuma grozījumu iniciatore Tieslietu ministrija vēloties likumu precizēt "atbilstoši mūsdienām", tāpēc piedāvā jaunu likuma normu, kurā būtu atsevišķi izdalīts un skaidri formulēts viens huligānisma paveids – apzināta nepatiesu ziņu publiska izplatīšana. No Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Andreja Judina (JV) teiktā izriet, ka šis precizējums veikts tāpēc, lai palīdzētu šīs normas piemērotājiem, padarot to skaidrāku un konkrētāku. Šādi grozījumi pašlaik ir ieceres līmenī.

Atzīmējām arī jubilāres Māras Zālītes 70 gadu jubileju. Intervijā Aivaram Madrim dzejniece atklāti vērtēja: "Es skaidri redzu, kā ar daudzu mūsu cilvēku netīrajām rokām tiek realizēts Kremļa projekts ar nosaukumu "Latvija – neizdevusies valsts". Protams, nevar visus mest pār vienu kārti, tas notiek kā tautasdziesmā – divi velk, divi stumj, divi tek pakaļ. Mēs taču redzam, kādi cilvēki realizē šo projektu – tie, kas saka, ka valdība ir jāgāž, tie, kuri ostās tūlīt ievedīs Krievijas kuģus un sarunās mums lētu gāzi un citus labumus... Protams, tas viss ir populisms, neko viņi neizdarīs."

Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi Plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.

Dārgā psihe: speciālistu trūkums – pudeles kakls valsts apmaksātai terapijai


Nepilnu gadu Latvijā ir pieejamas valsts apmaksātas psihologu un psihoterapeitu konsultācijas, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas atstātos nospiedumus psihiskajā veselībā. Pirmie programmas darbības mēneši ir parādījuši, ka tā ir pieprasīta, un tās nozīmīgumu atzīst gan pacienti, gan speciālisti. Tiesa, programmas ieviešana nav notikusi tieši tā, kā plānots, un pērn piešķirtie līdzekļi nav iztērēti pilnā apmērā. Galvenā problēma, ko iezīmē Veselības ministrija (VM), ir speciālistu trūkums. Atalgojums, ko piedāvā valsts, nav konkurētspējīgs, līdz ar to arī speciālistu atsaucība ir zemāka, nekā cerēts.

Lasīt vairāk

Melnā zelta strīdus ābols. Kā Latvija un Lietuva neļauj viena otrai iegūt Baltijas naftu

Foto: Pixabay


Latvija un Lietuva ir vienīgās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kuras nav panākušas vienošanos par savu jūras robežu. Nesaskaņu pamatā ir nafta. Vai šis konflikts par atradņu meklēšanu ar apšaubāmām izredzēm ir tā vērts?

Lasīt vairāk

Kāpēc Latvijas sabiedrība joprojām ir sašķelta? Pilns ieraksts


Kopš referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu apritējuši 10 gadi. Par to, kādi secinājumi izdarīti pēc šī notikuma un kas ir darīts, lai veicinātu saliedētāku sabiedrību, piektdien, "Delfi" jaunajā raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājās ar Valsts prezidenta padomnieci Sarmīti Ēlerti ("Jaunā vienotība"), Daugavpils mēru Andreju Elksniņu ("Saskaņa") un rus.lsm žurnālistu Alekseju Dundu.

Lasīt vairāk

'Te nekāda kara nebūs.' Saruna ar dzejnieci Māru Zālīti

Foto: F64


Māra Zālīte nešaubīgi ir viena no tām mūsu personībām, ko esam pieraduši uztvert drīzāk kā simbolu, nevis vienkārši dzejnieci un kultūras darbinieci. Viņā jau kopš Atmodas laika ieklausāmies kā ceļa rādītājā, no kura sagaidām tautu uzmundrinošus, spēcinošus un vienojošus vārdus. 18. februārī Māra Zālīte svinēs 70 gadu jubileju – tam par godu viņa "atkal ir aktivizējusies", kā pati saka, jo vairākus gadus uzskatīja, ka publiskajā telpā viņas kļuvis par daudz un nav vēlējusies nemitīgi atkārtoties.

Lasīt vairāk

Esam pieraduši. Ukrainas austrumi kara gaidās: kas tur notiek pašlaik?

Foto: Māris Morkāns


Vai izdosies izvairīties no kara Ukrainā? Pēdējo mēnešu laikā šis ir galvenais jautājums gan medijos, gan Eiropas politiskajā dienaskārtībā. Tikmēr Ukrainā dzīve rit ierasto gaitu: Kijevā itin eiropeiski, savukārt demarkācijas zonā pie Doņeckas un Luhanskas – kā pie frontes līnijas. "Delfi Plus" devās uz Ukrainas kontrolētajām teritorijām Doņeckas un Luhanskas apgabalos, lai savām acīm redzētu, kas notiek uz demarkācijas līnijas.

Lasīt vairāk

Muižnieks: Krievijas militāristu cilvēktiesību pārkāpumi ir baisi


Publiski izskan prognozes par vairākiem miljoniem bēgļu, kuri Eiropas virzienā varētu doties, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, tomēr "Amnesty International" Eiropas reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks intervijā raidījumam "Komandcentrs" pauda, ka šo skaitli precīzi prognozēt vēl nav iespējams, jo konflikta formas var būt ļoti dažādas. Vienlaikus viņš atzina, ka "mierīgie iedzīvotāji ir īpaši cietuši katru reizi, kad Krievija ir iesaistījusies karadarbībā", tādēļ ar bēgļu straumi jārēķinās ir un mazākā mērogā tā jau pastāv. Intervijā Muižnieks arī dalījās pieredzē par vizītēm separātistu kontrolētajā Austrumukrainā – tur nācies secināt, ka separātistu mērķis ir ar no Maskavas atbraukušu advokātu palīdzību "kaitināt" Ukrainu.

Lasīt vairāk

Dezinformatoriem jābīstas? 'Delfi' skaidro, uz ko attiektos pretrunīgi vērtētie Krimināllikuma grozījumi


Kas kopīgs psihoterapeitam, kurš apgalvo, ka vakcīnas var izraisīt sirds muskulatūras degradēšanos, un imunologam, kurš stāsta, ka vakcīnas satur veselībai kaitīgo grafēnu? Abi ir publiski izplatījuši ziņas, ko faktu pārbaudītāji atzinuši par nepatiesām, taču nekādas atbildības viņiem par to nav bijis. Vai tas mainītos, ja Saeimas deputāti pieņemtu grozījumus Krimināllikumā (KL), kas paredzētu atbildību par apzinātu nepatiesu ziņu izplatīšanu? Ar vairāku praktisku piemēru palīdzību “Delfi” skaidro, kādos gadījumos pretrunīgi vērtētā likuma norma varētu tikt “iedarbināta” praksē.

Lasīt vairāk

Skaisti, nesteidzīgi un ļoti dārgi – ekskluzīvi ceļojumi ar vilcienu

Foto: Shutterstock


Mūsu steidzīgajā laikmetā viss notiek ātri, gan saziņa, gan darbs, gan arī atpūta. Ātrvilcieni dažu stundu laikā pārnesīsies pāri visam kontinentam – no rīta Berlīnē, vakarā jau Barselonā... Taču var baudīt ceļojumu nesteidzīgi, kā 19. gadsimtā, un ar patiesi karaliskām ērtībām. Iepazīstieties – pasaulē greznākie vilcieni, kas piedāvā garākus ceļojuma maršrutus.

Lasīt vairāk

Kur acīm saiet kvadrātā: ciemos pie Lietuvas opārta guru Kaža Varneļa


Kaža Varneļa muzeju var dēvēt par Viļņas vislabāk glabāto noslēpumu. Nams paslēpies Lietuvas galvaspilsētas sirdī, un no skata izskatās pēc parasta vecpilsētas nama – gaiša fasāde, mīlīgs dakstiņu jumts, šķietami nekā sevišķa. Bet tā dzīles glabā Lietuvas opārta guru Kaža Varneļa spožākos darbus, kas liek acīm saiet kvadrātā, bet pašam sajūsmā noelsties. Domājams, ka pat Viktors Vazareli un Bridžeta Railija ar skaudību noskatītos uz Varneļa izcilo veikumu.

Lasīt vairāk

Māju renovācija un kvartālu vienības – kā RNP tiecas pēc rīdzinieku simpātijām

Foto: F64


Liela daļa pilsētnieku dzīvo ēkās, kās būvētas vēl pagājušajā gadsimtā, un to atjaunošanas temps drīzāk pielīdzināms gliemeža, nevis geparda gaitai. Līdz šim šo māju iemītnieki nereti nebija mierā ar kāpņu telpas estētiku, taču šoziem, saņemot lielākus rēķinus par siltumu, ūdeni un tamlīdzīgi, iespējams, biežāk aizdomāsies arī par māju tehnisko pusi, īpaši, ja kāds kaimiņu namā maksā mazāk.

Lasīt vairāk

Elektrības cenas – kāpēc Latvijā nav tik lēti kā Skandināvijas ziemeļos?

Foto: "Nord Pool"


Skatoties uz "Nord Pool" elektrības biržas apgabaliem, tradicionāli veramies uz lētāko Skandināvijas ziemeļu daļu un redzam, ka elektrības cena tur mēdz būt pat 10 reizes zemāka nekā Baltijā. Un nevilšus rodas jautājums: vai Latvijā esam izdarījuši visu iespējamo, lai arī mums cenas būtu zemākas, it īpaši energokrīzes kontekstā? Līdz ar to enerģētikas nozarē ir jārosina diskusijas un jāmeklē labākie varianti, jo interešu ir daudz un katrs vēlas sev nodrošināt finansiālu komfortu, kas reizēm notiek uz citu rēķina.

Lasīt vairāk

Cilvēks ar pieredzi var seksu baudīt ar lielāku garšu un izpratni. Diskusija par mīlēšanos

Foto: Pexels


Atmodas laikā sekss pēc 60 bija drīzāk retums, apgalvo Rita Lasmane. Savukārt mūsdienās seksa dzīvi var pagarināt un palīgā nāk medicīna, ne tikai hormonu terapija. Turpinām iesākto tēmu par seksu toreiz, Atmodas sākumā, un tagad. Uzzināsim arī, kā pandēmijas ierobežojumi ietekmēja seksuālo dzīvi Latvijā. Kā sevis pieņemšanā var palīdzēt pornogrāfiskās lapas. Un nebeidzami – ka sekss sākas ar attiecībām.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!