Vārds "nepareizs" varētu apvienot vairākus aizvadītās nedēļas "Delfi plus" rakstus. Žurnālistam Viesturam Radovicam bija stāsts par 1920. gadu beigās izlaisto 500 latu naudaszīmi ar lauku sētu un "nepareizajām" govīm. Kolēģe Vita Dreijere savukārt skaidroja, ko darīt tiem tautiešiem, kuri vakcinējušies pret Covid-19 ārpus Eiropas Savienības, līdz ar to Latvijā viņu sertifikāts kļūst par "nepareizu".
Viņai arī saruna ar mācītāju Induli Paiču, kurš pēdējos gados Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā drīzāk bijis baltā zvirbuļa lomā, par problēmām, ko saulītē izceļ pandēmijas laiks, un arīdzan attieksmju sadursmi vakcinācijas jautājumos. Paičs nesen "Facebook" ierakstā bija aicinājis vakcinēties, nebaidījās iemantot ienaidniekus, lai gan no tā atsevišķi amata brāļi baidās."(..) es uzskatu, ka – nu pagaidi – tās ir cilvēku dzīvības. Tās tomēr ir pēdējā konsekvencē cilvēku dzīvības, kuras ir uz tava rēķina. Kāpēc? Tāpēc, ka tu baidies, ka kāds tevi izsmies, ka kāds pateiks, ka tu esi sistēmas līdzskrējējs un tā tālāk," saka mācītājs.
"Campus" pievērsās acīmredzamajam, jau ilgstoši "nepareizajiem" laikapstākļiem pasaulē un tostarp arī Latvijā. Kristina Hudenko izjautāja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Klimata un metodiskās nodaļas vadītāju Svetlanu Aņiskeviču par Latvijas karstuma rekordiem, amerikāņu prognozēm, kas nespēja paredzēt, ka Kanādā būs +50 grādu un citiem jautājumiem.
"Delfi Bizness" redaktore Andra Briekmane savukārt intervēja Oskaru Polmani, kura vadītajam uzņēmumam "Latvijas Tekstils" pandēmijas laikā piemēroja administratīvo sodu par "nepareizu" brīdinājumu par atļauto pircēju skaitu veikalā (tas nav bijis svešvalodā). Tiesa, intervija ne tikai par to, arī par to, kā aizvadīts pandēmijas gads ar tautiskos rakstos greznotu masku pārdošanas rekordiem.
"Delfi plus" dzīvesstils savukārt pievērsās jautājumam, kā pareizāk rīkoties, proti, kā izvēlēties alkohola atkarības atmešanas metodes, kas būtu efektīvas. Citā rakstā savukārt padomi, kā plānot ceļojumu pandēmijas laikā.
"Cālis.lv" redaktores Lindas Rozenbahas raksta varoņi Vītolu ģimene, kura pēc desmit Īrijā aizvadītiem gadiem ir atgriezušies, jo pārliecināti, ka laimes zeme ir Latvijā. Raksts ir aizkustinošs stāsts par abu laulībām pēc desmit gadiem, citādo grūtniecības aprūpē un izglītībā te un Īrijā.
Drīzumā "Delfi plus" piedāvās "rus.delfi.lv" žurnālistes Kristinas Hudenko interviju ar Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija finansētāju, pievērsīsies Latvijas augstskolu aktualiātēm, kā arī atgriezīsies 2. pasaules kara laikā, lai stāstītu par kādu drosmīgu beļģi, kurš negaidīti pārsteidza nacistus. "Delfi plus" dzīvesstils turpinās izrādīt skaistākos un interesantākos dārzus Latvijā, pētīs materiālus, kas dārgāki par zeltu, un sniegs noderīgus padomus tūristiem par veidiem, kā vietējie populāros galamērķos nereti mēģina apšmaukt ceļotājus.
Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem.
Svarīgāk pateikt, ko domāju, pat ja iemantoju ienaidniekus. Intervija ar mācītāju Paiču
Tiklīdz izskanējis viens no pirmajiem intervijas jautājumiem un mācītājs Indulis Paičs ievilcis elpu, lai sāktu savu atbildi, pieredzam gluži vai hrestomātisku ainu. Ziedoņdārzā, iepretim soliņam, uz kā esam piesēduši, kāda kucēna saimniece pārtrauc lielāka sugas brāļa mēģinājumu iepazīties ar viņas mazo lolojumu ar pēdējā laikā par zīmīgiem kļuvušiem vārdiem: "Viņš vēl nav vakcinēts."
Ilga gaidīšana un vakcīnu 'smūtijs'. Ko darīt ārpus ES vakcinētajiem?
Žurnāliste Anastasija Jefremova jau ir saņēmusi vakcīnu kokteili. Pērnruden Sanktpēterburgā viņa piedalījās eksperimentālas ķīniešu vakcīnas "CanSino" izmēģinājumā, savukārt pavasarī potējās ar Krievijā radīto "Sputnik V"". Viņa ir Latvijas pilsone, kura pēdējo gadu dzīvo Krievijā. Kamēr žurnāliste vasaru aizvada, ciemojoties pie vecākiem Latvijā, viņa nevar saņemt šajā valstī derīgu vakcinācijas sertifikātu, jo neviena no šīm vakcīnām nav guvusi Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) apstiprinājumu.
Burbulis vai 'anti-burbulis' – kas notiek nekustamo īpašumu tirgū?
"Tie laiki ir pagājuši" - jautāts, vai Latvijā vērojams spekulāciju virzīts nekustamo īpašumu cenu burbulis raidījumā "Spried ar Delfi" teica Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits. Tikmēr žurnāliste Ingrīda Drazdovska norādīja, ka arī Latvijas tirgus "uzsilst", bet investori to joprojām uzskata drīzāk par "guļošo skaistuli", nekā par cenu sprādziena riskam pakļautu tirgu.
No Rīgas 'Bronksas' līdz sātanistu medībām. Brasas, Andrejsalas un Pētersalas kriminālais stāsts
Nelielā Brasas teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Rīgas centra, pēdējo 15–20 gadu laikā ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Te būvē jaunas dzīvojamās ēkas un biroju kompleksus, nupat Skanstes ielā aizvadīts pasaules čempionāts hokejā, bet daudzi pat nenojauš, ka reiz tur bija īsta bandītu zeme. Arī viens no prestižākajiem Rīgas rajoniem, ko šobrīd dēvējam par Kluso centru, ostas pusē ne vienmēr bijis tik kluss, tādēļ šajā rakstā apkopota Brasas, Andrejsalas un Pētersalas noziedzīgā vēsture, kā arī skaidrojam, cik droši tur ir šobrīd.
'Latvijas Tekstils' protesta performance pret policijas uzlikto sodu un masku biznesa slavas gājiens
Uz Matīsa ielas, starp leģendāro “Bērnu pasauli” un veco Vidzemes tirgu, atrodas nelielā “Latvijas Tekstila” bodīte, kuras logos ik pa brīdim var ieraudzīt kādu lina vai kokvilnas izstrādājumu ar asi politisku vai jestri ironisku uzrakstu. Nesenākie bija auduma maisiņi ar uzrakstu “Oi, sūri!” (bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par!”) citāts) un “Draugi, nav labi!” (citāts no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzrunas), kas nu jau gandrīz izpirkti. Viss aizsācies ar priekšautu, kam uzdrukāts bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa slavenais izteiciens “Vispirms jāierauj!”. To pirms vairākiem gadiem izķēruši kā karstus pīrādziņus, stāsta uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats ir šo produktu ideju autors. Pagājušajā mēnesī acīgākie garāmgājēji veikaliņa logā, iespējams, pamanīja milzīgu plakātu, kas bija veltījums kādai kaimiņos esošā iecirkņa policijas inspektorei 21 valodā, skaidrojot, ka telpās vienlaikus drīkst ienākt 2 cilvēki.
'Rīga ir izslāpusi pēc investīcijām' – jaunais pilsētas izpilddirektors Jānis Lange
Šovasar Rīgas pilsētas pašvaldība ir atbalstījusi papildu augstas gatavības investīciju projektu paketi par 43 miljoniem eiro, zināmā mērā nāk ar ieguldījumiem valsts kopējā ekonomikas stimulēšanā, "Delfi Plus" uzsver jaunais Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.
Robežvalstu dilemma – trio vēlas tuvāk Eiropas Savienībai
Gruzija, Moldova un Ukraina jūlija vidū skaļi paziņoja par vēlmi veidot vēl tuvākas attiecības ar Eiropas Savienību (ES) jaunā formātā. Bloks no savas puses arī pārsteidzis ar strauju reakciju un faktiski kopš pirmsākumiem apliecinājis savu atbalstu šādam – par Asociēto [valstu] trio dēvētam – partnerības variantam. Tas, kā turpmāk tiks izmantots līdzšinējais Austrumu partnerības formāts ar divkārt plašāku robežvalstu pulciņu, varētu iezīmēties tuvākā gada laikā, bet sākumā Eiropai jāsaprot, ko piedāvāt Asociēto trio.
Daudzi rokās nepaturēja. Stāsts par 500 latu banknoti ar nepareizajām govīm
1920. gadu otrajā pusē jaundibinātās Latvijas valsts ekonomika strauji auga un radās vajadzība pēc lielāka nomināla latu banknotēm. Latvijas Banka tādēļ izlaida 500 latu naudaszīmi ar reālas latviešu lauku sētas attēlu uz tās, par ko gan paši saimniecības īpašnieki nebija pārlieku priecīgi. Kāpēc tā – par to šajā rakstā.
Māris Zanders: Politiķi, blogeri, mangusti, lenteņi un citi zvēri
2017. gada februārī žurnāls "Nature Communications" publicēja pētījumu [1], kura autori centās iegūt atbildi uz šādu jautājumu (vienkāršoju): cik agresīvi noskaņoti indivīdi nepieciešami dzīvnieku, konkrētajā gadījumā – cūkastes makaku (Macaca nemestrina), barā, lai sāktos vispārējs kautiņš? Atbilde: 48 indivīdu kompānijā pietiek ar 4–5 (dažkārt pat 3) kaušļiem, lai šie jaukie cilvēki, atvainojos, cūkastes makaki izraisītu plūkšanos visā kopienā.
Esam tuvu neatgriezeniskam punktam. Meteoroloģe par neierasto karstumu
2020. gads bija karstākais pēdējā gadsimta laikā ne tikai Latvijā, bet arī Ziemeļamerikā un Āfrikā. Kanādas pilsētā Litonā pārspēts nacionālais temperatūras rekords, un ar to nedienas nebeidzās – pilsētiņu nopostīja meža ugunsgrēks. Tikmēr no Kuveitas ziņo, ka tur ielās kūst automašīnas. Vai šis ellei līdzīgais karstums būs jāpiedzīvo katru gadu? Kas īsti notiek pasaulē un kādi laikapstākļi gaidāmi, vaicājām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Klimata un metodiskās nodaļas vadītājai Svetlanai Aņiskevičai.
Nemeklē laimi pudelē – pudelē tās nav. Alkohola atkarības atmešanas metožu efektivitāte
Stāsts no dzīves. Vīrs aizrāvies ar alkoholu. Un aizrāvies jau tiktāl, ka kļuvis par gluži citu cilvēku. Sieva to vairs nevar izturēt un liek viņam braukt "kodēties", jo alkohols viņu pataisījis par monstru, kas savu greizsirdību un agresiju izgāž ne tikai pār sievu, bet arī abu bērniem. Jūs droši vien jau zināt stāsta turpinājumu. Vīrs "nokodējas", vienu brīdi dzīve šķiet laimīga, līdz viss gluži kā apburtā aplī atkal sākas no jauna – vīrs sāk dzert, atkal plīst trauki un ģimene tiek atstāta nebeidzamās ciešanās. "Ierobežo atkarību, bet paturi acīs. Kā cilvēks atkarību aizmirst, tā tiek noķerts aiz astes," tā par apburtā apļa pārtraukšanu saka narkoloģe. Šajā rakstā par metodēm un to efektivitāti, kuras tiek pielietotas gan tepat Latvijas robežās, gan visā pasaulē, lai atkarību ierobežotu.
Trīs dienās mainījām lēmumu nekad neatgriezties no Īrijas. Vītolu ģimenes stāsts
Kristīni Vītolu man ieteica kā raksta varoni, jo viņa esot "Kazdangas pagasta enerģijas spridzeklis". Drīz būs astoņi gadi, kopš Vītolu ģimene – Kristīne, Raitis un viņu četri bērni Kristiāns (20), Roberts (17), Meldra (12) un Edvards (8) – atgriezusies Latvijā, jaunā dzīvesvietā. Turklāt šis lēmums pieņemts krasi – kad, desmit gadus jau nodzīvojusi Īrijā, ģimene bija domājusi tur palikt pavisam. Lēmums un soļi, lai atgrieztos, pieņemti trīs dienās! Kristīne stāsta, kā ģimene savulaik iedzīvojās Īrijā un kā tas no jauna bija jādara dzimtenē. Viņa atklāj arī aizkustinošu stāstu par abu laulībām pēc desmit gadiem, citādo grūtniecības aprūpē un izglītībā te un Īrijā.
Nika Aleksejeva: Kāpēc nespējam vienoties – vakcinēties vai nevakcinēties?
Anniņa sarunājas ar Pēterīti. "Tu jau vakcinējies?" jautā Anniņa. "Nē, stulba esi, vai?" atbild Pēterītis. Anniņa, sapratusi, ka tiek aizvainota, atcērt to pašu: "Pats stulbs!" Kā, jūsuprāt, attīstīsies saruna? Gan Anniņa, gan Pēterītis var sākt izmantot kaut kur dzirdētus faktus, kas Anniņas gadījumā pierādīs, ka vakcinācija ir droša, bet Covid-19 bīstams, savukārt Pēterītis atradīs "alternatīvajos medijos" dzirdētus argumentus, ka Covid-19 nav bīstamāks par gripu, savukārt vakcinācija var kaitēt, ja ne tūlīt, tad ilgtermiņā. Kā jūs domājat, kurš kuru pārliecinās?
Absolūtā Eiropas čempione fitnesā Vanesa Belova: 'Galvenais ir nepadoties. Nekad.'
Neatlaidība, ticība līdzcilvēkiem un, pats galvenais, sev. Tāda ir pēcgarša sarunai ar Vanesu Belovu. Šā gada maijā 21 gadu vecā rīdziniece parūpējās par sensāciju Starptautiskās Bodibildinga un fitnesa federācijas (IFBB) organizētajā Eiropas čempionātā fitnesā. Tās bija pirmās sacensības pēc ilgas pauzes, kuras iemeslus Vanesa vēlāk atklās intervijā. Un ne tikai to. Vairākkārt šīs sarunas laikā dzirdēšu tādus vārdus kā "mērķtiecība" un "nepadošanās". Jo šis ir stāsts tieši par to.