Šobrīd aktuālākais grieķu alfabēta burts Latvijā un pasaulē ir omikrons. Kad jaunā Covid-19 mutācija pārņems pasauli, un vai tas nozīmē tikai sliktas ziņas? Kā Upītes ciemam Krievijas pierobežā izdodas palielināt iedzīvotāju skaitu? Ko nozīmē gaidāmo olimpisko spēļu diplomātiskais boikots? Par šo un citām aktualitātēm šonedēļ vēstīja "Delfi Plus".

Parādoties jaunajam Covid-19 variantam, pieaudzis arī satraukums un bažas par jaunu vīrusa uzliesmojumu vēl neredzētos apmēros. "Campus" redaktors Edžus Miķelsons skaidroja, cik pamatots tas ir, kādas sekas varētu radīt jaunā vīrusa paveida strauja izplatīšanās, un mēģināja saprast – kāpēc divas no piecām vīrusa mutācijām, kas raisījušas visvairāk bažu, radušās Āfrikas dienvidu daļā.

Savukārt žurnāliste Sarmīte Gaidule bija devusies uz Krievijas pierobežu, lai iedziļinātos Upītes ciema neparastajā stāstā. Ciemā mīt 103 cilvēki. Tā nesen saskaitījis Andris Slišāns, piecu bērnu tēvs un ciema nemateriālās kultūras vērtību kopējs. Viņš zinot visus ciema iedzīvotājus un cer, ka to skaits, palielinoties Latvijas gadu skaitam, pieaugs. Un pašlaik tieši tā arī notiek. Kāpēc tāds mērķis, un kā to līdz šim izdevies realizēt?

Tāpat turpinājām lūkoties arī tālu ārpus Latvijas robežām un skaidrot, kā procesi svešumā ietekmē notiekošo mūsu valstī. Šoreiz žurnālists Toms Ģigulis skaidroja, ko nozīmē olimpisko spēļu Ķīnā boikots, kāda no tā jēga un kāda ir Latvijas reakcija uz citu valstu līderu paziņojumiem. Galu galā – kā uz notiekošo reaģē Ķīna?

Nākamnedēļ "Delfi Plus" skaidros, ar kādām blaknēm var saskarties cilvēki pēc vakcinācijas un kādu atbalstu iespējams saņemt, tāpat skaidrosim, kāpēc vēstures zinātne Latvijā atstāta pabērna lomā. "Delfi Plus" dzīvesstils stāstīs par izgudrojumiem, kas būtiski ietekmējuši mūsdienu medicīnu, bet radušies pavisam nejauši, skaidros būtiskāko par skaņas izolāciju dzīvokļos, kā arī piedāvās vairākus sirsnīgus stāstus Ziemassvētku noskaņās. Tāpat turpināsim rakstu sēriju "Dārgā psihe", uzmanību pievēršot problēmām bērnu psihiatrijā.

Lūk, daži no aizvadītās nedēļas spilgtākajiem rakstiem. Par "Delfi Plus" abonēšanas iespējām uzzini šeit.

Omikrons pārņems pasauli. Bet tās ne obligāti ir tikai sliktas ziņas

Foto: AFP/Scanpix/LETA


Šobrīd grieķu alfabēta burtu "omikrons" zina katrs, kaut regulāri medijos šis vārds sāka izskanēt vien pirms nepilnām trim nedēļām. Pasaules Veselības organizācija (PVO) jaunā koronavīrusa paveidu B.1.1.529 kā vienu no tiem, kas rada nopietnu pamatu bažām ("Variant of Concern" jeb VOC), klasificēja vien 26. novembrī. Līdzīgi kā ar B.1.351 jeb bēta paveidu, arī par šo pirmās ziņas nāca no Dienvidāfrikas Republikas. Tādējādi jau divi no šobrīd pieciem PVO bažas raisošo paveidu sarakstā iekļautajiem ir vispirms identificēti Dienvidāfrikā. Kāpēc tā? Vai tas nozīmē, ka Dienvidāfrikas reģiona valstis ir jaunu mutāciju "ražotne"? Kāda cena jāmaksā par atklātību un savlaicīgu pasaules brīdināšanu, un ko omikrona paveida kļūšana par dominējošo varētu nozīmēt vakcinācijas centieniem? To palīdzēja skaidrot Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātnieki – Elīna Černooka un Ņikita Zrelovs.

Lasīt vairāk

'Nerakstīta vienošanās ar iedzīvotājiem'. Kā aug Upītes ciems pie Krievijas robežas

Foto: DELFI


103 cilvēki – tikpat cik gadu Latvijas valstij. Tik daudz cilvēku, ja ieskaita apkārtējās viensētas, dzīvo Upītes ciemā Šķilbēnu pagastā, kas atrodas trīs kilometru attālumā no Krievijas robežas. Tā nesen saskaitījis Andris Slišāns, piecu bērnu tēvs un ciema nemateriālās kultūras vērtību kopējs, kurš katru no vietējiem cilvēkiem arī pazīstot. Viņam ir cerības, ka, Latvijai kļūstot gadiem bagātākai, arī Upītes ciemā augs iedzīvotāju skaits. Kādēļ, par to rakstā.

Lasīt vairāk

(Ne)aizmirst par uiguriem: ko nozīmē olimpisko spēļu diplomātiskais boikots

Foto: AFP/Scanpix/LETA


Sports soļo pie rokas politikai. Un otrādi. Tā tas ir bijis desmitgadēm, ja ne gadsimtiem ilgi. Par šo sporta un politikas dinamiku pēdējo dienu laikā mums atgādinājis Savienoto Valstu lēmums pieteikt diplomātisko boikotu 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā. Vašingtona to pamatojusi ar cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, un šim ASV svētceļojumam jau pievienojušās arī citas Rietumu valstis.

Lasīt vairāk

Politiskā temperatūra: Kariņš partijā, kariņi valdībā un populistu izredzes – intervija ar Ašeradenu

Foto: LETA


Vēl šoruden Jaunās vienotības (JV) politiķi konkurentiem neslēpti pamāja ar mietu, lai tie nedomā gāzt valdību. Citā valdībā JV neiešot, bet bez tās izveidot jaunu koalīciju partiju sazīmēto sarkano līniju dēļ arī nav iespējams. "Tas bija ļoti nopietns paziņojums, apsverot visus par un pret. Un šķiet, ka tas nostrādāja," atzīst apvienības lielākā brāļa partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, kurš izbrīvējis laiku sarunai otrdienas rītā, pirms paša vadītās Saeimas komisijas sēdes.

Lasīt vairāk

Kodolsintēzes patiesības mirklis nav tālu. Ko latvieši dara gigantiskajā projektā ITER


Ir joks, ka praktiski pielietojami kodolsintēzes reaktori vienmēr ir 10 vai 30 gadus tālā nākotnē. Kā pirms pusgadsimta, tā arī tagad. Tūlīt, tūlīt – tuvākajā desmitgadē būs! Un tā aizvien. Taču vairāki notikumi liecina, ka dažās tuvākajās desmitgadēs beidzot patiešām zināsim – ir vai nav cilvēces spēkos ražot enerģiju, izmantojot tos pašus procesus, kas notiek zvaigžņu iekšienē. Pasaulē lielākā eksperimentālā kodolsintēzes projekta – "International Thermonuclear Experimental Reactor" jeb ITER – tapšanā savu artavu iegulda arī Latvijas zinātnieki, iesaistoties tādā starptautiskā konsorcijā kā "EUROfusion". Dr.phys. Andris Anspoks, kurš nupat sācis pildīt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (CFI) direktora pienākumus, sarunas gaitā vairākkārt izsakās – patiesības mirklis praktiski izmantojamu kodolsintēzes reaktoru jautājumā nav tālu.

Lasīt vairāk

Zuzāna pārprastā 'Zandele'. Par latviešu mākslas izpārdošanu

Foto: Norbert Tukaj


Decembris ir laiks, lai iegādātos dāvanas, un kas var būt labāks par oriģinālu mākslas darbu, ietītu čaukstošā papīrā un pārsietu ar atlasa lentīti? Diemžēl tradicionālais Mākslas akadēmijas Ziemassvētku tirdziņš "Jarmarka" jau divus gadus nenotiek pandēmijas krīzes izraisīto ierobežojumu dēļ. Kamēr tiek meklēti alternatīvi varianti un gatavota tiešsaistes platforma, mākslas centrs "Zuzeum" mēģina "iepriecināt" publiku ar mākslas darbu izpārdošanu, par ko saņēma histēriskus pārmetumus par necieņu pret nacionālo mākslu un māksliniekiem, par mākslas tirgus degradēšanu u. tml. insinuācijas.

Lasīt vairāk

Par algas īpatnībām Latvijā: jauno speciālistu dominance

Foto: Shutterstock


"Vai tiešām mans jaunietis šobrīd pelna vairāk nekā es? Man taču ir vairāk nekā 30 gadu darba pieredze!" Tā, iespējams, varētu nodomāt liela daļa vecāku. Varētu šķist, ka, kļūstot vecākam un iegūstot lielāku darba pieredzi, cilvēka ienākumi tikai turpinās augt. Bet tomēr tā nenotiek! Vai mūsdienās jaunietis bez pieredzes var nopelnīt vairāk nekā vecāka gadagājuma darbinieks ar milzīgu bagāžu, vai tomēr tas ir tikai pieņēmums un patiesā situācija rāda citu ainu? Par un ap algas īpatnībām Latvijā saistībā ar vecuma diskrimināciju uz sarunu aicinājām atalgojuma konsultanti Daci Tauriņu.

Lasīt vairāk

Sevis meklēšana caur seksualitāti un reliģiju. Saruna ar Annu Auziņu

Foto: DELFI


Dzejniecei un literatūrzinātniecei Annai Auziņai šis ir bijis radoši piepildīts gads, un tikko pie lasītājiem nonākuši divi viņas izloloti izdevumi – literatūras žurnāls "Strāva", kurā Auziņa darbojas kā redaktore, un debijas romāns "Mājoklis" ar apakšvirsrakstu "Terēzes dienasgrāmata". Abi šie izdevumi tiecas vienlaikus pārsteigt un izglītot par mūsdienu literatūras daudzveidīgajām iespējām. Romānam "Mājoklis" ir potenciāls kļūt par vienu no gada notikumiem pašmāju literatūrā – tā varone Terēze ar teju nepieredzētu atklātību runā par seksualitāti, reliģiju, ģimeni, draugiem un šo slāņu pārklāšanos cilvēka dvēselē, ļaujot piedzīvot atklāsmi par to, cik dziļi ir iespējams sevi analizēt un izprast savu vietu pasaulē.

Lasīt vairāk

Instrukcija Latvijai: ko darīt, ja inficējies ar Covid-19, un kad saukt neatliekamo palīdzību

Foto: Shutterstock


Kā saprast – nodot Covid-19 testu vai ne? Kā pareizi rīkoties saslimšanas pirmajās stundās un dienās? Kur meklēt ārstu? Ar ko un kā ārstēties mājās? Ko dzert, ēst, kā gulēt un kustēties? Kam un kad zvanīt, bet kādos gadījumos saukt neatliekamo palīdzību? Kādās situācijās hospitalizē? Bet par naudu? Un ko pēc tam, ja slimnīcā neizārstēja līdz galam? Veselības ministrijas un Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas speciālistu ieteikumi.

Lasīt vairāk

Dzīvokļa siltināšana no iekšpuses – nav aizliegta, bet vai izdevīga ilgtermiņā?


Vasarā, aizvadot dienas, kurās gaiss sasila līdz +30 un vairāk grādu pēc Celsija, liela daļa noteikti sapņoja par gada auksto laiku ar zemākām un tobrīd šķietami daudz vieglāk izturamām temperatūrām. Taču, iestājoties ziemai un līdz ar to termometra stabiņam nokrītot līdz pat –20 grādu atzīmei, atkal novērtējam siltumu un vēlamies, lai miteklī tā būtu vairāk. Bet ko darīt, ja dzīvo dzīvoklī un mājas nosiltināšana no ārpuses nav apsverama iespēja, kā uzlabot mitekļa siltumnoturību?

Lasīt vairāk

'Dzeriet vairāk ūdens, piezvaniet pēc nedēļas': Ģimenes ārstu pieejamība aizvien problemātiska

Foto: Shutterstock


Izdevies samazināt Covid-19 saslimšanas vilni, atcelta daļa ierobežojumu, taču pandēmijas trešais vilnis vēl pilnīgi noteikti nav beidzies. Cilvēki turpina slimot, medicīnas aprūpes sistēma joprojām ir pārslogota. Tūkstošiem cilvēku jāārstējas mājās, turpinot sazināties ar ģimenes ārstu. Tomēr kontakta ar ārstu, kas, pēc mediķu domām, ir ļoti svarīgs, patiesībā nav ikvienam. Kādēļ tā?

Lasīt vairāk

Virtenes nespīd par brīvu. Cik maksājam par elektroierīču darbināšanu


Elektroenerģijas cenas pēdējo mēnešu laikā ir viens no karstākajiem tematiem, kas daudziem, saņemot pēdējo rēķinu, lika pārsteigumā ieplēst acis. Šis fakts vēl vairāk nekā iepriekš licis pārskatīt savus ikdienas paradumus, taču – vai maz zinām, cik daudz elektrības katra ierīce patērē? Ja ledusskapis, televizors un veļasmašīna ir elektroierīču klasika, tad decembrī šim sarakstam pievienojas Ziemassvētku rotājumi spuldzīšu virteņu izskatā, par kuru skaisto spīdēšanu maksāsim jau pavisam drīz.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!