Žurnāliste Vita Dreijere uz sarunu bija uzaicinājusi epidemiologu Juriju Perevoščikovu. Intervijā speciālists stāsta par prognozēm saistībā ar pandēmijas beigu sākumu, kā arī prognozē to, kāda varētu būt situācija vasarā. Pie kādiem nosacījumiem varam cerēt uz "atvaļinājumu" no maskām? Lasi rakstā!
Savukārt žurnālists Toms Ģigulis sarunājās ar diplomātu Imantu Lielģi, lai noskaidrotu būtiskāko par situāciju saistībā ar Krievijas–Ukrainas nesaskaņām un Rietumu rīcību esošajā situācijā. Sarunā Lieģis uzsver Rietumu vienotās un spēcīgās atbildes nozīmi jaunākajā attiecību saspīlējumā ar Krieviju. Šī vienotība, pēc diplomāta domām, ir pārsteigusi prezidentu Putinu.
Tāpat "Delfi Plus" stāstīja par būtiskākajām aktualitātēm Latvijā, piemēram skolu tīkla reorganizāciju Alūksnes novadā. Savukārt "Delfi" sociālo tīklu profilu satura redaktors Edgars Bāliņš piedāvāja ieskatīties "Eirovīzijas" nacionālās atlases pusfinālā, palīdzot arī izlemt, kā nekļūdīties, izvēloties savus favorītus šova "Supernova" atlases balsojumam.
Drīzumā "Delfi Plus" pievērsīsies elektrības cenām un arī šķetinās jautājumu, vai iespējams iekustināt Rīgas pašvaldību uz māju atjaunošanu. Arī stāstīsim par naftu kā strīdus ābolu. Proti, Latvija un Lietuva ir vienīgās ES dalībvalstis, kuras nav panākušas vienošanos par savu jūras robežu, un rodas jautājums, vai šis konflikts par atradņu meklēšanu ar apšaubāmām izredzēm ir tā vērts. "Delfi Plus" dzīvesstils iepazīstinās ar pārīšiem, kas kopā ir gan virtuvē, gan dzīvē, stāstīs par smalkākajiem nakts vilcieniem, kā arī pievērsīsies jautājumam par to, kādas pārbaudes jāveic pēc tam, kad pārslimots Covid-19.
Lūk, aizvadītās nedēļas spilgtākie raksti. Savukārt šeit vari uzzināt par "Delfi Plus" abonēšanas iespējām.
Sertifikātu atcelšana omikronu darīs priecīgu – intervija ar pazīstamo epidemiologu Perevoščikovu
Pazīstamais epidemiologs Jurijs Perevoščikovs ar Covid-19 vēl nav saslimis. Negribētu arī, viņš atzīst. Gan dzirdētie pieredzes stāsti, gan darba specifika ļāvusi pārliecināties, ka par līdz šim maigāko atzītais vīrusa paveids omikrons gan tiešām nepārpilda slimnīcas, bet pārliecinoši lielākajai daļai inficēto cilvēku nepatīkamus slimības simptomus tomēr rada.
'Rietumu vienotība pārsteidza Putinu.' Saruna ar diplomātu Imantu Lieģi
Nu jau vairākus mēnešus viedākie prāti Rietumu valstu galvaspilsētās cenšas izskaitļot, ar ko noslēgsies šobrīd vērojamā Krievijas bruņoto spēku koncentrēšana pie Ukrainas robežām. Daži brīdinājuši par pavisam "melniem" scenārijiem, sakot, ka Maskava drīzumā varētu dot pavēli uzsākt jaunu invāziju kaimiņvalstī. Citi steigušies satrauktos mierināt, apgalvojot, ka šis ir tikai ļoti cinisks veids, kā Krievija un tās līderis Vladimirs Putins cenšas nonākt starptautiskās politikas uzmanības centrā.
Alūksnes novadā plāno reformēt piecas pamatskolas; vecāki iebilst pret slēgšanu
Alūksnes novada pašvaldība ķērusies pie sava skolu tīkla kārtējās optimizācijas, paredzot jau šogad būtiski samazināt skolu skaitu pagastos un masveidīgi vadāt bērnus uz skolām pilsētā.
Likmes ir augstas. Kā sestdien nenošaut greizi ar balsojumu 'Supernovā'
Nedēļas nogalē mums bija tā laime baudīt divus mokpilnus gadus gaidītu notikumu – "Eirovīzijas" nacionālās atlases pusfinālu, kurā tika atlasītas desmit dziesmas šosestdien gaidāmajam finālam. Kuram māksliniekam ir nopietnas izredzes paspēkoties par ceļazīmi uz Itāliju? Kuru finālā varam uzskatīt par tūristu, bet kuru pārstāvi vislabāk novērtētu Eiropa?
Kā savienojums ar Eiropu 'iegriež' Norvēģijas elektrības cenām
Ar Eiropu savienotais Norvēģijas dienvidu reģions cieš no ievērojama cenu pieauguma, savukārt ziemeļu reģionos, kuri paši spēj nodrošināt sev enerģētikas rezerves, cenas ir būtiski zemākas. Tādas būtiskas elektrības cenu atšķirības starp Norvēģijas reģioniem iezīmējusi enerģētikas krīze, līdz ar to ne vienmēr var teikt, ka valsts iegūst no vienotā tirgus.
Vientuļākā vieta pasaulē, kurp nomirt dodas kosmosa lidaparāti
NASA pirms dažām dienām lika noprast, ka termiņu pagarināšanas visdrīzāk vairs nebūs – 2030. būs pēdējais pilnais Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) darbības gads. Kas ar to notiks pēc tam? Visticamāk, tas pats, kas notika ar Krievijas kosmosa staciju "Mir" pirms 20 gadiem un vēl vairākiem simtiem kosmisko lidaparātu, – to iegāzīs okeānā vietā, ko dēvē par Nemo punktu. Šis apgabals jau pusgadsimtu ir kosmisko lidaparātu kapsēta. Kāpēc vienkārši nepamest SKS orbītā kā kosmosa vraku, tukšu "spoku staciju", bet tā vietā jāpiemēslo okeāns – par to šajā rakstā.
Nacistu slepkava Kaplers, kurš no soda aizbēga čemodānā
Viņš 2. pasaules kara laikā organizēja un pats piedalījās 335 itāļu un ebreju masu slepkavībā, viņš organizēja Itālijas ebreju deportāciju uz nāves nometnēm, pirms tam no nāvei nolemtajiem izkrāpjot zeltu. Par saviem noziegumiem pēc kara nacistu virsnieks Herberts Kaplers stājās tiesas priekšā, saņēma mūža ieslodzījumu, bet savas dzīves pēdējos mēnešus viņam izdevās pavadīt brīvībā, pateicoties mīlošai un izdomas bagātai sievai.
'Man ir paveicies, ka mani atlaida.' Saruna ar aktieri Kasparu Zāli
"Šī intervija būs ar asinīm rakstīta," pajoko aktieris Kaspars Zāle. Nē, te nav nekādas traģēdijas. Taču asinis ir. Viņa kaķene Dzirkste īsti nav mierā ar "Delfi" fotogrāfa vēlmi iesaistīt viņu fotosesijā un liek lietā nagus. Pavisam nedaudz, tomēr pietiekami. Arī pats aktieris ir atļāvies, ja tā drīkst teikt, izlaist nagus. Zāles gadījums kļuvis par pirmo un pagaidām vienīgo Latvijas teātra vēsturē, kad mākslinieks tiesiskā ceļā panāk atjaunošanu darbā pēc atlaišanas un piespiedu dīkstāves kompensāciju.
Vācija nepiegādā ieročus krīzes reģioniem? 'Deutsche Welle' faktu pārbaude
Vācijas valdība noraidījusi Ukrainas lūgumu par ieroču piegādi. Vācija nepārdod ieročus savā starpā konfliktējošām valstīm – tāds ir pamata princips. Taču, kā noskaidrojusi raidorganizācija "Deutsche Welle", tas daudzkārt ticis pārkāpts.
Mazāks rēķins par apkuri? Valsts atbalsts privātmāju siltināšanai gaidāms pavasara beigās
Siltināšana ir viens no galvenajiem veidiem, kā paaugstināt mājas energoefektivitāti un samazināt apkures izdevumus, jo lielākie siltuma zudumi rodas, ja ēkā ir nepietiekama siltumizolācija vai tā ir novecojusi. Tomēr mājas siltināšana nav ne lēts, ne vienkāršs process, un tas prasa nopietnu sagatavošanos un līdzekļus. Energoefektivitātes paaugstināšanas jautājums pēdējos gados aktualizēts gan globālā, gan lokālā līmenī – Latvijā vairāk nekā 10 gadus valsts un atsevišķas pašvaldības piedāvā atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās, bet kopš pagājušā gada šāds atbalsts ir un turpmāk būs pieejams arī privātmājām.