Pēdējais Latvijas Komunistiskās partijas vadītājs Alfrēds Rubiks, kuram pirms 25 gadiem Augstākā tiesa par valsts apvērsuma mēģinājumu piesprieda astoņu gadu cietumsodu, intervijā "Delfi" žurnālistam Viesturam Radovicam atklāja ne tikai to, kas viņam joprojām derdzas Neatkarības deklarācijas pieņemšanā 1990. gada 4. maijā, bet arī stāstīja par reiz piedzīvoto cietumā. "Vispār man šķita, ka cietumā ir vairāk demokrātijas nekā šeit – brīvībā. Cietumā tu nevari šmaukties. Tu nevari stučīt. Tevi tik un tā atradīs," viņš sacīja.
Aizvadītajā nedēļā "Delfi" plus uzsāka plašu rakstu sēriju par agrāro reformu, kuru var dēvēt par "zīmogu visam turpmākam," kas notika Latvijas tautsaimniecībā līdz pat šodienai. Latvijā šī pāreja no feodālās uz kapitālistisko sistēmu bija radikālākā (ja neskaita boļševikus) Eiropā – absolūti lielākā daļa muižnieku, kuru īpašumus valsts ekspropriēja, nesaņēma nekādu atlīdzību.
Arī pandēmija joprojām spoguļojas "Delfi plus" rakstos, "Campus" redaktors Edžus Miķelsons pievērsās Covid-19 vakcīnu izstrādei, savukārt žurnāliste Lita Lūse ēdināšanai skolās, kas mēdz atsevišķos vecākos raisīt jautājumu "Vai mans bērns maz ir paēdis?"
Kas gaidāms "Delfi plus" tuvākajā laikā? Nākamnedēļ turpināsim aizsākto rakstu sēriju par cilvēkiem, kas atgriežas Latvijā pēc tam, kad ilgus gadus dzīvojuši un strādājuši ārzemēs. Tāpat arī piedāvāsim turpinājumu sērijai par agrāro reformu, kā arī stāstu par kādu vīru, kurš joprojām cenšas noskaidrot 2. pasaules karā pazudušā tēva likteni. Pievērsīsimies arī problēmai, par ko nemīl runāt skaļi. Portāls "Cālis" sarunā ar LU pētnieci Zani Lindi-Ozolu stāstīs par seksuālo vardarbību pret bērniem. Secinājumi ir skarbi – regulāru pētījumu par situāciju valstī nav, bet sabiedrībā valda stereotipi par to, kāds ir potenciālais varmāka.
Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.
Atņemt un sadalīt: Latvijā – radikālākā zemes reforma Austrumeiropā
Vai, zaudējot Baltkrieviju, Kremlis var zaudēt arī Kaļiņingradu?
Baltkrievijā jau ilgāk nekā mēnesi nerimst plaši protesti pret līdzšinējo prezidentu Aleksandru Lukašenko, kas likuši viņam meklēt atbalstu Maskavā. Analītiķi un politologi nebeidz spriest un spekulēt, kā Kremlis rīkosies un vai Baltkrievija neizbēgami nenonāks pilnīgā Krievijas kontrolē. Daži vērotāji uzsver, ka, vērtējot Kremļa apsvērumus, Baltkrievijas jautājums skatāms sasaistē ar Kaļiņingradu.
Intervija ar Alfrēdu Rubiku: 'Cietumā ir vairāk demokrātijas nekā šeit – brīvībā'
Pirms 25 gadiem, 1995. gada jūlijā, Augstākā tiesa pēdējam Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) vadītājam Alfrēdam Rubikam par valsts apvērsuma mēģinājumu piesprieda astoņu gadu cietumsodu. Savukārt nākamnedēļ, 24. septembrī, Rubiks svinēs savu 85. dzimšanas dienu. Politiķis, kurš nekad nav mainījis savus pret Latvijas demokrātiju un valdošo iekārtu vērstos uzskatus un pārliecību, tagad vada savas vecumdienas īpaši LKP Centrālās komitejas varasvīriem celtā dzīvojamā namā klusā Rīgas ielā. Kad portāls “Delfi” ar Rubiku norunāja interviju, pensionētais politiķis nedaudz vainīgā balsī sacīja, ka dzīvoklī ir remonts un viņam ir bail, ka remonta nekārtības dēļ žurnālistiem radīsies par viņu slikts iespaids.
Top 100 eksportētāji pandēmijas laikā: kam cirsti dziļākie robi
Šā gada pirmajā pusē Latvijas ekonomika piedzīvoja lielāko kritumu ceturkšņa griezumā kopš deviņdesmitajiem gadiem, pie vainas bija 2. ceturksnis, kad IKP samazinājās par 8,9%. Līdz ar to esam piedzīvojuši mīnusus arī ražošanā un eksportā, esam atkal iepazinušies ar deflāciju, kolektīvām atlaišanām, algu samazinājumiem. Lai novērtētu, kā pandēmija ietekmējusi vadošo eksportētāju spēku samērus, speciāli pēc portāla "Delfi" lūguma Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sagatavojusi top 100 preču eksportētāju sarakstu par 2020. gada pirmo pusi. Lai arī 2. ceturksnis bija Covid-19 krīzes zemākais punkts un šobrīd, 3. ceturksnī, mūsu valsts ekonomika jau aug, neviens eksportētājs joprojām nevar atviegloti uzelpot. Vieniem grūtākais posms varbūt jau ir garām, tomēr citiem pandēmijas cirtiens atstājis dziļas rētas, kas būs jāārstē arī turpmāk. Turklāt ziemeļu puslodē, kur dzīvo lielākā daļa pasaules cilvēku, nāk rudens un ziema, kad iespējami augstāki pandēmijas izplatības riski.
Covid-19 vakcīnu izstrāde: triecientempā, bet ar piesardzību
Parasti process no idejas par vakcīnu līdz tās nonākšanai apritē ilgst gadiem, nereti pat vairāk nekā 10 gadus. Taču jaunais koronavīruss šā gada februārī pasauli pārsteidza nesagatavotu, un tā izraisītās slimības Covid-19 pandēmija radījusi bezprecedenta apstākļus, kur vienlaikus pie vakcīnas pret vienu vīrusu strādā simtiem zinātnieku grupu visā pasaulē, turklāt dara to triecientempā, cerot uz rezultātiem nepieredzēti ātrā laikā. Tostarp daļa vakcīnu kandidātu izmanto jaunas tehnoloģijas, kādas, izstrādājot šobrīd licencētās vakcīnas, vēl nav ņemtas talkā. Liela daļa ekspertu ir vienisprātis, ka vakcīna sniedz labākās izredzes pēc iespējas ātrāk pielikt punktu pandēmijai, tāpēc lūkojam, cik tālu šobrīd ir daudzsološākie vakcīnu kandidāti un vai lielā steiga izstrādē nevar atspēlēties negatīvi.
Īsāki starpbrīži un sausās paciņas – ēdināšana skolās Covid-19 laikā
Covid-19 pasauli pāršalca nesagatavotu. Tagad, kad jau kādu laiku plecu pie pleca dzīvojam ar pandēmiju, joprojām ir spēkā daudzi ierobežojumi un noteikumi. Tas attiecas arī uz skolām, kurās jaunais mācību gads tiek organizēts, ievērojot dažādas prasības un normas. Ieviestās izmaiņas, protams, ietekmē arī ēdināšanu, kas radījis satraukumu un jautājumus daudzos vecākos: “Vai mans bērns maz ir paēdis?”
Kā vicināt krāsas bez karoga. Dāņu protesta cūkas stāsts
Baltkrievijas nacionālo karogu pasludinot par nacistu simboliku un aizliedzot tā izkāršanu, Aleksandrs Lukašenko ir pavēris ceļu baltkrievu tautas iztēlei. Baltsarkanbaltais simbols jau izsenis bija redzams pret 26 gadus ilgušo vienas personas diktatūru vērstajos protestos, bet, kopš opozīcija apzinājusies savu vairākumu, tas ienācis apģērbā, puķu pušķos un pat uz balkoniem izkārtās veļas kompozīcijās.
'Laulības šķiršana' jeb kas slēpjas aiz LTFA un LFF sadarbības pārtraukšanas
“Ballei beigas, lustras dziest,” – ar “Pērkona” dziesmas “Kāzas” vārdiem varētu raksturot Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) lēmumu pārtraukt sadarbību ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) un atdot atpakaļ sacensību rīkošanu LFF. Vēl pirms deviņiem mēnešiem abas puses kvēli pauda simpātijas viena otrai, norādīja uz veiksmīgiem projektiem, uzsvēra ilglaicīgas sadarbības nepieciešamību – miers un draudzība vislabākajās izpausmēs. Taču tagad pēkšņi sadarbība apsīkusi, nav perspektīvas un LTFA nav spējīga rīkot sacensības. Dīvaini, vai ne?
Neviens nevar sagatavot tam, ka bērns dzirdēs tikai ar implanta palīdzību. Gerdas stāsts
Vienubrīd tev šķiet, ka tavs bērns dzird, bet tad atklājas, ka tavs priecīgais mazulis ārpasauli neuztver ar vienu austiņu. Tāds ir stāsts par Anitas Rošānes meitu Gerdu, kurai mazotnē atklāts, ka ar labo ausi meitenīte nedzird teju vispār. Šis ir stāsts par to, kā mūsdienu iespējas, speciālistu iesaiste un veiksmīga ķirurģiskā manipulācija teju desmit gadus vēlāk palīdzējusi Gerdai ne tikai dzirdēt mammas smieklus, putnu dziesmas un skolotājas sacīto, bet arī iekļauties vienaudžu vidū un pirmajā acu uzmetienā ne ar ko neatšķirties.
Sāk rāpties ārā no tēva ēnas – Miks Šūmahers bruģē ceļu uz F-1
Kopš Vācijas autosportists Miks Šūmahers startē starptautiskajās formulu sacensībās, viņam jāsadzīvo ar pamatīgu spiedienu. Tāds slogs ir jānes septiņkārtējā F-1 čempiona Mihaela Šūmahera dēlam, tomēr līdz šim viņš sevi apliecinājis kā braucēju, kurš izcēlies ar pacietību un pakāpenisku progresu.
'Cehs.lv': 10. oktobra revolūcija jeb mīlasstāsts ar neparastām beigām
Viņš sēdēja un skatījās telefona ekrānā. No tā Viņam pretī nopietni raudzījās vīrietis, kaut ko stāstīja. Video vīrietim pierē bija izteikta rieva. Tas bija politiķis Aldis, kuram nebija vienalga. Aldim rūpēja. Valsts, uzņēmēji, "parastais iedzīvotājs". Visi, izņemot pašu politiķi Aldi, protams. Politiķim jābūt nesavtīgam.
Trīs reizes dienā dzīvoklim pāriet mazs viesulis. Ciemos pie Annas Birmanes
Birmaņu ģimene agrāk dzīvoja Klusajā centrā, bet pirms pusotra gada pārcēlās uz trokšņaināku pilsētas daļu – Rīgas centru, kur aiz loga kūsā dzīvība un dzirdama mašīnu rūkoņa. "Pilnīgākie trakuļi," tā par mājokļa izvēli smej slavenā kūku cepēja un recepšu grāmatu autore Anna Birmane, kas zināma arī kā Anna Panna. Lai gan aiz loga dun galvaspilsētas straujais ritms, šeit ir viņu miera osta un arī vieta, kurā viņi tiek ierauti viesuļvētrā un pakļauti tās radītajām sekām, jo dienā vismaz trīs reizes dzīvoklim pārtraucas pāri mazais viesulis – meita Hanna.