Atgādinām, ka pašvaldību vēlēšanās katras pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu. 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanas notiks 41 vēlēšanu apgabalā – jaunajās administratīvajās teritorijās – sešās valstspilsētās un 35 novados. Piemēram, jaunveidojamais Dienvidkurzemes novads ir viens vēlēšanu apgabals, un šī novada vēlētāji var balsot jebkurā sev tuvākajā iecirknī vēlēšanu apgabala robežās. Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.
Sava vēlēšanu apgabala iecirkņus ikviens vēlētājs var noskaidrot Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā www.cvk.lv sadaļā "Vēlēšanu iecirkņi". Savukārt savu vēlēšanu apgabalu iespējams noskaidrot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) e-pakalpojumā "Vēlēšanu apgabala noskaidrošana". Uzziņas par vēlēšanu iecirkņiem un vēlēšanu apgabalu, kurā vēlētājs reģistrēts vēlēšanām, var saņemt arī, zvanot pa CVK uzziņu tālruni 67049999.
Jau vēstīts, ka, gādājot par vēl kvalitatīvāku, interesantāku un ikdienā noderīgāku saturu ar pievienoto vērtību mūsu lasītājiem, "Delfi Bizness" šopavasar piedzīvo izmaiņas, kļūstot par mediju, kas biznesa un ekonomikas norises vērtē plašāk un dziļāk, turpinot strādāt ar lielu atbildību pret savu lasītāju. Zemāk redzamajā sarakstā atrodami, gan "Delfi plus", gan "Delfi Bizness" žurnālistu sagatavotie materiāli.
Vairāk par "Delfi" maksas satura produktu abonementiem un izdevīgiem piedāvājumiem gan individuālajiem lasītājiem, gan uzņēmumiem uzzini šeit.
Pagalmu sanāksmes pārceļas uz 'Facebook'. Kā partijas ar vēlētājiem 'tiekas' pandēmijas laikā?
"Noķert" vēlētāju, pārliecināt viņu balstot par savu partiju un izcelties starp citiem – tie ir galvenie gaidāmo pašvaldību vēlēšanu kandidātu uzdevumi priekšvēlēšanu aģitācijas posmā. Ja ierasti tikšanās starp topošajiem deputātiem un vēlētāju varēja norisināties kaut daudzdzīvokļu namu pagalmos pie svinīgi uzklāta galda, tad šobrīd pulcēšanās ierobežojumu dēļ par vienu no galvenajām tikšanās "telpām" ir kļuvuši sociālie tīkli.
Lasīt vairāk
Reģionālās laulības — kādi apvienotie saraksti tīko pēc vietvarām
Pašvaldību vēlēšanām ir maza saikne ar nacionālajā politikā notiekošo. Pat partijas, kas valsts līmenī nav līdz galam "draudzīgas", var kandidēt kopā pašvaldību vēlēšanās, portālam "Delfi", komentējot drīzumā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, kurās startēs arī vairāki apvienotie partiju saraksti, norādīja "Sabiedrība par atklātību Delna" pētnieks Olafs Grigus.
Lasīt vairāk
Uzņēmējdarbība reģionos. Kurās nozarēs lielākie nodokļu maksātāji, un kas mainīsies pēc vēlēšanām?
Jau pēc nedēļas visos Latvijas reģionos dosimies pie vēlēšanu urnām, lai uz nākamajiem četriem gadiem ievēlētu pašvaldību deputātus. Iespējams, arī kāds pulks deklarētu rīdzinieku izmantos iespēju vēlēt pašvaldībā, kur viņiem pieder nekustamais īpašums, ņemot vērā, ka Rīgas domes vēlēšanu šogad nebūs. Un ļoti daudziem aktuāls būs jautājums, kā jaunās, daudz lielākās pašvaldības strādās pēc teritoriālās reformas. Vai deputāti neaizmirsīs par attālāko pagastu vajadzībām, vai uzņēmēju saucieni tiks sadzirdēti un vai pašvaldības ar tām pieejamiem līdzekļiem atbalstīs uzņēmējdarbību, kas raksturīga konkrētajam reģionam, un stimulēs jaunu uzņēmumu rašanos?
Lasīt vairāk
No ārzemēm balsos 'saujiņa' latviešu – partiju ignorēta, bet ļoti motivēta
Šogad pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās attālināti varēs piedalīties arī ārzemēs dzīvojošie latvieši. Iepriekšējos gados pilsoniski aktīvākie diasporas pārstāvji speciāli brauca uz Latviju, lai varētu atdot balsi par sev tīkamākajiem vietvaras kandidātiem, bet šogad viņiem ir dota iespēja balsot pa pastu. Pirmajā reizē to grasās izmantot vien retais. "Delfi" turpina rakstu sēriju par pašvaldību vēlēšanām.
Lasīt vairāk
44 gadi Mālpilī – Aleksandrs Lielmežs un viņa ceļš no katlumājas uz pagastmāju
"Kad es vairs nevaru no galvas noskaitīt Čaka "Poēmu par ormani" pilnā garumā, tad saprotu – ir laiks iet projām," saka Mālpils novada pašvaldības deputāts Aleksandrs Lielmežs, kurš Aleksandra Čaka 80. jubilejas piemiņas pasākumā 1981. gadā šo poēmu deklamēja Mālpils kultūras namā. Tas viņam toreiz aizņēma 35 minūtes. Lielmežs Mālpils novadā kā deputāts darbojas jau kopš 1977. gada. Novadu Lielmežs vadījis no 1987. līdz 2001. gadam, kā arī no 2005. līdz 2017. gadam.
Lasīt vairāk
Vieniem miljoni, citiem nullītes. Kā pašvaldībām veicas ar investīciju piesaisti?
Pašvaldību aktivitātēs investīciju un jaunu uzņēmumu piesaistē aizvien pastāv būtiskas atšķirības – daļa no tām stagnē un nesteidzas piesaistīt jaunus uzņēmumus, savukārt citas, izdzirdot par jauniem projektiem, sāk gatavot pieteikumus. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, portāls "Delfi" pēta, kā līdz šim pašvaldībām veicies ar investīciju piesaisti un to, kādas jomas nākotnē sola attīstīt vēlēšanu kandidāti.
Lasīt vairāk
'Partizānu karš' pašvaldībās var ieilgt līdz nākamajai Saeimai
No pagājušā gada 10. jūnija, kad Saeima pielika punktu novadu reformas likumam, līdz 12. martam, kad Satversmes tiesa (ST) pasludināja pirmo spriedumu ar administratīvi teritoriālo reformu saistītajās lietās, pagāja deviņi mēneši. Jaundzimušais tiesas spriedums lika Saeimai ar steigu atvērt likumu, lai labotu pašas pieļauto nedarbu – Skultes pagasta atņemšanu Limbažu novadam un iekļaušanu jaunajā Saulkrastu novadā.
Lasīt vairāk
Esošie un topošie pašvaldību deputāti — naski uzņēmēji
Pašvaldību deputātu atalgojums Latvijā aizvadītajos gados, ja salīdzina ar Saeimas deputātiem, ir bijis salīdzinoši neliels. Proti, lai gan pašvaldībās politiķi var paši norādīt nostrādātās stundas un, piemēram, Valsts kontrolei to ir grūti pārbaudīt, ierobežojums ir atlīdzības likumā noteiktā maksimālā deputātu alga – vidējā alga valstī ar koeficientu 1,2, ap 1200 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Deputāti no mazākajiem Latvijas novadiem dažus mēnešus algā saņēmuši vien pāris desmitu eiro. Tādēļ ierasta prakse ir apvienot darbu pašvaldībā ar amatu ieņemšanu uzņēmumos vai arī ar savu uzņēmējdarbību. Vietējie uzņēmēji nereti gūst popularitāti un uzvaru vēlēšanās tieši tādēļ, ka ir atpazīstami vietējie darba devēji, kuriem apkārtējie uzticas.
Lasīt vairāk
Novadu reformas ieguvēji: vairāk darbspējīgo, mazāk deputātu un nevienlīdzības
Strīdīgā reforma, kas atklāja, ko novadi domā par saviem tuvākajiem kaimiņiem, pēc 1. jūlija kļūs par realitāti – no 119 tagadējām pašvaldībām Latvijā paliks 42 lielākie un, kā cer Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) autori, konkurētspējīgāki novadi. Lai gan īstie ieguvumi un zaudējumi atklāsies pēc laika, kad nostāsies robežu pārzīmēšanas putekļi, jau tagad var iezīmēt virzienus, kam vajadzētu uzlabot Latvijas cilvēku dzīvi.
Lasīt vairāk