Sporta nodaļas redaktors Uldis Strautmanis savukārt iedziļinājās "Dukura sāgā," proti, ažiotāžā pēc pazīstamā skeletona speciālista Daiņa Dukura sniegtās atklātās intervijas sporta medijam "MVP" par aiziešanu no Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktora amata. Nu puses cenšas "norakt" kara cirvi, taču izgaismojas, ka ne viss publiski izskanējušais atbilst patiesībai.
Aktualitāte ir pandēmija un tās cirstās brūces ne tikai nozarēm, arī daudziem Latvijas cilvēkiem, kuru tuvie cilvēki smagi saslimuši vai miruši. Covid-19 Latvijā paņēmis nu jau vairāk nekā 400 dzīvību, viens no viņiem – luterāņu mācītājs Valdis Baltruks. Par viņa dzīves ceļu lasiet "Delfi plus". Nacionālo un biznesa ziņu nodaļas redaktore Dace Skreija savukārt pievērsās tūrismam – vienai no pandēmijas visvairāk skartajām industrijām, kas nu cīnās par izdzīvošanu. "Neapgalvoju, ka vispār nebija atbalsta, bet, salīdzinot ar citām valstīm, tas tomēr ir viens no sliktākajiem un netālredzīgākajiem. Trūka noteiktības, savstarpējas komunikācijas, kā rezultātā Latvijas tūrisma industrija zaudē savu konkurētspēju (..)," rakstā atzīst "Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins.
"Campus" savukārt aizvadītajā nedēļā piedāvāja rakstu par kādu apķērīgu ASV skautu, kurš pirms dažiem gadu desmitiem bija ķēries pie kodolreaktora konstruēšanas mammas šķūnītī. Žurnāliste Kristina Hudenko savukārt ar dokumentālās filmas "Lēciens" režisores Giedres Žickītes acīm paraudzījās uz lietuviešu jūrnieka un radista Sima Kudirkas leģendāro lēcienu no padomju zvejas bāzes kuģa "Padomju Lietuva" borta uz ASV krasta apsardzes kuģa "Vigilant" ("Modrais") klāja. Jā, intervijā ar režisori arī par to, kāpēc viņam tik svarīgi bija ieraudzīt palmas un nopirkt magnetafonu. Taču lai arī šogad Ziemassvētki tiks atzīmēti šaurā lokā, sutinātus kāpostus "neviens nav atcēlis." Kādas ir tradīcijas un knifi, par to "Delfi plus."
Ko gaidīt tuvākajā laikā? "Delfi plus" turpinās pievērsties šogad svarīgākajam tūrisma nozarē, paskatīsimies uz lielākajiem izaicinājumiem Eiropas lielvalsts Francijas politikā, neskaitot Covid-19, kā arī iztaujāsim Latvijas Futbola federācijas vadību. "Delfi plus" dzīvesstils savukārt stāstīs par vietām, kur aviokompānijas plāno vest tūristus nākamajā gadā un ieskatīsies tā saukto "cukura mazulīšu" ne vienmēr saldajās dzīvēs. Tāpat turpināsim iepazīstināt ar iedvesmojošiem cilvēkiem, kā arī pievērsīsimies svētku tradīcijām un noskaņai.
Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.
Rekordi un tad šoks; pēc pandēmijas tūrisma nozarē visi neatgriezīsies
Tūrisma nozare ir viena no visvairāk pandēmijas skartajām industrijām. Gada sākumā uzņēmumi plānoja attīstību un turpmāko izaugsmi, tagad cīnās par izdzīvošanu. Ir skaidrs, ka ne visi pēc pandēmijas atgriezīsies, tomēr stabilākie uzņēmumi pat šajā situācijā nenokar galvu un vērtē potenciālās iespējas nākotnē, kā nozarei vajadzēs piemēroties pārmaiņām, ko izraisījis Covid-19. 2019. gadā tūrisma braucienu eksports sasniedza 907 miljonus eiro, salīdzinājumam – 2016. gadā tie bija 812 miljoni eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Šī gada pirmajā pusē braucienu eksports ir sarucis līdz 243 miljoniem eiro, kas nav pat trešdaļa no pērn iespētā.
Zēns no citas klases – kā Ojāra Vācieša ziņojums aizveda uz gulagu viņa skolasbiedru
Latvijas Valsts arhīvā, krimināllietā Nr. 16538, glabājas maza, pārlocīta burtnīciņa, kurā kāds puisis vārdā Jānis Gubāts rakstīja naivas, sirsnīgas rindas meitenei no savas klases. Šī meitene 1949. gada 25. martā kopā ar ģimeni tika deportēta uz Sibīriju. Burtnīciņu, pārmeklējot Gaujienas vidusskolas zēnu kopmītnes, vēlāk atrada kāds cits puisis un nodeva to skolas direktoram un čekai. Kā liecina dokumenti, šis apzinīgais puisis bija Gaujienas vidusskolas komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs Ojārs Vācietis (1933-1983). Tas pats Ojārs Vācietis, kurš vēlāk kļuva par vienu no izcilākajiem latviešu dzejniekiem.
'Delfi TV ar Jāni Domburu' diskusija: 'Kāda un kam jāveido iepakojuma depozīta sistēma Latvijā?'. Pilns ieraksts
Pirmdien pulksten 13 "Delfi TV ar Jāni Domburu" tiešraidē notika diskusija "Kāda un kam jāveido iepakojuma depozīta sistēma Latvijā?". Pēc tiešraides diskusija pieejama ierakstā.
Vēstules pret Dukuru un izteiktie pārmetumi – cik daudz patiesības un kas pārspīlēts?
Pazīstamais skeletona speciālists Dainis Dukurs pēc aiziešanas no Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktora amata atklātā intervijā sporta medijam MVP pavēra priekškaru par dažiem nesmukumiem līdz šim it kā mierīgajā bobslejistu un skeletonistu kopdzīvē. Intervija raisīja ažiotāžu, tagad abas puses vēlas "norakt" kara cirvi un ātrāk aizmirst notikušo. Tomēr publiski izskanējušie fakti ne visi atbilst patiesībai un prasa skaidrojumu.
Prokuratūras kļūdas dēļ reabilitē genocīdā pret tautu vainotu čekas kaujinieku
1994. gadā Latvijas prokuratūra sāka izmeklēšanu pret vairākiem bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem un aģentiem, kuri tika vainoti latviešu partizānu kustības graušanā Kurzemē pēc 2. pasaules kara. Vienu no viņiem, bijušo čekas kaujinieku Leonīdu Fominu, prokuratūrai izdevās pat nopratināt un savākt materiālus, kas liecina par viņa vainu. Drīz pēc izmeklēšanas sākuma Fomins izdarīja pašnāvību, un pēc tam lieta tika izbeigta. Savukārt 2001. gadā cita Latvijas prokuratūras struktūrvienība, visticamāk, nezinot šīs lietas priekšvēsturi, Fominu reabilitēja kā politiskajās represijās cietušu nacionālo partizānu.
Atis Klimovičs par dzīvi otrpus robežai: Meklēsim Eiropā politisko gribu!
Gada nogalē, vēl pirms Ziemassvētkiem, vēlams izlasīt kaut ko nopietnu un arī asinis stindzinošu. Tas nepieciešams, lai vēlreiz padomātu par notikumiem mūsu tuvumā, lai nepazaudētu realitātes sajūtu. Lai atcerētos, ka Covid-19, lai cik traģiska, nav vienīgā problēma, ka tāda nav arī mūsu cietusī vai apdraudētā labklājība. Lai, atskatoties uz aizejošo gadu, pavisam skaidri saprastu, ka nekādas vieglās dienas mūs negaida arī nākamgad un vēl pēc tam. Lai saprastu, ka pavisam nopietni izaicinājumi nekur nepazudīs.
'Zini, laikam esmu noķēris to...' Mācītāja Baltruka dzīvību paņēma Covid-19
Luterāņu mācītājs Valdis Baltruks jau divkārt bija skatījies nāvei acīs un priecājās par Dieva aizsardzību, bet Covid-19 izrādījās stiprāks. Latvijā kopumā līdz šīs nedēļas sākumam ir miruši vairāk nekā 350 Covid-19 inficēti cilvēki, bet publiski izskanējuši tikai atsevišķi vārdi un uzvārdi, un nu atmiņas par viņiem papildina arī Kokneses, Aizkraukles un Jumpravas luterāņu draudžu mācītāja stāsts.
Bizness un iedzīvotāji pamet Rīgas centru. Kādi ir risinājumi?
Nekustamā īpašuma eksperti mudina – ir nepieciešams mērķtiecīgs un labi pārdomāts plāns, kā Rīgas centrā atgriezt dzīvību. Šobrīd daudzi nami ilgstoši stāv tukši, un, lai gan interese par dzīvošanu un biznesa attīstību centrā ir, tomēr tai īstenoties liedz vairāki būtiski, neatrisināti problēmjautājumi.
Konflikta centrā – līdakas un zandarti. Lēmums par Burtnieku ezeru tagad valsts rokās
Jau pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, gandrīz pirms gadsimta, vietējā presē atrodams pa kādam stāstam, ka Burtnieku ezerā ar zivīm švaki, bet senāk... senāk gan bijušas lielas, sirmas līdakas. Šobrīd šī saruna ir stipri līdzīga, tikai pārmetumi, kurš pie tā vainīgs, kļuvuši niknāki un publiski. Makšķernieki dusmojas, ka zvejnieki visu izsmeļ, bet zvejnieki nesaprot, kāpēc seno arodu nomelno.
'Radioaktīvais' pusaudzis, kurš mammas šķūnītī gandrīz uzbūvēja kodolreaktoru
Kodolreaktori piedāvā vienu no potenciāli tīrākajiem enerģijas avotiem ilgtermiņā, taču arī gadījumā, ja pie lietas ķeras augstskolas beiguši fiziķi baltos uzsvārčos, reizēm šis tas var noiet pamatīgi šķērsām, par ko skaudri atgādina dažas labi zināmas avārijas vēsturē. Taču kas notiek, ja pie savu kodolreaktoru konstruēšanas ķeras pusaudži? Izrādās, daži jaunieši ir ne tikai centušies, bet patiešām arī uzbūvējuši paši savus kodolreaktorus. Apķērīgajam ASV skautam Deividam Hānam tas līdz galam neizdevās, taču sekojošais skandāls pēc viņa radioaktīvā šķūnīša nojaukšanas atklāja stāstu par spožu prātu, teju vai apsēstību ar zinātni un eksperimentēšanu. Vienlaikus arī stāstu par bīstamu vieglprātību un to, cik viegli tolaik bija aptīt ap pirkstu pat dažu labu valsts iestādi, kurai būtu jāuzrauga drošība, nevis jāsniedz pusaudzim informācija par kodolreaktora būvniecību.
Ieraudzīt palmas, nopirkt magnetofonu. Kā lietuvietis no PSRS izlēca ASV, bet latvietis viņu izglāba
Novembrī apritēja 50 gadu kopš lietuviešu jūrnieka Sima Kudirkas vēsturiskā lēciena no padomju zvejas kuģa uz amerikāņu krasta apsardzes kuģa "Vigilant" klāja. Pēc septiņām stundām pārbēdzēju nodeva Padomju Savienībai. Viss būtu beidzies soda nometnēs, ja kāds latviešu izcelsmes amerikānis nebūtu izvērsis masu protestu kustību visā Amerikā... "Delfi plus" sarunājās ar dokumentālās filmas "Lēciens" režisori Giedri Žickīti: deviņdemitgadīgais Sims Kudirka, kurš 2000. gadā atgriezās Lietuvā, viņai stāsta par savu piedzīvojumu un tā iemesliem.
Sautēti kāposti Ziemassvētkos: tradīcijas rašanās un knifi gatavošanai
Lai radītu tuvojošos Ziemassvētku noskaņu, savā ģimenē jau pāris reižu šogad esam baudījuši sutinātus kāpostus. Jābūt godīgai un jāteic, ka ikdienas skrējienā nopērku citu saimnieču sautētus gatavus un uzsildu katliņā, bet vienalga tā īpašā svētku smarža piepilda virtuvi un rada noskaņu. Mana šī gada apņemšanās ir Ziemassvētku galdam pagatavot sautētus kāpostus pašai un pasniegt ar kartupelīti un kādu gaļas cepeti. Manuprāt, sautētiem kāpostiem vienkārši jābūt Ziemassvētku galdā. Tā ir latviska tradīcija. Veidojot šo rakstu, aprunājos ar šefpavāru, kurš dalījās savās sajūtās un pastāstīja, kāda ir viņam tīkamākā kāpostu garša, un saimnieci, kura kāpostus sautē jau divdesmit gadu. Taču sākam ar mūsu pašu senču skatījumu uz kāpostiem, kuru simboliskā nozīme izrādījās liels atklājums man pašai.