Foto: DELFI
Pirmssvētku nedēļā "Delfi" žurnālisti turpināja čakli strādāt, lai esošajiem un topošajiem abonentiem būtu pieejams vērtīgs saturs gan par nopietniem, gan ne tik nopietniem jautājumiem. Iesākumā par nopietno, jo svētku pienākšana nav pēkšņi atcēlusi pandēmiju.

Pirms divām nedēļām "Delfi" publicēja pētnieciskās žurnālistikas rakstu par ūdeļu audzētavu, kurā kopš pavasara, pēc pētnieku teiktā, nekontrolēti attīstās jaunas Covid-19 mutācijas, turklāt vīruss jau vairākkārt šķērsojis sugu robežas – no cilvēkiem pārnesies uz ūdelēm un atpakaļ. Pēc raksta publicēšanas pēkšņi attapās arī valsts iestādes, cenšoties nonākt pie konkrēta lēmuma, ko tad īsti ar ūdelēm iesākt. Zemkopības ministrija (ZM) ieceri par likvidāciju noraidīja, bet raidījumā "Spried ar Delfi" ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA) šonedēļ skaidroja, ka, noraidot ieceri par ūdeļu likvidāciju, ņemts vērā samērīguma princips, iespējamas izmaksas un citi aspekti. Šobrīd stāsts par ūdelēm rezultējies ar jaunu ZM izstrādātu regulējumu, tajā pieprasot īstenot stingrākus biodrošības pasākumus visās Latvijas zvēraudzētavās. Jautājums paliek, vai ar to būs gana, lai nepieļautu jaunu vīrusa mutāciju izkļūšanu no audzētavām?

Savukārt "Delfi" kultūras redaktores Noras Riekstas-Ķeņģes vadībā šonedēļ tika publicēta rakstu sērija "Mantojums", kurā pētīts un revidēts padomju laika dizaina un arhitektūras atstātais, kas joprojām ir daļa no mūsu ikdienas. Kā skaidro Rieksta-Ķeņģe, rakstu sērijas impulss nāca tepat, Latvijā, pretnostatot divus pavisam atšķirīgus viedokļus par vienu un to pašu ēku. "Komunisma rēgs," teica kultūras ministrs. "Modernisma pērle," atbildēja arhitekti. Protams, runa ir par bijušo Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2, kuru 2020. gada vasarā tika lemts nojaukt, lai tās vietā celtu tik ilgi gaidīto Nacionālo koncertzāli, un kuru tik spēji metās aizstāvēt grupa arhitektu, mudinot novērtēt padomju gadu arhitektu radīto.

Bet par humora daļu, ko brīžiem varētu nodēvēt par traģikomisku, parūpējās "Cehs.lv" radošā triecienvienība. Tā nosauc notikumus, ko ir vērts vēl reizi pabakstīt ar pirkstu, pirms tos paslaukām pilnībā zem tepiķa. Nedaudz skumji, nedaudz iedvesmojoši, nedaudz pamācoši. Kārtīgam gada notikumu apkopojumam ir jākairina visas iepriekš minētās sajūtas, un šis pilnīgi noteikti to izdarīs.

Lūk, zemāk sarakstā daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi Plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit. Savukārt apkopojumu ar aizvadītā gada svarīgākajiem rakstiem, kurus piedāvājam abonentiem, var lasīt šeit.

'Ārste teica, ka tas ir no vakcīnas' – kavējas atbalsts cietušajiem no potes blaknēm

Kad Karīnai pirmoreiz naktī sāka tirpt kāju pirksti, šķita, ka tie ir vienkārši “nogulēti”. Kad nākamajā naktī šo sajūtu piedzīvojusi biežāk, sapratusi, ka kaut kas nav kārtībā. Kopš tā laika ir pagājuši septiņi mēneši izmeklējumu, sāpju un noguruma, taču bezcerīga Karīnas situācija nav – ārstiem ir izdevies noskaidrot, kas ir sievietes sāpju iemesls un cēlonis. Karīnai ir polineiropātija, ko izraisījusi vakcīna.
Lasīt vairāk

Trūkums Latvijas vēstures institūtā: 'Izdzīvot mēs īsti nevaram, bet nomirt arī negribam'

Foto: DELFI

Šogad Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūtu ir pametuši – atlaisti vai paši aizgājuši – deviņi vēsturnieki. Institūta direktors Gvido Straube ar nožēlu atzīst, ka arī nākamgad vēl vairāki zinātnieki būs jāsūta bezalgas atvaļinājumā vai arī jāatlaiž. Iemesls tam – institūtam nav no valsts budžeta piešķirta nauda, par kuru pastāvīgi algot vēsturniekus, kuri nav uzvarējuši kādā no projektu konkursiem.
Lasīt vairāk

'Tik dzintars, dzintars vien' – kā priežu sveķi kļuva par Padomju Latvijas simbolu

Foto: Publicitātes attēls

1904. gadā dzimusī Marta Semule Padomju Latvijā cītīgi strādāja Gulbenes rajona kolhozā "Kopdarība" par slaucēju un 1950. gados divreiz kļuva par Sociālistiskā darba varoni. Semule tika ievēlēta arī par Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti un brauca pārstāvēt savu dzimteni uz Maskavu.
Lasīt vairāk

Dārgā psihe: Skaidras vīzijas joprojām nav – izaicinājumi bērnu psihiatrijā

Bērnu psihiatrijā šobrīd novērojamas ne tikai jau gadiem ilgās pieejamības problēmas, bet pandēmija sagādājusi jaunas. Un visas ir komplicētas. Par to pārliecināts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu psihiatriskās klīnikas vadītājs bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Lasīt vairāk

ASV vēstniece Baltkrievijā: mēs neizvēlamies uzvarētājus

Foto: EPA/Scanpix/LETA

ASV diplomātiem darbs ar Baltkrieviju nekad nav bijis viegls. Amerikāņu vēstnieku Lukašenko nav akreditējis kopš 2008. gada, un šoruden nogriezti pēdējie oficiālie kanāli palīdzības sniegšanai. Pērn šo savdabīgo situāciju bija plānots mainīt, un ASV Valsts departaments pirmā pēc vairāk nekā desmit gadiem Minskā rezidējošā vēstnieka postenim izvēlējās ļoti pieredzējušo diplomāti Džūliju Fišeri. Baltkrievijas straujo iekšējo pārmaiņu dēļ viņa akreditāciju nesaņēma, bet darbu vienalga sāka Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Par vēstniecības darbu, diplomātiskajām cerībām un baltkrievu opozīciju sarunu ar Fišeri aizvadīju viņas darba vizītes laikā Latvijā.
Lasīt vairāk

Dzirdamas visas kaimiņu sarunas? Kā uzlabot skaņas izolāciju dzīvoklī

Foto: Shutterstock

Labsajūta daudzdzīvokļu mājā lielā mērā atkarīga no kaimiņiem. Pavisam noteikti paveicies tiem, kuru kaimiņi ir klusi kā pelītes vai kam dzīvoklī ir nodrošināta laba skaņas izolācija. Taču nereti kaimiņu dzīve blakus dzīvoklī ir tik labi dzirdama, ka šķiet – vai gadījumā tomēr nedzīvojam visi kopā? Vēl trakāk ir tad, ja kaimiņu dienas ritms ir pretējs tavam un brīžos, kad pulksten desmitos vakarā dodies gulēt, kaimiņiem ir sācies īstais brīdis, lai sakārtotu mājokli un nedaudz pamainītu mēbeļu izkārtojumu istabās. Ko darīt, lai savās mājās varētu justies netraucēti un no sirds atpūsties?
Lasīt vairāk

Mazais un vidējais bizness nav nepieciešami? Restorānu īpašnieks Juško par to, kā pārciest divus lokdaunus

Foto: Māris Morkāns

Pandēmijā kā viena no pirmajām zem sitiena nonāca restorānu industrija, turklāt milzu grūtības tiek ciestas joprojām. Gan kebabnīcām, gan augstās virtuves restorāniem nākas burtiski izdzīvot, nemitīgi pielāgojoties jauniem apstākļiem un ierobežojumiem. Restorānu īpašnieks Murads Juško stāsta, kādu cenu – gan burtiski, gan pārnestā nozīmē – restorānu biznesam nākas maksāt par pandēmijas pārbaudījumiem.
Lasīt vairāk

Atis Klimovičs: Jāatceras veco ukraiņu anekdoti – kur gan viņus visus apglabāsim!

Foto: Privātais ahīvs / Ķīmiķis priekšplānā pa labi

Silts un tīrs vilciens 14 stundās mani aizvizina no Kijevas uz Mariupoli. Tad pāris kilometru līdz centram ar automašīnu, kuras vadītāja tautība ir grieķis. Uzzinājis, ka esmu no Latvijas, viņš sāk runāt kā ar cilvēku, kam varētu būt daudzējādā ziņā līdzīgi uzskati. Vismaz viedokļi par komunistu valdīšanu padomju okupācijas gados un 2014. gadā Krievijas uzsākto agresiju mums patiesi neatšķiras. Arī par Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā man nav nekas jāpaskaidro, viņš to zina.
Lasīt vairāk

Volkovs: liksim Putinam nožēlot opozīcijas izspiešanu no Krievijas

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Apbalvojumi un tituli nevienu no cietuma neatbrīvo un tirāniskus režīmus negāž, tomēr dod uzmundrinājumu un iedvesmu cīnīties tālāk, ieslodzījumā Krievijā esošā tēva Alekseja Navaļnija vietā saņemot Saharova balvu, teica viņa meita Darja. Viņu Strasbūrā pavadīja viens no Navaļnija izveidotā "Korupcijas apkarošanas fonda" līderiem Leonīds Volkovs, kurš nevairījās akmeni iemest arī Eiropas valstu dārziņā.
Lasīt vairāk

Autoīpašnieki izbauda OCTA cenu kritumu; vai nākamgad tas turpināsies?

Foto: Unsplash

Šajā gadā triecienu autovadītāju maciņiem deva pieaugošās degvielas cenas, taču bija arī labās ziņas, jo apdrošināšanas izmaksas kļuvušas lētākas – kā lēš apdrošinātāji, obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas polišu cena šogad sarukusi par vidēji 13,6%. Ilgi gan šāda veida cenu kritumu apdrošinātāji visdrīzāk nespēs "turēt", jo vidējās atlīdzības summa ik gadu pieaug, taču nākamgad pakalpojumu sāks piedāvāt vēl viena kompānija, kas jau tā aso konkurenci vēl vairāk saasinās.
Lasīt vairāk

'Vīruss mērķtiecīgi veido mutācijas' – zinātniece par Covid-19 bīstamību ūdeļu fermā Latvijā

"Vīrusam šķērsot sugu barjeru – tas ir liels pārbaudījums, tas mēģina pielāgoties šim jaunajam organismam, mērķtiecīgi veido jaunas mutācijas," raidījumā "Spried ar Delfi" sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Monta Brīvība, skaidrojot, kāpēc Covid-19 perēklis ūdeļu fermā Latvijā ir bīstams.
Lasīt vairāk

'Max' pret 'Mini' – kurš ir pareizais 'iPhone'?

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Droši vien tas pa vidu. "Parastais". Bet tas nav interesanti. Tas taču ir... parastais. Interesantāk ir ar maziņu. Vai ļoti lielu. Varbūt ar abiem kopā? Nebūtu slikti, bet kurš to var samaksāt! Galvenokārt mani interesē, vai vispār ir jēga piemaksāt par lielu "Pro", varbūt pietiek vienkārši ar mazo.
Lasīt vairāk

Mīļotais citā valstī. Kad nomirt no kovida ir tikpat reāli kā no ilgošanās

Attiecības, dzīvojot dažādās valstīs, nav vieglas. Protams, ir arī sava romantika. Jūs ilgojaties, skumstat, sarunājaties pa telefonu, "skaipā" brokastojat kopā, sūtāt viens otram uzmundrinošas, mīlošas, seksīgas īsziņas un kopīgi kaļat plānus, kad un kurš šoreiz dosies ciemos pie otra. Un tad... Robežas tiek slēgtas. Visā pasaulē.
Lasīt vairāk

Skaņu slāpējošo austiņu tests: 'Bose' pret 'Sony'

Foto: Artis Ozoliņš

Pļāpīgi kolēģi, klaigājoši bērni, kaimiņi ar, jūsuprāt, sliktu mūzikas gaumi? Attālinātā darba un mācību apstākļi ir izmainījuši veidu un vietu, kā strādājam un sazināmies, – dažkārt nav izvēles atrast kādu klusāku nostūri. Risinājums, ar kuru dzīvoju jau vairākus gadus, – austiņas, kuras apslāpē apkārtējās pasaules trokšņus un ļauj man koncentrēties uzdevumam. No pavisam parasta lietotāja skatpunkta salīdzināšu, iespējams, divas no labākajām ausis nosedzošajām (over-ear), skaņu slāpējošajām austiņām, kas tirgū ir pieejamas, – jaunās “Bose QuietComfort 45” un salīdzinoši nesen iznākušās “Sony WH-1000XM4”.
Lasīt vairāk

Cehs.lv: Nedaudz skumji, nedaudz smieklīgi. Kas neizdevās 2021. gadā?

Foto: Cehs.lv kolāža

Visu gadu nepagurstoši sekojot līdzi pašmāju notikumiem, "Cehs.lv" eksperts Kristaps Āls nosauc notikumus, ko ir vērts vēl reizi pabakstīt ar pirkstu, pirms tos paslaukām pilnībā zem tepiķa. Nedaudz skumji, nedaudz iedvesmojoši, nedaudz pamācoši. Kārtīgam gada notikumu apkopojumam ir jākairina visas iepriekš minētās sajūtas, un šis pilnīgi noteikti to izdarīs.
Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!