Šķiet, ka ikviens no mums jau ir noguris lasīt, dzirdēt vai izrunāt frāzi "Covid-19". Tomēr pašlaik dzīve ir tāda, kāda tā ir – no slimības pieminēšanas nav iespējams izvairīties. Un ar to var saslimt arī tad, ja izvēlamies to ignorēt. Tomēr pandēmija pasauli nav apstādinājusi. Taisnība ir tiem, kas apgalvo – šī slimība nebūt nav sliktākais, kas var notikt. Protams, taisnība arī tiem, kas atgādina – mums joprojām ir daudz, par ko priecāties. Par to tad arī šonedēļ stāstījām "Delfi plus".
Jā, ar Covid-19 slimo arī tie, kas šai slimībai netic. Ne tikai slimo. Arī viņi nonāk slimnīcās. To sarunā ar "Delfi plus" redaktori Lauru Dzērvi uzsvēra infektoloģe Ilze Bērziņa. Viņa ir viens no 115 Latvijas cilvēkiem, kuriem no Valsts prezidenta rokām 18. novembrī, bija jāsaņem viens no augstākajiem Latvijas valsts apbalvojumiem – Atzinības krusts. Ceremoniju pārcēla ārkārtējās situācijas dēļ. Infektoloģes ikdiena paiet ārstējot Covid-19 pacientus. Par to lasi intervijā. Pandēmija ietekmē ne tikai ārstus, bet arī sporta nozari un bēru rīkošanu. Arī par to šonedēļ rakstījām "Delfi plus".
Pievērsāmies arī problēmam un traģēdijām, ar ko saskaramies dažādos laikos, ne tikai pandēmijā. Vardarbība dzemdībās, izvarošana un aborts, mātes, kas nogalinājušas savus bērnus, – šīs sarežģītās tēmas aprakstīja un smagos stāstus stāstīja žurnālistes Ketija Nuķe-Osīte, Justīne Jurcika un Lolita Lūse.
Protams, neaizmirsām arī par pozitīvo un skaisto, kā joprojām mūsu ikdienā ir gana. Kopā ar "Delfi plus" redaktoru Filipu Lastovski devāmies vēsturiskā pastaigā pa Basteja un Aleksandra bulvāra krustojumu, iepazīstot Vecrīgu pirms 125 gadiem. Krāšņā piedzīvojumā kopā ar ceļotāju Kristapu Ploni mūs aizveda "Tūrisma gids" redaktore Zane Meistare, bet Vita Daukste-Goba "Delfi plus" lasītājus iepazīstināja ar sprauno Andrejmuižas saimnieci Valentīnu Pozņaku.
Vai atceries "Pulkvedi", "Kabatu", "Essential" un citus Rīgas klubiņus, kur savulaik tika pavadīti piektdienas vakari? Nākamnedēļ "Delfi plus" startēsim ar jaunu rakstu sēriju par klubiem, kas bija ārkārtīgi populāri, bet izčabēja. Tāpat turpināsim Viestura Radovica pētniecisko rakstu sēriju par aģentu "Kauliņu", kuru par viņa pastrādātajiem noziegumiem neizdevās saukt pie atbildības. Dzīvesstila sadaļā stāstīsim par mutes veselību un ar to saistītajiem mītiem, meklēsim īsto Latgales garšu, kā arī iepazīstināsim ar vairākām iedvesmojošām personībām un dosimies pastaigā pa Santjago ceļu. Tāpat skaidrosim, vai ēdiena piegāde uz mājām palīdzēs nozarei noturēties pandēmijas laikā.
Slimnīcā nonāk arī Covid-19 noliedzēji. Intervija ar infektoloģi Ilzi Bērziņu, Atzinības krusta komandieri
Visticamāk, arī šajā svētku dienā, Latvijas Republikas dzimšanas dienā, Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) saņems zvanu no savas Covid-19 pacientu nodaļas vadītājas infektoloģes Ilzes Bērziņas (65). "Jā, es parasti piezvanu, painteresējos, kā tur iet. Protams, brīvdienās mums ir dežūrārsts un reanimatologs. Taču labāk uzzināt, kas un kā noticis, lai pēc brīvdienām, atnākot uz nodaļu, nav šoka," pasmaida ārste. Tiesa, ja Latvijā nebūtu izsludināta ārkārtējā situācija, šī svētku diena LIC infektoloģei Bērziņai ļoti atšķirtos no citām.
No virtuves krāna vai pudeles – kurš ūdens labāks? Testējam laboratorijā
Teorētiski krāna ūdens būtu jāceļ teju debesīs, jo gandrīz visur Latvijā to iegūst no pazemes ūdens resursiem un bieži vien jau pirms nonākšanas attīrīšanas jeb sagatavošanas iekārtās tas ir piemērots lietošanai, kā noskaidrojām šajā rakstā. "Tajā brīdī, kad tu kādam maksā par ūdeni, kāds atbild par tā kvalitāti," toreiz atklāja Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Sandis Dejus. It kā loģiski, tomēr gribas pārbaudīt, kā tur īsti ir. Tādēļ izvēlējos laboratoriski pārbaudīt krāna ūdeni "Delfi" birojā un avota ūdeni no lielās pudeles, kas uzstādīta virtuvē. Lai būtu interesantāk, sagādāju arī populāru veikalā nopērkamu minerālūdeni un devos uz iecienītu rīdzinieku ūdens ņemšanas vietu Imantā.
'Dēlu izrāva no manām miesām.' Stāsts par vardarbību dzemdībās
"Gulēju tur savās asinīs un fekālijās un jutos briesmīgi," kādu brīdi no savām pirmajām dzemdībām atminas Katrīna (vārds mainīts). Ārstes lamas, raustīšana aiz drēbēm no vecmātes puses un nemitīgi pārmetumi, ka viņa neprot dzemdēt, pavadīja Katrīnu visu dzemdību laiku. Pēcāk, kad sieviete jau šķetinājusi savu traumatisko dzemdību pieredzi pie terapeita, viņa secinājusi, ka tās vistiešākajā veidā bijušas vardarbīgas dzemdības. Katrīna savu stāstu uzticējusi portālam "Cālis", lai palīdzētu citām sievietēm apjaust, ka negatīvā dzemdību pieredze nav viņu vaina, kā arī aicinātu neklusēt, ja piedzīvota emocionālā vai fiziskā vardarbība dzemdību laikā.
Ofēlija. Stāsts par izvarošanu un abortu, kas gandrīz laupīja viņas dzīvību
Abortu aizliegumi, ierobežošana vai legalizēšana, neapšaubāmi, ir viena no tām tēmām, kas vienmēr izraisa spraigas diskusijas, asu vārdu apmaiņu, nosodījumu, neizpratni un daudz citu reakciju. Viedokļi dalās, un, šķiet, vienprātības nebūs nekad. Taču viens ir skaidrs – neatkarīgi no tā, vai aborts ir atļauts vai nē, ja sieviete to vēlēsies, viņa atradīs veidu, kā to izdarīt, taču kādai tas var būt letāli. Te neviļus rodas jautājums – vai tiešām šie ierobežojumi ir sievietes dzīvības vērti?
Rīga pirms 125 gadiem: pastaiga Basteja un Aleksandra bulvāra krustojumā
Šoruden nogalināti divi gadu veci bērni. Kāpēc mīloša māte kļūst par slepkavu
Mēneša laikā Latvijā divas mammas tiek turētas aizdomās par savu bērnu noslepkavošanu. Lindas meitu 15. oktobrī atrada Daugavas ūdenī Ķekavas novadā, bet Ināras dēlu 11. novembrī mežā Dagdas novada Ezerniekos. Abas sievietes ir apcietinājumā, un viņām prognozējami tikai divi ceļi: piespiedu psihiatriskā ārstēšana vai ilgi gadi cietumā.
Sadzīvot ar Covid-19 un turpināt sportot. Diskusijas 'Covid-19 ierobežojumi sportā' pilns ieraksts
Jau ilgāk nekā mēnesi Latvijā ir pastiprināti dažādi ierobežojumi, lai mazinātu Covid-19 izplatību. Ierobežojumi skar daudzas sabiedrības nozares – arī sportu.
Āris Jansons par ASV vēlēšanām: Amerika var iegūt prezidenti – lai arī uz brīdi
Novembrī visi komentē ASV prezidenta vēlēšanas. Visi kļuvuši par sociologiem un amerikāņu politiskās sistēmas ekspertiem. Visvienkāršāk ir tautiešiem, kuri ir ASV pilsoņi – viņi vienkārši liek ticēt uz vārda, jo kārtējo reizi atgādina ne vien sev, ka ir amerikāņi. Bet pat godīgākie no viņiem atklāti pauž apjukumu. Par uzvaru ir paziņojuši abi kandidāti – kā gan lai nesamulst vēlētāji? Un kurš nu var apgalvot, ka pasaule saprot Savienotās Valstis, ja paši amerikāņi atzīstas pēkšņā orientēšanās zudumā un pat Baltajā namā prezidenta atteikšanās atzīt vēlēšanu rezultātus radījusi frustrāciju?
No gruvešiem izceltās Andrejmuižas saimniece: 'Man te būs kā Abramovičam!'
Netālu no Lietuvas robežas, gleznainās Mūsas upes krastos, balti slejas Andrejmuiža. Te saimnieko 82 gadus spraunā latviete Valentīna Pozņaka un 78 gadus jaunais baltvācietis Kārlis Naujoks. Viņi ar sūru darbu un lielu mīlestību ir parūpējušies, lai Latvijā būtu par vienu sakoptu stūrīti vairāk. Ja pirms 20 gadiem šeit valdīja īsta postaža ar dadžu laukiem un gruvešu kalniem istabiņās, tad tagad īpašums ir atdzimis kā fēnikss no pelniem.
Būt kustībā jau vairāk nekā piecus gadus. Ceļotājs Kristaps Plonis
Kristaps Plonis kustībā ir jau vairāk nekā piecus gadus. Pabijis daudzās vietās, viņš pierāda, ka ilgtermiņa ceļošana ir iespējama ikvienam. Arī tad, ja bankas konts nav piepildīts ar astronomiskām summām. Tieši šobrīd viņš devies kārtējā varenajā piedzīvojumā, apceļojot Dienvidameriku.
Latviešu noplūdušie dati Ķīnas 'Zhenhua': Drošu iekārtu nav, norāda SAB
Drošu iekārtu nav, jo tā sauktos "drošības caurumus" var būt radījis ražotājs, briesmas var slēpties programmatūrā, vai arī iestatītajās aplikācijās, portālam "Delfi" uzver Satversmes aizsardzības birojā (SAB). Šādi drošības iestāde komentē "Delfi" šonedēļ rakstīto par datu noplūdi no kādas Ķīnas kompānijas "Zhenhua Data", kur starp 2,4 miljonu cilvēku datiem bija atrodami arī 480 latviešu vārdi.
Tagad zārku drīkst atvērt. Kas mainījies Covid-19 laika bēru noteikumos
"Tiešām tagad drīkst atvadīties? Negribu to pat dzirdēt, jo mums šādas iespējas nebija," saka ar Covid-19 inficēta miruša cilvēka tuviniece, uzzinot – ja bēres būtu tagad, zārku drīkstētu atvērt. Jaunas iezīmes šoruden ir ne tikai jaunā vīrusa inficēto bērēs. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā jebkurās atvadās ļauts pulcēties tikai pašiem tuvākajiem, bet bēru mielasts ēdnīcā vai restorānā ir liegts. Novembris šogad ir citāds arī Latvijas krematorijām, jo tagad šurp ved mirušos no Lietuvas, raisot bažas par rindu veidošanos.