'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: DELFI

Vēsture nepavisam nav iesaldēta, apliecina tai veltītā "Delfi plus" sadaļa, kas šogad ne tikai atgādinājusi jau iepriekš aprakstītus, bet, iespējams, nedzirdētus vai piemirstus būtiskus notikumus, bet arī sabiedrībai atklājusi ko pavisam jaunu un pārsteidzošu. Tāds bija, piemēram, žurnālista Viestura Radovica vairāku rakstu sērijā aprakstītais čekista Leonīda Fomina dubultās dzīves un dubultās nāves stāsts.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šajā sērijā Radovics, liekot lietā prokuratūras un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra materiālus un veicot intervijas, šķetināja Fomina dzīvesstāstu. Fomins bijis gan karavīrs vācu armijas diversantu vienībā, gan partizāns, čekas aģents un, visbeidzot, parasts šoferis. Viņš arī vainojams vismaz 19 cilvēku arestēšanā un deportēšanā uz Sibīriju, kā arī divu cilvēku nogalināšanā. Turklāt rakstu sērijas tapšanas gaitā atklājās, ka Fominu pēcāk prokuratūra kļūdas dēļ reabilitēja kā politiskajās represijās cietušu nacionālo partizānu.

Cits tā paša autora raksts paver nezināmu lappusi izcilā dzejnieka Ojāra Vācieša dzīvē. Šī stāsta pamatā ir maza, pārlocīta burtnīciņa, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā, krimināllietā Nr. 16538. "Tas ir spēcīgi," uzzinot par šo krimināllietu, "Delfi" žurnālistam Radovicam sacīs literatūrzinātnieks Raimonds Briedis. Gaujienas vidusskolas zēnu kopmītnēs vēlāk šo burtnīciņu, kurā sacerējumu arī par 1949. gada deportācijām bija rakstījis devītklasnieks Jānis Gubāts, atrada 10. klases skolēns, komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs Ojārs Vācietis ar skolasbiedriem un nodeva skolas direktoram un čekai. Gubātu notiesāja ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.

Cita maza, pelēkbrūna burtnīciņa ar noplukušiem stūriem un uzrakstu uz vāka "L/a "Jauna Spara" valdes sēžu protokoli", nonākusi portāla "Delfi" rīcībā, bija ierosinājums rakstam par to, kā 1949. gada pavasarī kaimiņi dalīja uz Sibīriju aizvesto ģimeņu mantas. Vēl pēc cita stāsta tapšanas "Delfi" palīdzēja kādam lasītājam noskaidrot viņa Otrā pasaules kara laikā pazudušā tēva likteni, bet citā rakstā – par to, kas zināms par Kārļa Ulmaņa dzīves pēdējiem gadiem.

2020. gadā arī "Delfi plus" atskatījās uz vairākiem būtiskiem notikumiem, kuri Latviju satricināja salīdzinoši nesenā vēsturē. Pirms 25 gadiem sabruka "Banka Baltija," un var droši teikt, ka šis notikums Latvijā simbolizēja deviņdesmito gadu mežonīgā kapitālisma posma apogeju. Rakstu sērijā "Delfi" autoru komanda pētīja, kas īsti notika – kā izputēja šis milzis, kā tas ietekmēja Latvijas iedzīvotāju dzīves un kādas bija šī notikuma sekas.

Tāpat arī "Delfi plus" atskatījās uz skaļāko teroraktu Rīgā – sprādzienu universālveikalā "Centrs" augustā pirms 20 gadiem. Kā norāda raksta autores Olga Petrova un Diāna Čučkova, sprādziena iemesls tā arī netika noskaidrots. Pirms 15 gadiem Rīgas centrs tika satricināts vēlreiz – elektriskais pasažieru vilciens ietriecās tukšā pasažieru vilcienā, dzīvību zaudēja četri cilvēki, savukārt ievainojumus guva vairāki desmiti pasažieru.

Starp daudzajām apaļajām jubilejām, kas Latvijas valstij būtiskas pēdējo gadu laikā, "Delfi plus" īpaši vēlējās arī izcelt 100 gadus kopš 1920. gada 16. septembra – dienas, kad Satversmes sapulce pieņēma pirmo aktu agrārās reformas likumu paketē.

Piedāvājam sarakstu ar daļu no šī gada spilgtākajiem "Delfi plus" vēstures rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.

Krievijā iegūti čekas dokumenti liecina par Kārļa Ulmaņa dzīves pēdējiem gadiem

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: Arhīva foto


Zobu suka un plastmasas glāzīte – šie ir divi pēdējie priekšmeti, kas piederēja Latvijas pirmās brīvvalsts pēdējam faktiskajam Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. 1942. gada 1. septembrī tie viņam vieninieka kamerā cietumā tika atņemti, pēc 20 dienām Ulmanis Krasnovodskas cietumā mira. Par ievērojamā Latvijas valstsvīra pēdējo mūža gadu vēsta no Krievijas čekas arhīva iegūti dokumenti, kas Latvijā brīnumainā kārtā nonāca 1991. gadā.

Lasīt vairāk

Zēns no citas klases – kā Ojāra Vācieša ziņojums aizveda uz gulagu viņa skolasbiedru

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: DELFI


Latvijas Valsts arhīvā, krimināllietā Nr. 16538, glabājas maza, pārlocīta burtnīciņa, kurā kāds puisis vārdā Jānis Gubāts rakstīja naivas, sirsnīgas rindas meitenei no savas klases. Šī meitene 1949. gada 25. martā kopā ar ģimeni tika deportēta uz Sibīriju. Burtnīciņu, pārmeklējot Gaujienas vidusskolas zēnu kopmītnes, vēlāk atrada kāds cits puisis un nodeva to skolas direktoram un čekai. Kā liecina dokumenti, šis apzinīgais puisis bija Gaujienas vidusskolas komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs Ojārs Vācietis (1933-1983). Tas pats Ojārs Vācietis, kurš vēlāk kļuva par vienu no izcilākajiem latviešu dzejniekiem.

Lasīt vairāk

Nodevējs. Čekas aģenta Fomina dubultā dzīve un nāve

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: DELFI


“Lai izvairītos no mūža ieslodzījuma un visām konfrontācijām, es izlēmu beigt savu dzīvi. Nacionālie partizāni ir bijuši slepkavas, kuri iznīcināja daudzus cilvēkus,” vēstulē priekšniecībai rakstīja Leonīds Fomins. Drīz pēc tam viņš pakārās. Kas bija šis cilvēks, kurš vainojams vismaz 18 cilvēku arestēšanā un deportēšanā uz Sibīriju, kā arī divu cilvēku nogalināšanā? Vairāku rakstu sērijā portāls “Delfi” šķetinās Fomina dzīvesstāstu, kurš ir bijis gan karavīrs vācu armijas diversantu vienībā, gan partizāns, čekas aģents un, visbeidzot, parasts šoferis. Fomins bija viens no pēdējiem čekas varmākām, un jau neatkarīgās Latvijas prokuratūra viņu mēģināja saukt pie atbildības par genocīdu pret latviešu tautu, bet no valsts soda viņš izbēga.

Lasīt vairāk

20 gadu kopš skaļākā terorakta Rīgā – sprādziena universālveikalā 'Centrs'. Kāpēc nav vainīgo?

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: DELFI


2000. gada 17. augustā pašā Rīgas sirdī ar astoņu minūšu starpību nodārdēja divi sprādzieni. Desmitiem cilvēku nokļuva slimnīcā, bet viena no universālveikala "Centrs" darbiniecēm no gūtajiem ievainojumiem mira. Visās nozīmēs skaļākā lieta neatkarīgās Latvijas vēsturē uzreiz ieguva īpaši svarīgu statusu. Tomēr 20 gadu laikā atbildes uz galvenajiem jautājumiem tā arī nav rastas. Kas tas bija? Terorakts? Krimināla izrēķināšanās? Psihiski nelīdzsvarota cilvēka darbības? Kas bija izpildītājs un kas – pasūtītājs?

Lasīt vairāk

Gadsimta mīkla – kas notika ar vācu zemūdeni, kuru atrada pie Preses nama

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: Shutterstock


Vācu zemūdene Rīgā! Tā nav ziņa no 2. pasaules kara laikiem, bet gan no 1995. gada. Tā gada nogalē Rīgā, Zunda kanālā pie Preses nama, iespējams, tika atrasta neliela vācu diversantu zemūdene, kas tur bija iesprūdusi 1944. gada otrajā puse. Ziņas par šo atklājumu ir ļoti skopas, turklāt liela daļa “Delfi” apjautāto cilvēku nemaz šādu gadījumu neatceras. Zemūdene tika atrasta, un tad tā noslēpumaini pazuda.

Lasīt vairāk

Aleksandra Laventa ceļš no cietuma caur Rundāles pili uz cietumu

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: LETA


Lasīt vairāk

Intervija ar Alfrēdu Rubiku: 'Cietumā ir vairāk demokrātijas nekā šeit – brīvībā'

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: DELFI


Pirms 25 gadiem, 1995. gada jūlijā, Augstākā tiesa pēdējam Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) vadītājam Alfrēdam Rubikam par valsts apvērsuma mēģinājumu piesprieda astoņu gadu cietumsodu. Savukārt nākamnedēļ, 24. septembrī, Rubiks svinēs savu 85. dzimšanas dienu. Politiķis, kurš nekad nav mainījis savus pret Latvijas demokrātiju un valdošo iekārtu vērstos uzskatus un pārliecību, tagad vada savas vecumdienas īpaši LKP Centrālās komitejas varasvīriem celtā dzīvojamā namā klusā Rīgas ielā. Kad portāls “Delfi” ar Rubiku norunāja interviju, pensionētais politiķis nedaudz vainīgā balsī sacīja, ka dzīvoklī ir remonts un viņam ir bail, ka remonta nekārtības dēļ žurnālistiem radīsies par viņu slikts iespaids.

Lasīt vairāk

Vīri, kuri 1949. gadā dzina latviešus vagonos uz Sibīriju, – kas viņi bija?

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: Arhīva foto


1949. gada 25. martā Padomju Savienības represīvās iestādes uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 40 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, lielākoties lauciniekus. Operācijā “Krasta banga” piedalījās ne tikai profesionāli čekisti un karavīri, no kuriem daļu uz deportāciju laiku speciāli ieveda no Krievijas, bet arī aptuveni septiņi tūkstoši tā saukto iznīcinātāju bataljonu (IB) karavīru. Vismaz trešdaļa no viņiem bija latvieši.

Lasīt vairāk

Nepabeigtais reiss: 15 gadi kopš elektrovilciena traģēdijas Rīgas centrā

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: LETA


Pirms 15 gadiem, 2005. gada 2. februāra rītā, pašā Rīgas centrā notika lielākā dzelzceļa katastrofa mūsdienu Latvijas vēsturē. Elektriskais pasažieru vilciens, kas Rīgā iebrauca no Lielvārdes, ietriecās tukšā pasažieru vilcienā: dzīvību zaudēja četri cilvēki, vairāki desmiti guva dažāda smaguma ievainojumus. "Delfi" atgādina, kā notika šī traģēdija, un stāsta, vai kopš tā laika dzelzceļš kļuvis drošāks.

Lasīt vairāk

Atskats vēsturē: Kā vācu specvienība 1941. gadā ar viltu ieņēma Daugavpili

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: Arhīva foto


1941. gada 22. jūnijā nacistiskā Vācija lauza neuzbrukšanas līgumu un uzbruka Padomju Savienībai. Jau kara pirmajās dienās karadarbība nonāca līdz okupētās Latvijas teritorijai. Vācu karaspēka grupas “Ziemeļi” mērķis bija Ļeņingrada, un pirmais lielais šķērslis tās ceļā bija Daugava. Lai operatīvi šķērsotu Daugavu pie Daugavpils, vācu spēki nolēma pilsētas tiltus ieņemt ar viltu, operācijā iesaistot vācu armijas speciālo uzdevumu vienību “Brandenburg”.

Lasīt vairāk

Kā 1949. gada pavasarī kaimiņi dalīja uz Sibīriju aizvesto ģimeņu mantas

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: DELFI


“Noklausījāmies Briģa R. lūgumu piešķirt viņam no kulaku mantām gultu, gultas drēbes un veļu un 200 rubļus naudas. Nolēmām lūgumu ievērot,” 1949. gada 3. aprīlī kolhoza valdes sēdes protokolā rakstīja protokoliste Ložkina. Pirms mazliet vairāk nekā nedēļas, 1949. gada 25. martā, no pagasta uz Sibīriju tika izsūtītas vairākas latviešu ģimenes, un palikušie kolhoznieki sāka dalīt aizvesto kaimiņu mantu.

Lasīt vairāk

Dēls joprojām cenšas noskaidrot 2. pasaules karā pazudušā tēva likteni

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: DELFI


Tukumnieks Viesturs Kļava savu tēvu ir saticis vienu reizi – 1944. gada vasarā, kad Viesturs vēl nebija pat mēnesi vecs. Pēc šīs vienīgās tikšanās reizes tēvs Kārlis Kļava devās atpakaļ uz fronti karot Latviešu leģiona rindās. Kopš 1944. gada 8. jūlija par Kārļa Kļavas likteni ziņu nav, un viņš joprojām ir bezvēsts pazudis.

Lasīt vairāk

Bēgot no cara, kuģa vai bezdarba: drošsirdīgi latvieši, kas karoja zem Austrālijas karoga

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: Harold Brutton


25. aprīlis Austrālijā un Jaunzēlandē ir svētku diena, kurā tiek godināta karavīru piemiņa. Nozīmības ziņā tā līdzinās mūsu Lāčplēša dienai. Datums izvēlēts, atceroties bruņoto spēku pirmo vērienīgo militāro operāciju, – tā notika 1915. gadā Turcijā, Galipoles pussalā. Šo valstu armijas korpusa (ANZAC) rindās tolaik Pirmajā pasaules karā cīnījās vismaz 157 Latvijā dzimuši vīri. Viņus sauca par latviešu anzakiem. Portāls "Delfi" skaidro, kas viņi bija, kā tur nonāca un kur par šo Latvijas vēstures daļu uzzināt vairāk.
Lasīt vairāk

Rīga pirms 125 gadiem: pastaiga Basteja un Aleksandra bulvāra krustojumā

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: DELFI


Kopā ar "Delfi plus" redaktoru Filipu Lastovski devāmies vēsturiskā pastaigā pa Basteja un Aleksandra bulvāra krustojumu, iepazīstot Vecrīgu pirms 125 gadiem.

Lasīt vairāk

Kā Latvija atņēma zemi muižniekiem un izdalīja 'lāču saplēstajiem'

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: DELFI


Starp daudzajām apaļajām jubilejām, kas Latvijas valstij būtiskas pēdējo gadu laikā, "Delfi" īpaši vēlas izcelt 100 gadus kopš 1920. gada 16. septembra – dienas, kad Satversmes sapulce pieņēma pirmo aktu agrārās reformas likumu paketē. Zemes izdalīšana jaunsaimniekiem, plašais mazu saimniecību skaits, politiskā vide un Ulmaņa kults pirmās neatkarības laikā, kolektivizācija pēc okupācijas, denacionalizācija, lauksaimniecības izaicinājumi Latvijā 21. gadsimtā – viss sākās tāpēc, ka jaundibinātās valsts vadītājiem reiz bija apņēmība, drosme (vai nekaunība) skarbi atņemt muižnieku kārtai simtiem gadu piederējušos īpašumus. Kā notika reforma Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs, kādas bija tās sekas cauri gadsimtam, kā jaunsaimniecību fenomens pozitīvi un negatīvi ietekmēja Latvijas politiku, ekonomiku un kultūru – par to apjomīgajā "Delfi" pētījumā "Agrārajai reformai 100".

Lasīt vairāk

Daugavas 'Titāniks': kā pirms 70 gadiem nogrima tvaikonis 'Majakovskis'

'Delfi plus' vēsturē: Ulmaņa pēdējie gadi, Vācieša noslēpumi un skaļākais terorakts Rīgā
Foto: Kinofotofonodokumentu arhīvs


Saulainā svētdienas, 1950. gada 13. augusta, rītā Ļevs Kāns ar mammu un māsu devās uz Daugavas krastmalu. Ģimene plānoja ar kuģīti doties uz Mežaparku. 11 gadus vecais puisēns līdz šim vēl nekad nebija kāpis uz kuģa klāja. Dažas stundas vēlāk kuģītis, ar kuru viņi bija plānojuši braukt, nogrima vairāku tūkstošu aculiecinieku klātbūtnē. Šī katastrofa, kurā bojā gāja 147 cilvēki, notika kuģu piestātnē pretī tagadējai 11. novembra krastmalai. 70 gadus pēc šiem notikumiem portāls "Delfi" stāsta par lielāko ūdens traģēdiju Latvijas vēsturē.
Lasīt vairāk

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koncertzāle "Latvija" Austrālija Banka Baltija DELFI plus Lāčplēša diena Latvijas vēsture Ojārs Vācietis Padomju Savienība Satversme Vēsture
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form