Foto: Aināra Radovica privātais arhīvs/Shutterstock/DELFI
Covid-19 straujās izplatības dēļ Latvijā ieviesta komandantstunda jeb mājsēde, kas līdz šim aizvadīta salīdzinoši mierīgi. Taču ārpus kārtējiem pandēmijas apgrūtinājumiem un aizvien smagās saslimstības rādītājiem Latvijā un pasaulē dzīve turpinās. "Delfi plus" spilgtāko rakstu apskatā atrodamas gan aktuālākās publikācijas, kas gan skar vīrusa tematiku, gan vērtē ārpolitiku, kultūru, zinātni un sportu ārpus jaunā koronavīrusa diktētās dienas kārtības.

Īsumā par būtisko, kas lasāms un skatāms par pandēmijas pārvarēšanu: "Spried ar Delfi" vairāki raidījumi šonedēļ veltīti tieši krīzes pārvarēšanai, vienā no tiem žurnālists Andris Auzāns tikās ar Latvijas Ārstu biedrības prezidenti Ilzi Aizsilnieci un Latvijas Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieku Jāni Zvejnieku, kurš precizēja, ka šobrīd Eiropas Zāļu aģentūra turpina vērtēt septiņus dažādus medikamentus, kurus varētu izmantot Covid-19 ārstēšanā – starp tiem ir gan monoklonālās antivielas, gan jauni pretvīrusu preparāti, gan zāles, kas izstrādātas iepriekš citu slimību ārstēšanai, bet kuru lietošana varētu tikt paplašināta uz Covid-19. Viņš gan uzsvēra, ka joprojām efektīvākais un drošākais pretvīrusa līdzeklis ir savlaicīga vakcinācija.

Savukārt "Delfi plus" redaktore Laura Dzērve izpētījusi, ka slimnīcas pavisam nesen pamanījušas jaunu tendenci: pacienti bailēs, ka atklās viņu pretlikumīgās darbības ar neīstiem sertifikātiem, iestājoties slimnīcā, saka, ka ir nevakcinējušies. Dzērve skaidro, kā slimnīcas tieši atklāj, ka cilvēks ir vai nav vakcinējies.

"Delfi" žurnālists Viesturs Radovics ar savu publikāciju "Lielais Gunārs. Latviešu brīvības cīnītājam Astram 90" skaudri atgādina, ka, lai arī šobrīd cilvēku apgrūtinājums saistībā ar Covid-19 ir īsts, uz to iespējams paraudzīties arī vēsturiskā kontekstā, kā spēcīgi cilvēki pārvarējuši smagākus dzīves pārbaudījumus. Viņš atgādina par tiesas procesu pret Gunāru Astru, kas notika 1983. gada decembrī. Tolaik, 15. decembrī, Astra teica savu vēlāk par leģendāru kļuvušo "pēdējo vārdu". Šajā runā Astra varas pārstāvju klātbūtnē atklāti runāja par Latvijas okupāciju, rusifikāciju, vārda brīvības ierobežošanu un citām aktuālām problēmām, kuras komunistiskā propaganda noklusēja vai noliedza.

Radovica kolēģis kultūras nodaļā, žurnālists Aivars Madris tikmēr iedziļinājies jūrmalnieka Kaspara Aleksandra Irbes pārsteidzošajās dienasgrāmatās, kurās dokumentētas viņa dzīves gaitas Latvijā no 1927. līdz pat 1996. gadam, kad Irbe aizgāja mūžībā. Īpašu unikalitāti šim tekstam piešķir fakts, ka Irbe bija homoseksuālis un savās piezīmēs sniedz detalizētu ieskatu homoseksuāļu un citu seksuālo minoritāšu pagrīdes dzīvē un uzdzīvē, kas aktīvi noritēja gan Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju un nacistu okupācijas periodā.

Atgriežoties pie mūsdienām, sporta nodaļas žurnālists Reinis Lācis sporta faniem liek atzīmēt kalendāros, ka basketbola izlases cīņas 2023. gada Pasaules kausa atlases turnīrā nav aiz kalniem. Valstsvienība 25. novembrī viesosies Serbijā, bet 29. novembrī savās mājās uzņems Slovākijas basketbolistus. Lācis ieskicē, kāds varētu būt izlases sastāvs un kādas domas šobrīd prātā komandas galvenajam trenerim.

Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.

Lielais Gunārs. Latviešu brīvības cīnītājam Astram 90


"Es ziedotu vēl piecpadsmit savas dzīves gadus, savu brīvību, pat dzīvību, ja man būtu iespēja Latvijas televīzijā 15–20 minūtes uzrunāt latviešu tautu." Tā neilgi pirms savas otrās apcietināšanas 1980. gadu sākumā teica nelokāmais latviešu brīvības cīnītājs Gunārs Astra. Viņa vārdi daļēji piepildījās. Astra tika apcietināts, drīz vien pēc atbrīvošanas no soda nometnes neskaidros apstākļos mira, bet viņa tiesā nolasītais "pēdējais vārds" ir drosmīgākā, atklātākā un izteiksmes ziņā spēcīgākā publiskā uzstāšanās padomju okupācijas laikā, kas ieguva ļoti plašu publicitāti. 22. oktobrī Gunāram Astram paliktu 90 gadi.
Lasīt vairāk

Pieķer arī bez vārdiem: Kā atklāj viltus vakcinācijas gadījumus

Foto: Shutterstock


Šie "kukuļi" paši lien ārā no aizkulisēm, bieži pat nevajag ziņotājus. Par šiem stāstiem skumjākus pandēmijas laikā būtu jāpameklē, jo, kad "sarkanā lampiņa" iedegas, proti, visa informācija saslēdzas, nereti viena puse atrodas vidēji smagā vai pat smagā stāvoklī slimnīcā, tver pēc skābekļa vai cīnās par dzīvību. Ilgi vairs nav jāgaida, lai pie otras puses, piemēram, ģimenes ārsta kantora, piestātu policijas mašīna, sāktos kratīšana un aizturēšana. Valsts policija Latvijā uzsākusi 14 kriminālprocesus saistībā ar fiktīvu vakcināciju pret Covid-19, tāpat arī norisinās vairākas resoriskās pārbaudes.
Lasīt vairāk

Agrāk sāks, vairāk sasniegs? Kad un kā vislabāk sākt trenēties noteiktā sporta veidā

Foto: DELFI


Ja mēs iedomātos sevi bērniem ideālā pasaulē, iespējams, tur izskatītos šādi: bērni, kuri gribētu iet sporta skolā, līdz 11–12 gadu vecumam apgūtu dažādas sporta prasmes un spēlētu atšķirīgas spēles – tas nebūtu tikai viens sporta veids. Viņi trenētu izturību, lokanību, ātrumu u. c., "pagaršotu" dažādus sporta veidus un ap 9–12 gadiem kopā ar treneri un vecākiem izvēlētos sev piemērotāko sporta veidu, kurā specializēties. Vismaz aptaujātie speciālisti un pētījumi liecina, ka bērna veselībai un potenciālajiem rezultātiem, un ilgtspējībai sportā nākotnē būtu labāks šāds modelis. Kāpēc Latvijā šāds modelis ir tikai sapnis? Kas ir agrīnā specializācija, un kāds būtu vēlamais modelis attiecībā uz specializāciju bērniem? Kādi ir ieguvumi un riski dažādos sporta veidos? Kā saduras treneru, vecāku un veselības speciālistu vēlmes un arī ambīcijas? Atbildes meklējam šajā rakstā.
Lasīt vairāk

Seksuālā pagrīde Latvijā: homoseksuāļa Kaspara Irbes pārsteidzošā dienasgrāmata


Par satriecošu vēstures liecību to uzskata ne vien pašmāju vēsturnieki un kultūrpētnieki, bet arī Oksfordas Universitātes pasniedzējs, vēsturnieks un slāvistikas speciālists Dens Hīlijs, kurš to nosaucis par gadsimta atklājumu, kas radīs darbu plašai pētnieku grupai. Runa ir par jūrmalnieka Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatu korpusu – vairāk nekā 60 sējumiem (kladēm), kurās dokumentētas viņa dzīves gaitas Latvijā no 1927. līdz pat 1996. gadam, kad Irbe aizgāja mūžībā. Īpašu unikalitāti šim tekstam piešķir fakts, ka Irbe bija homoseksuālis un savās piezīmēs sniedz detalizētu un visnotaļ eksotisku ieskatu homoseksuāļu un citu seksuālo minoritāšu pagrīdes dzīvē un uzdzīvē, kas aktīvi noritēja gan Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju un nacistu okupācijas periodā.
Lasīt vairāk

ZVA direktora vietnieks: apstiprināšanu gaida septiņi zāļu pret Covid-19 veidi


Šobrīd Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) turpina vērtēt septiņus dažādus medikamentus, kurus varētu izmantot Covid-19 ārstēšanā – starp tiem ir gan monoklonālās antivielas, gan jauni pretvīrusu preparāti, gan zāles, kas izstrādātas iepriekš citu slimību ārstēšanai, bet kuru lietošana varētu tikt paplašināta uz Covid-19 – tā raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja Latvijas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora vietnieks Jānis Zvejnieks. Viņš gan uzsvēra, ka joprojām efektīvākais un drošākais pretvīrusa līdzeklis ir savlaicīga vakcinācija.
Lasīt vairāk

Foto: Liepājas 'laika mašīna' – kopš 1989. gada neskarts 700 kvadrātmetru bunkurs

Foto: DELFI


1981. gada 23. aprīlī pulksten 9 no rīta ienaidnieki veica atomuzbrukumu Padomju Latvijai. 50 kilotonnu atombumbas tika nomestas virs Aizputes, Pāvilostas, Liepājas ostas akvatorijas, Liepājas Karostā un Tankistu ielā (tagad 14. novembra bulvāris) pie dzelzceļa pārbrauktuves. Sprādzienā vidēji cietis rūpnīcas "Sarkanais metalurgs" martena ceha karkass, bojāti jumta paneļi, izsisti ēkas stikli un no ierindas izgājusi sūkņu stacija. Martena ceha strādnieki pulcējas pazemes patvertnē.
Lasīt vairāk

Tuvinieki vairs parūpēties nevar, bet slimnīca sūta mājās. Izaicinājumi dzīves izskaņā

Foto: unsplash.com


"Delfi" redakciju sazvanīja satraukta kundze Olita Molčanova, kura izstāstīja par neseno pieredzi ar vīru – viņš tobrīd bija uz nāves gultas, bet no slimnīcas kungu atsūtījuši atpakaļ. Viņai, invalīdei, kurai nav vienas rokas, aprūpēt mīļo vīru bijis grūti, jo īpaši tādēļ, ka zāļu iespaidā viņš kļuvis neparedzams. Sievieti satraucis arī tas, kādā stāvoklī vīrs nogādāts atpakaļ mājās. Bet situācija, ka cilvēks, kuram būtu vajadzīgs profesionāls medicīniskais un psihoemocionālais atbalsts dzīves izskaņā, to nesaņem, atklāj senu Ahilleja papēdi Latvijas atbalsta sniegšanā mirstošiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem – paliatīvās aprūpes un hospisa nepieejamību.
Lasīt vairāk

Aktuālais basketbolā: Covid-19 un treneri, Latvijas izlases sastāva skice

Foto: Patriks Pauls Briķis, DELFI


Latvijas basketbola izlases galvenais treneris Luka Banki ticis pie jaunas darbavietas, bet vēl nesen viņam interesantu iespēju liedza kādas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienības piesardzība Covid-19 pandēmijas laikā. Slimība varētu atstāt iespaidu arī uz basketbola vidi Latvijā, kur, visticamāk, visiem augstāko līgu vienību treneriem būs nepieciešams vakcinēties pret Covid-19, zināms portālam "Delfi".
Lasīt vairāk

'Apkrāpta un nevaru to pierādīt' – Biruta, kuru mēģina izlikt no dzīvokļa

Foto: DELFI


Biruta (76) precīzi nevar pateikt, cik gadus nodzīvojusi savā vienistabas dzīvoklī Jaunmārupē, taču atceras, ka savu 40. dzimšanas dienu svinējusi tur. Lai nedomātu par to, ka, iespējams, drīz paliks bez pajumtes un ka uzķērusies uz krāpnieku lamatām, viņa ravē dārzu un dodas pastaigās.
Lasīt vairāk

'Lukašenko ir mizantrops, kurš grib piespiest sevi mīlēt'. Intervija ar Tihanovskas padomnieku Vjačorku

Foto: EPA/Scanpix/LETA


Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko ir līdz nāvei nobiedēts, saskaroties ar realitāti, ka tauta viņu neieredz un vēlas viņa aiziešanu. Viņš cīnās pret šo realitāti, taču pie varas tik ilgi viņam ļauj noturēties tikai 20 gadus būvētie drošības dienesti, intervijā portālam "Delfi" pauž Baltkrievijas opozīcijas līderes Svetlanas Tihanovskas (Svjatlana Cihanouska) ārlietu padomnieks Franaks Vjačorka.
Lasīt vairāk

Izmirušo augšāmcelšana. Gēnu inženierijas brīvdomātāji sola atdzīvināt mamutus

Foto: Shutterstock


Pa garu zāli, ko ik pa brīdim līgani saviļņo lēna vēja pūsma, mērķtiecīgi un pašpārliecināti slāj ziloņu bars. Bet, pag, šiem ziloņiem ir jokaini mazas ausis. Nekādi cienīgi lidojošā zilonēna Dambo radinieki tie vis nav. Tiem ir arī augstāka piere un – tik tiešām – arī apmatojums. Izskatās gluži kā mamuti, bet tie taču izmira pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu, ja neskaita dažas izolētas populācijas, piemēram, Vrangeļa salā.
Lasīt vairāk

Kā un kāpēc Zīles 'ādinieku' nomainīja Reira 'kocenieks'

Foto: LETA/Finanšu ministrija


"Iedomājieties – sākumā bija telefona zvans ar jautājumu: ja tu varētu iztēloties savādāku budžeta portfeli, kāds tas būtu?" – tādu jautājumu mākslinieks un Rīgas domes deputāts Ivars Drulle (A/P) septembrī saņēma no finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieces Mudrītes Grundules, kura jau iepriekš bija secinājusi: ilggadējais ādas portfelis jāsūta pensijā, tas saplīsis, dokumentus tajā likt vairs nevar. Pēc apspriedes ministrs Reirs pateicis: "Iešu uz Saeimu ar jaunu portfeli!" Tēlnieks Drulle pāris nedēļu laikā uztaisīja jaunu portfeli, kas kalpošot ilgāk par mūsu visu mūžiem.
Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!