Piemēru politiķu vidū, kas reprezentē labāku vai sliktāku tēlu, šķiet, netrūkst. To starpā, kā apraksta "Delfi plus" dzīvestila autoru kolektīvs, ir arī tādi, kurus līdz pat mūža nogalei vajās kāds pagātnes spoks – ārējā tēla izgāšanās. Vairāk par to lasāms rakstu sērijā "Varas garderobe".
Savukārt "Delfi" zinātnes sadaļas "Campus" redaktors Edžus Miķelsons pēta, cik daudz esam iemācījušies par jauno koronavīrusu, ja salīdzina zināmo pavasarī un to, ko esam izpētījuši līdz šim. Tostarp rakstā viņš atgādina nepieciešamību rūpēties par piesardzības pasākumiem, kā arī atgādina, ka ne katrs inficētais vienlīdz bīstams.
Tikmēr Kalnu Karabahā nerimst Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts, naktīs un dienās aizvien dzirdamas šāviņu skaņas. Atis Klimovičs "Delfi plus" rakstā atceras daudzās sarunas ar 1992.–1994. gada kara dalībniekiem abās pusēs. Tās notika jau pēc kara, bet to saturs atgādina, kāpēc abās pusēs naids nerimst.
Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.
Pusmiljards par 'Fēniksu', Kūnsa statuja – ķeksīša pēc un 'Lidl' Kalnciema ielā – atbild Zuzāns
Šonedēļ "Delfi TV ar Jāni Domburu" uz jautājumiem par savu uzņēmējdarbību un aizraušanos ar mākslu atbildēja Latvijā ietekmīgo azartspēļu uzņēmumu SIA "Alfor" un "Admirāļu klubs" valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Zuzāns. Atbildot uz Dombura jautājumiem, viņš rēķināja, cik miljonu viņam ienesis azartspēļu bizness un cik no šīs naudas viņš iztērējis dažādu kultūras norišu finansiālam atbalstam.
Lasīt vairāk
'Delfi' palīdz noskaidrot 2. pasaules karā pazudušā tēva likteni
Ceturtdien, 24. septembrī, kad portāls “Delfi” publicēja rakstu “Dēls joprojām cenšas noskaidrot 2. pasaules karā pazudušā tēva likteni”, nepagāja ne stunda kopš darba dienas sākuma, kad bezvēsts pazudušā tēva gaitas beidzot tapa zināmas. Latvijas Valsts arhīva direktors Artis Freimanis operatīvi sniedza ziņas, ka Kārlis Kļava, kuru viņa dēls Viesturs līdz pat pagājušajai nedēļai uzskatīja par karā bojā gājušu, cīņās ir izdzīvojis, pēc kara nokļuvis Vācijā un pēc tam pārcēlies uz dzīvi Brazīlijā.
Lasīt vairāk
Covid-19 pavasarī un tagad: cik daudz esam iemācījušies par jauno koronavīrusu
Pirmajās nedēļās pēc ziņu parādīšanās par notikumiem Uhaņā šķita, ka tas ir vien kārtējais dīvainais vīrusiņš kaut kur tur, tālā planētas nostūrī. Pāries tikpat ātri, kā uzradies, un līdz mums nenonāks. Nepilnu gadu vēlāk statistika ir skarba – vairāk nekā 33 miljoni apstiprinātu inficēšanās gadījumu, vairāk nekā miljons upuru. Un tie ir tikai reģistrētie gadījumi. Martā, kad SARS-CoV-2 jeb jaunā koronavīrusa izplatība sasniedza pandēmijas apmērus, par to vēl bija ļoti daudz nezināmā, lēmumi reizēm tika pieņemti, balstoties uz pieļāvumiem, ne ar datiem pierādītiem faktiem. Šobrīd esam labāk informēti. Kā mainījušās un papildinājušās mūsu zināšanas par Covid-19, apkopojam šajā rakstā.
Lasīt vairāk
Kolhoza priekšsēdētājas un gaumīgais Lembergs. Stilisti par politiķu tēlu
Piemēru politiķu vidū, kas reprezentē labāku vai sliktāku tēlu, šķiet, netrūkst. To starpā ir arī tādi, kurus līdz pat mūža nogalei vajās kāds pagātnes spoks – ārējā tēla izgāšanās. Iespējams, tev šobrīd prātā nāk kāds politiķis, kas uz citu fona izceļas spilgtāk. Ja ne, mēs izveidojām nelielu politiķu sarakstu un lūdzām stilistiem komentēt viņu ārējo tēlo, kā arī lūdzām nosaukt, viņuprāt, labākos un sliktākos piemērus. Tiesa, jāņem vērā, ka gan izveidotais saraksts, gan komentāri ir subjektīvs viedoklis, jo, runājot par tēlu, objektivitāte nepastāv.
Lasīt vairāk
'Vai bija iespējams nenošaut?' Kalnu Karabahas atmiņu stāsti
Varam skatīties no vienas vai otras puses, vienalga – karš ir ārkārtīgi nepievilcīga darīšana. Tā ir vienkārša atziņa, kas varētu šķist patiesa ārzemniekam, bet diezin vai tam šobrīd piekristu lielākā daļa divu Dienvidkaukāza tautu – armēņu un azerbaidžāņu – pārstāvju.
Lasīt vairāk
Latvijā iespēju netrūkst. Jānis Geduševs par atgriešanos no Zviedrijas
Jānis Geduševs no Latvijas aizbrauca tūlīt pēc vidusskolas, 2010. gadā, – viņš nolēma studēt ārzemēs. Sākumā ceļš viņu veda uz Nīderlandi, vēlāk – Zviedriju. Dzimtenē Jānis atgriezās mīlestības, ne patriotisku apsvērumu dēļ. Jaunais vīrietis ir pārliecināts, ka Latvija, gluži tāpat kā ASV, ir iespēju zeme – ja kaut ko dari, tev ir viss, ja ne, tad nekā. Galvenais – nebaidīties riskēt.
Lasīt vairāk
Miljoni 'Staļina tortei' un Daugavpils lidostai – neatkarīgie pretendenti cer uz Covid-19 krīzes atbalstu
Lai novērstu jaunā koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, Eiropas Komisija (EK) ieviesa vairākas vērienīgas atbalsta programmas, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), tajā aptuveni divus miljardus atvēlot arī Latvijai. Šomēnes ministrijām bija jāiesniedz savi šī atbalsta priekšlikumi Finanšu ministrijā (FM), iezīmējot, kādas īsti strukturālās reformas būtu jāveic, lai Latvijai palīdzētu izrauties no Covid-19 radītājiem satricinājumiem. Izrādās, ka uz šo atbalstu pieteikušās ne tikai ministrijas, bet arī vairāki neatkarīgie spēlētāji.
Lasīt vairāk
Bertānam apķīlātie maksājumi – svarīgas prasības nodrošinājums 'BAA Rīga' lietā
Rīgas apgabaltiesā atkārtoti uzsākta tiesāšanās starp basketbolista Dāvja Bertāna ģimeni un viņa bijušajiem pārstāvjiem basketbola aģentūru "BAA Rīga". Pagājušajā nedēļā notikušajā tiesas sēdē tiesneses Daces Kantsones centieni mudināt abas puses uz izlīgumu izrādījās neveiksmīgi, savukārt "BAA Rīga" sekmīgi panākusi jaunas prasības nodrošinājumu centienos piedzīt desmit procentus no basketbolista vairākus miljonus lielajiem līgumiem.
Lasīt vairāk
Kino industrijas krīze: vai pienācis Holivudas blokbāsteru gals?
Pēc Covid-19 izraisītā vispārējā globālā panīkuma šī gada pavasarī kinoindustrija cerēja uz vasaras beigām un rudens sākumu, kad tika prognozēta skatītāju atgriešanās un kinoteātru popularitātes atdzimšana. Holivudas studijas nepacietīgi gaidīja pirmā lielā šī gada grāvēja – Kristofera Nolana zinātniskās fantastikas un spiegu filmas hibrīda "Tenet" – nonākšanu uz lielajiem ekrāniem, lai izdarītu tālākus secinājumus. Mēnesi vēlāk secinājumi ir visnotaļ pesimistiski, un nozari pamazām pārņem izmisums.
Lasīt vairāk
Vai 'noziedznieks' Vilis Lācis Saulkrastos ir pelnījis ielu savā vārdā
Septembra sākumā Saulkrastu pašvaldības portālā sadaļā "Jautā pašvaldībai" kāds Jānis uzdeva jautājumu, kādēļ pilsētā joprojām nav "pārdēvēta komunista un pretlatviskā rakstnieka Viļa Lāča iela". Iedzīvotāja jautājums pašvaldībai licis sarosīties, un 14. oktobrī par šo jautājumu lems Saulkrastu domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu komitejas sēdē. Šobrīd pašvaldība gaida ekspertu atzinumus, vai Saulkrastos ir pamats saglabāt Viļa Lāča ielas nosaukumu.
Lasīt vairāk
'Labā ziņa – sūdzības evolucionē.' Intervija ar Bērnu slimnīcas vadītāju Valtu Ābolu
"Lai pacienta pieredze slimnīcā būtu par kārtu evolucionējusi" – tas ir viens no lielajiem uzdevumiem, ko sev izvirzījis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols. Labas ziņas jau esot – evolucionē mazo pacientu tuvinieku sūdzības savā pieprasījumā. Arvien biežāk tās skar to, ka "trūkst ēdienu izvēles", "arī vecāki vēlas pasūtīt pusdienas", ne tikai ārstniecības procesa pamatus. Slimnīca vadītāja amatā Ābols tika izvēlēts 2017. gada februārī. Kādas izmaiņas viņš rosinājis darbiniekiem un pacientiem un ko slimnīcā mainījis pandēmijas laiks, par to viņu izjautāja portāls "Delfi".
Lasīt vairāk
Pamēģināt visu. Ceļotājs Kaspars un viņa adrenalīna bagātie piedzīvojumi
Kaspars Počs pēdējos septiņus gadus aizrāvies ar ceļošanu – apskatītas daudzas valstis, bet, lai arī kur viņš būtu, allaž padomāts, kā šo braucienu padarīt piedzīvojumiem bagātāku. Laišanās lejup pa kalnu ar velosipēdu, raftings, lēkšana ar izpletni? Jā, protams. Tieši caur šādu prizmu viņš iepazīst konkrēto galamērķi, kam stimulu dod arī pusaudža gados izveidots saraksts ar aktivitātēm, kuras dzīves laikā vēlētos izmēģināt.
Lasīt vairāk