'Delfi' samaksā 400 eiro sodu KNAB
Foto: DELFI

Latvijas lielākais ziņu portāls "Delfi" ir samaksājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noteikto sodu par biroja konstatēto pārkāpumu pašvaldību vēlēšanu laikā, proti, biroja ieskatā "Delfi" vietnē "Facebook" vēlēšanu dienā un dienu pirms tām publicētais reklāmas rullītis raidījumam "Delfi TV ar Jāni Domburu", kurā redzams, kā baras un ķīvējas divi politiķi, ir slēpta politiskā aģitācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Strīda un vēlākās tiesvedības pamatā ir divi video, ko "Delfi" pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020. gada 28. un 29. augustā izvietoja portāla "Delfi" lapā "Facebook", kā divas apmaksātas reklāmas, kas satur tekstu un video ierakstu:

  • "Īpaši kareivīgā noskaņojumā uz #Domburs pirmsvēlēšanu diskusiju ieradās Linda Ozola (JKP), kura nekautrējās no konfrontācijām un sarunām augstākos toņos.
  • "Es pabeigšu, sieviete, es pabeigšu" Oļegs Burovs (GKR) norāda Lindai Ozolai (JKP) #Domburs diskusiju laikā. Uz citu dalībnieku aicinājumu situāciju labot, Burovs atvainojas "drosmīgajai Ozolas kundzei", atgādinot par viņas izteikumu, ka Burovam būtu jāsēž uz apsūdzēto krēsla.


Lai gan tā bija raidījuma pašreklāma un politiķi par to nekādu naudu nemaksāja, par šiem diviem ierakstiem KNAB piemēroja naudas sodu. "Delfi" to apstrīdēja KNAB priekšniekam Jēkabam Straumem, kurš 2020. gada 11. novembrī biroja lēmumu atstāja negrozītu. "Delfi" par to iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, kas ierosināja lietu un KNAB lēmumu negrozīja.

Ko lēma KNAB

Kā izriet no pirmās instances tiesas sprieduma, vērtējot abu video materiālu reklāmu saturu, KNAB konstatēja, ka izvēlēto tekstu un video saturs reklamē divus deputātu kandidātus, proti, politiskās partijas GKR deputāta kandidātu Oļegu Burovu un JKP deputāta kandidāti Lindu Ozolu, kaut gan raidījumā "Par ko balsot Rīgā?" kopumā piedalījās astoņu partiju deputātu kandidāti, savukārt Rīgas Domes ārkārtas vēlēšanās – 15 deputātu kandidātu saraksti. Līdz ar to ar 2020. gada 1. oktobra lēmumu "Delfi" tiek saukti pie administratīvās atbildības.

Lietā nebija strīda par to, ka "Delfi" izvietojusi konkrētā raidījuma video materiālus sociālā tīkla "Facebook" lapā un to no saviem līdzekļiem ir apmaksājusi. Tāpat portāls "Delfi" par minēto reklāmas video materiālu izvietošanu "Facebook" lapā nebija saņēmis samaksu no GKR un JKP.

Vienlaikus KNAB savā lēmumā norādīja, ka vērtējot, vai video materiāli vienlaicīgi var būt gan "Delfi" pašreklāma, gan priekšvēlēšanu aģitācija, piemērojama tiesu prakses atziņa, proti, "nav pamata apšaubīt sūdzības iesniedzējas apgalvojumu, ka reklāmas materiāli tika izvietoti mārketinga nolūkos, tomēr minētais neizslēdz, ka vienlaikus ir veikta slēpta priekšvēlēšanu aģitācija", norādīja birojs.

Izvērtējot video materiālus, konstatēts, ka deputāte Ozola "atspoguļota kā drosmīga cīnītāja, kura aktīvi iesaistās konfrontācijās", savukārt deputāts Burovs "attēlots negatīvā kontekstā, norādot uz iespējamu prettiesisku rīcību, par kuru būtu saucams pie kriminālatbildības". KNAB norādīja, ka, izvērtējot lietā minēto raidījuma reklāmu video materiālu vizuālo un tekstuālo saturu, tas vērtējams kopsakarā ar šo video izplatīšanas periodu pirms Rīgas domes vēlēšanām, proti, vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanu dienas, kā arī "Delfi" potenciālo soctīkla auditoriju 500 000 līdz vienam miljonam cilvēku.

Birojs izpētē secināja, ka "Delfi" izveidotie video materiāli par JKP deputāta kandidāti Ozolu un GKR deputāta kandidātu Burovu un tiem pievienotie reklāmas teksti reklamē minētos divus deputātu kandidātus pirms domes vēlēšanām. Minētā raidījuma reklāmas video materiāli satur netiešu aicinājumu balsot par vai pret konkrētiem deputātu kandidātiem un attiecīgo politisko partiju sarakstiem, secināja biroja speciālisti.

"Delfi" tika atzīta par aģitācijas veicēju un secināja, ka "Delfi" rīcībā ir konstatējams administratīvais pārkāpums, jo pastāv visi administratīvā pārkāpuma sastāva obligātie elementi.

KNAB "Delfi" piemēroja 400 eiro sodu.

"Delfi" lēmumu apstrīd


Par minēto KNAB lēmumu "Delfi" iesniedza sūdzību tiesā un lūdza to atcelt. Sūdzībā norādīts, ka KNAB secinājums par to, ka "Delfi" tiek atzīta par nesaistītu personu, kas ir veikusi priekšvēlēšanu aģitāciju, nav pareizs un nav pamatots. Turklāt KNAB nepareizi interpretē jēdzienu "iesaistītā persona" un "priekšvēlēšanu aģitācija" kopsakarā ar jēdzienu "reklāma". "Delfi" arī norādīja, ka pastāv vispāratzītā atziņa, ka reklāma parasti tiešā veidā saistīta ar samaksu, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1. pantā sniegtais skaidrojums, ka tā ir jebkāda atlīdzība, tai skaitā jebkuri mantiski labumi, pakalpojumi, tiesību nodošana, atbrīvošana no pienākuma un tamlīdzīgi.

Tāpat sūdzībā tiesai "Delfi" norādīja, ka nav saprotama lēmumā sniegtā atziņa, ka "Delfi" abos video, kas ir "Delfi" un Jāņa Dombura raidījuma pašreklāma, ir izvēlējusies pozitīvā un negatīvā tēla atspoguļošanu, tādējādi aicinot netieši balsot par vai pret konkrētiem kandidātiem. "Delfi" kā viens no populārākajiem medijiem Latvijā uzskata sevi par neatkarīgu un profesionālu mediju, kas vienmēr paliek neitrāls, īpaši politiskajās polemikas un diskusijās, ļaujot lasītājiem zināt un tad pašiem spriest par kādu svarīgu un aktuālu jautājumu. Arī šajā gadījumā noskatoties abus video var redzēt visus deputātu kandidātus, kuri ieradās uz diskusiju raidījumiem, nevis tikai konkrētus deputātu kandidātus.

Sūdzībā arī tika norādīts, ka "Delfi" nav izskaidrojams KNAB "patstāvīgs deputātu kandidātu iedalījums pozitīvajā tēlā vai negatīvajā tēlā", jo video tiek atspoguļoti daudzi kandidāti, kuri piedalās vai pat drīzāk cenšas aktīvi piedalīties diskusijā, jo ne visi kandidāti adekvāti spēj uzvesties un komunicēt publiskajā telpā.

"Jebkurā gadījumā no KNAB iedalījuma var secināt, ka, noskatoties raidījumu, kas Latvijā tiek uzskatīts par labāko diskusiju raidījumu un ir saņēmis vairākas Latvijas Žurnālistu asociācijas izcilības balvas un to nominācijas, un tā fragmentus video formātā, katram rodas savs priekšstats par pozitīvajiem un/vai negatīvajiem politisko spēku tēliem," sūdzībā norādīja "Delfi". "Jāatzīst, ka tas ir pats galvenais žurnālistikas ietvaros, nevis uzspiežot sabiedrībai konkrētu viedokli, bet gan ļaut pašiem objektīvi izvērtēt saņemto informāciju un pieņemt atbilstošu lēmumu," bija norādīts sūdzībā. Tāpat "Delfi" tiesai norādīja, ka nevar izvietot "Facebook" "Delfi.lv" lapā tikai saiti jeb linku uz raidījumu, bet parasti tiek izvēlēti īsi fragmenti no Raidījuma, kas ir interesanti un visvairāk varētu piesaistīt vai uzrunāt lasītāju noskatīties visu raidījumu, spiežot norādīto linku.

"Delfi" sūdzībā norādīja, ka KNAB nav izvērtējis svarīgu faktu, ka video materiāli ir raidījuma ilustrējošie materiāli, kas kā raidījuma fragmenti pilnībā atbilst Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta trešajā daļā noteiktajam izņēmumam. No lietas materiāliem izriet, ka gan "Delfi", gan jebkurš medijs "Facebook" vietnē var izvietot savus materiālus, rakstus, pašreklāmas par noteiktu abonēšanas maksu, kas tiek maksāts vienu reizi mēnesī. Arī šajā gadījumā minētā abonēšanas maksa nekādā veidā neatbilst priekšvēlēšanu aģitācijai kā maksas pakalpojuma veikšana, jo, pirmkārt, raidījums un to ilustrējošie video nav gatavoti konkrētu deputātu kandidātu labā, tos reklamējot, otrkārt, "Delfi" nav saņēmis nevienu maksājumu par raidījuma un video gatavošanu un izplatīšanu.

Tikmēr KNAB savos paskaidrojumos tiesai uzturēja iepriekš lēmumā norādīto argumentāciju, kā arī lūdza biroja lēmumu atstāt negrozītu, bet sūdzību noraidīt.

Ko lēma tiesa

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pērnā gada 19. oktobrī, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, secināja, ka sūdzība ir noraidāma. Tiesa secināja, ka lietā gūtie pierādījumi kopumā pierāda, ka portāls "Delfi" ir pārkāpis Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasības un akciju sabiedrība pamatoti saukta pie administratīvās atbildības. Tiesa konstatēja, ka abi reklāmas video materiāli ir tieši attiecināmi un saistīti ar deputātu kandidātu diskusijas fragmentāriem video materiāliem. Tādējādi tie attiecināmi ne tikai uz raidījuma pašreklāmu, kā to norādīja "Delfi", bet ir tieši pakļauti Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma regulējumam.

Kā spriedumā norādījusi tiesa, likumdevējs ir paredzējis aizliegumu noteiktā laika periodā izplatīt tādus materiālus, kas mudina vēlētājus balsot par vai pret kādu kandidātu vai sarakstu, izņemot gadījumus, kad notiek vispusīga viedokļu apmaiņa diskusiju raidījumu ietvaros. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, savukārt, noteikts, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

Tiesas ieskatā, KNAB lēmumā ir pamatoti secināts, ka, ņemot vērā, ka "Delfi" no saviem līdzekļiem ir izgatavojusi un apmaksājusi abu reklāmas video izvietošanu internetā, tad tā Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma izpratnē ir uzskatāma par aģitācijas veicēju, jo aģitācijas veicējs ir ne tikai politiskās partijas, to apvienības vai deputātu kandidāti, bet arī ar tām nesaistītas personas, kas veic priekšvēlēšanu aģitāciju savā vārdā. Tādējādi AS "Delfi" kā nesaistīta juridiskā persona, kas savā vārdā veica priekšvēlēšanu aģitāciju, secināja tiesa.

Tiesas ieskatā, aģitācija var izpausties arī netiešā veidā, tāpēc priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem jāpievērš īpaša uzmanība raidījumos iekļautajām tēmām, uzaicinātajām personām, raidījuma formāta un žurnālistu profesionalitātei, vadot raidījumus.

Izvērtējot abu video materiālu saturu atbilstoši Priekšvēlēšanu likumā ietvertajam "priekšvēlēšanu aģitācija" definējumam, secināms, ka KNAB ir pamatoti konstatējis, ka minētie video materiāli satur netiešu aicinājumu balsot par vai pret atsevišķiem deputātu kandidātiem un to politiskajām partijām, spriedumā norādīja tiesa. Video materiālu sižetos ietvertā informācija satur vārdus "kareivīgā", "drosmīgā" – attiecībā uz deputāta kandidāti Lindu Ozolu, un "jāsēž uz apsūdzēto krēsla" – attiecībā uz deputāta kandidātu Oļegu Burovu.

Tiesas ieskatā, vērtējot šo vārdu un izteicienu tekstuālo saturu, tie veido atšķirīgu katras personas attēlojumu. Vispārzināms ir fakts, ka konkrētu vārdu vai vārdu savienojumu lietošana katram indivīdam rada noteiktu vērtējumu un priekšstatu par personu. Video materiālos redzamā teksta saturs netieši rada skatītājiem noteiktu priekšstatu par deputātu kandidātiem, kas var ietekmēt skatītāja izvēli. Tādējādi minētā raidījuma reklāmas video materiāli satur netiešu aicinājumu balsot par vai pret konkrētiem deputātu kandidātiem un attiecīgo politisko partiju sarakstiem, kas atbilstoši likumā noteiktajam ir uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitāciju.

"Izvērtējot pārkāpuma raksturu un tā izdarīšanas apstākļus, secināms, ka administratīvais sods, kas ir mazāks par vidējo soda sankcijas robežu, ir piemērots pamatoti un tas ir samērīgs. Šāds soda apmērs atbilst soda mērķim, tostarp pilda preventīvu funkciju, lai turpmāk netiktu pieļauti līdzīgi pārkāpumi," secinājusi tiesa.

Apelācijas tiesvedību nesāk


Par šo pirmās instance tiesas spriedumu "Delfi" iesniedza apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā, kas šā gada 17. janvārī atteicās ierosināt apelācijas tiesvedību. Apgabaltiesa lēmumā norādīja, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots.
Pirmās instances tiesa ir izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, pareizi konstatēti lietas faktiskie un juridiskie apstākļi, materiālo un procesuālo tiesību normas interpretētas pareizi un lietas apstākļiem atbilstoši, norādīja apgabaltiesa, kas arī atzina piemērotā administratīvā soda apmēru par atbilstošu un pamatotu.
Apstāklis, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nepiekrīt pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nav atzīstams par tādu, kas būtu par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nekonstatēja ne KNAB, ne arī pirmās instances tiesas pieļautus procesuālus pārkāpumus vai materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu, kas nepieļautu tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā un būtu pamats iestādes lēmuma vai sprieduma atcelšanai.

Šis apgabaltiesas lēmums ir stājies spēkā 17. janvāri un nav pārsūdzams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 2020 Facebook KNAB Oļegs Burovs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Priekšvēlēšanu aģitācija PTAC Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form