Jaunie nosacījumi ieviesti, jo "kvalifikācijas perioda noteikšana nodrošinās, lai tiesības uz īstermiņa pabalstu būtu cilvēkiem, kuri vismaz neilgu periodu būs bijuši sociāli apdrošināti un devuši finansiālu pienesumu sociālās apdrošināšanas sistēmai."
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Irēna Salmane portālam "Delfi" norādīja, ka jaunā kārtība veicinās taisnīgumu – personām, kuras obligātās iemaksas veikušas ilgu laika periodu, nebūs pilnībā "jāuztur" personas, kuras vien neilgu laiku bijušas sociāli apdrošinātas. Maternitātes un paternitātes pabalsts ir 80% apmērā no vidējās algas, par kuru veiktas sociālās iemaksas. Savukārt vecāku pabalsts līdz jaundzimušā viena gada vecumam ir 60%, bet 43,75% līdz bērns ir pusotru gadu vecs.
Biedrības "Centrs MARTA" vadītāja Iluta Lāce sacīja, ka, runājot par dzimumlīdztiesību, ir svarīgi, lai sieviete ir darba tirgū un riska gadījumā ir apdrošināta, kā arī saņem pabalstu. Tomēr viņa arī atzīst, ka Covid-19 situācijas dēļ darba iespējas šobrīd var būt ierobežotas un tas var negatīvi ietekmēt jaundzimušo vecākus.
Savukārt tiesībsarga ieskatā jaunie nosacījumi ir saprātīgi sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai.
"Sociālās apdrošināšanas pabalstu mērķis ir atvieglot apdrošinātajai personai ienākumus, kurus tā ir zaudējusi, iestājoties kādam no sociālās apdrošināšanas riskiem. Arī visiem pārējiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un pensijām ir noteikts kvalifikācijas periods, piemēram, bezdarbnieka pabalstiem tas ir 12 mēneši pēdējo 16 mēnešu periodā, invaliditātes pensijām – 36 mēneši, vecuma pensijām – šobrīd 15 gadi. Attiecībā uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem un pensijām kvalifikācijas periodu noteikšana ir ierasta prakse," portālam "Delfi" skaidroja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Savukārt autoratlīdzības saņēmējiem pašiem jāiemaksā obligātās iemaksas maternitātes apdrošināšanai, lai pēcāk varētu saņemt šo pabalstu, klāsta speciālisti. Gadījumā, ja autoratlīdzību maksātājs iemaksas veic tikai pensijas apdrošināšanai, maternitātes pabalsts nepienākas.
Salmane gan piebilst, ka sociālās drošības sistēma vecākus neatstāj bez finansiāla atbalsta gadījumos, ja iesaiste darba tirgū ir nebūtiska, vai tādas nav vispār.
LM pārstāve arī uzsvēra, ka grūtniecēm, kuras ilgu laiku nav strādājušas un ir nonākušas grūtībās, būtisks atbalsts varētu būt veselības aprūpe, kas ir Veselības ministrijas paspārnē. Turklāt vienreizējus pabalstus ģimenēm bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā pašvaldības. Tomēr šīs palīdzības apmērs var atšķirties, jo tā ir pašvaldību brīvprātīga iniciatīva.
"Vienlaikus vēlamies informēt, ka gadījumā, ja personai/ģimenei ir grūtības atrisināt materiāla vai sociāla rakstura grūtības, tai ir tiesības vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, kura pienākums ir sniegt personai psihosociālu un materiālu palīdzību, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu," atzīmēja Salmane.
Iepriekš maternitātes pabalstu varēja saņemt sievietes, kuras zaudēja darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu ne agrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma. Piemēram, ja sievietei pirmā grūtniecības atvaļinājuma diena bija otrais janvāris, bet viņa pārtrauca savas darba attiecības 30. novembrī, viņa saņēma maternitātes pabalstu, jo nav pagājušas 60 dienas, kopš viņa zaudēja darbu.
Savukārt pēc jaunās kārtības notiktu šādi: ja sievietei grūtniecības atvaļinājums sākas šāgada 2. septembrī, bet, nostrādājusi divus mēnešus, viņa pārtrauca darba attiecības 1. augustā, tad viņai nepienāktos maternitātes pabalsts, jo pēdējā pusgada laikā būtu bijis jāstrādā vismaz trīs mēnešus.
Tiesa, maternitātes pabalstu var saņemt arī tēvs vai cita persona, kura mājās aprūpē jaundzimušo, ja bērna māte ir atteikusies no bērna kopšanas, bērna māte ir mirusi dzemdībās vai laika posmā līdz 42. pēcdzemdību dienai, vai bērns ir atradenis, proti, mazulim nav personu apliecinošu dokumentu.