Valsts policija (VP) informē, ka joprojām turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu personu, kas sūtīja epastu ar drošības draudiem slimnīcai. Piektdien pie sarunu galda pulcēsies atbildīgās iestādes, mērķis ir pilnveidot evakuācijas plānu šādām ārkārtas situācijām.
Tiesa, šī nav vienīgā evakuācija, kuru piedzīvojusi Stradiņa slimnīca. Plašu mediju uzmanību pirms sešiem gadiem izpelnījās ugunsgrēks 32. korpusā, un to pavadīja šajā slimnīcas daļā esošo 170 pacientu evakuācija. Toreiz no 66 skābekļa baloniem 23 spiedienu neizturēja un eksplodēja.
Tiesa, šā gada 31. jūlijā evakuācija bija daudz plašāka. Kad pēc drošības draudu saņemšanas slimnīcā to uzsāka, teju 450 pacienti, kā arī darbinieki atstāja slimnīcas telpas, informēja slimnīcas pārstāve Alise Podniece. Daļa pacientu tika izrakstīti, savukārt 29 pacientus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes pārveda uz citām slimnīcām. Tomēr arī šoreiz nenotika pilnīgi visu korpusu evakuācija, jo VP, veicot pārbaudi, atzina slimnīcas telpas par drošām.
Pāris dienu pēc evakuācijas PSKUS atsāka darbu ierastajā kārtībā.
Piektdien, 16. augustā, visas iesaistītās puses – Veselības ministrija, Stradiņa slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, kā arī NMPD – piedalīsies diskusijā, lai uzlabotu gatavību šādām ārkārtas situācijām. Ar gūtajām atziņām "Stradiņi" sola dalīties ar citām slimnīcām.
Latvijas Radio Ziņu dienests jūlija vidū apzināja informāciju par slimnīcu evakuācijas plāniem, un toreiz, komentējot slimnīcas gatavību pilnībā evakuēt pacientus, Stradiņa slimnīcas drošības daļas vadītājs Mārtiņš Melnis sacīja: "Šāda situācija, vērtējot iespējamos riskus, ir minimāli iespējama, bet, ja notiek šāds gadījums, valstij jārēķinās, ka Pārdaugavā vairs nav īsti, kur nogādāt pacientus".
Vaicāts, vai slimnīcai tagad ir evakuācijas plāns pilnīgi visu korpusu vienlaicīgai evakuācijai, šonedēļ Melnis portālam "Delfi" atbildēja vien, ka šāda informācija nav plašākā sabiedrībā apspriežama. Slimnīcas sabiedrisko attiecību pārstāve Alise Podniece norādīja, ka šāds plāns jau 31. jūlija evakuācijas laikā bijis kā civilās aizsardzības plāna daļa.
Evakuācija norisinājusies pēc civilās aizsardzības plāna un ar Veselības ministrijas rīkojumu apstiprinātā Valsts katastrofu medicīnas plāna, ko slimnīca saskaņoja ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un VP. Plānu paredzēts pilnveidot.
Valsts katastrofu medicīnas plāns tiek izstrādāts un aktualizēts katru gadu, portālam "Delfi" skaidroja Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. "Katrai slimnīcai ir savs katastrofu medicīnas plāns, kurā noteikta rīcība ārkārtas medicīniskajās situācijās, un papildus resursu piesaistīšanas kārtība," viņš norādīja.
Pēc Šneidera teiktā, šobrīd šajā plānā jānosaka 15 komponentes, kā, piemēram, pacientu plūsmas shēmu, ārkārtas situācijas vadību, transportlīdzekļu pārvietošanās shēmu un citas. Tomēr arī Šneiders skaidroja, ka gaidāmajās sarunās uzmanība tiks vērsta nesen pieredzētajam: "Arī 31. jūlija ārkārtas situācijas izvērtējuma rezultātā tiks pārskatīti gan slimnīcu iekšējie plāni, gan pilnveidota personāla apmācība rīcībai dažādās ārkārtas situācijās".
Arī medikamenti ārkārtas gadījumā tiekot nodrošināti. "Valsts materiālajās rezervēs ir arī medikamenti, kurus var izmantot ārkārtas medicīniskajās situācijās palīdzības sniegšanai cietušajiem notikuma vietā vai ārstniecības iestādēs," paskaidroja Šneiders.
Jau iepriekš medijos veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) par 31. jūlija notikumiem Stradiņos izteikusies, ka uzlabojama būtu komunikācija. Arī Podniece Latvijas Radio izteicās, ka slimnīca šobrīd cenšas "apstrādāt notikušo un izstrādāt jaunus komunikācijas vadmotīvus. Uzlabojumi esot nepieciešami gan sabiedrības, gan pacientu tuvinieku informēšanā.
