Īzaks Nabvana ir Vakalivudas dibinātājs un mākslinieciskais direktors. Vīrietis uzaudzis graustu rajonā kopā ar vecvecākiem, un viņam ilgu laiku nebija televizora. Kad pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā pilsētā parādījās pirmās vietas, kur uz projektora vērot filmas, viņa vecākie brāļi devās tās skatīties, bet vēlāk atstāstīja to saturu Īzakam.
Ja runājam par filmām, tad par asa sižeta. Piemēram, runājot par romantiku, neuzskatu, ka tā ir filma...
"Kad viņi atgriezās, tad man stāstīja, ko redzējuši, un es to visu iedomājos savā galvā," atminas Vakalivudas dibinātājs. Tās bija pirmās asa sižeta filmas, ko no ārzemēm ieveda Ugandā. Vēl būdams bērns, Īzaks iedomājās, ka varētu piedalīties tādās filmās kā aktieris.
Pēc skolas beigšanas Īzaks strādāja dažādus gadījuma darbus, bet neatmeta domu par filmu producēšanu. Kampalas iedzīvotājam nebija ne kameras, ne naudas, lai ar to nodarbotos, tādēļ bija nepieciešams izdomāt plānu. "Ja runājam par filmām, tad par asa sižeta. Piemēram, runājot par romantiku, neuzskatu, ka tā ir filma. Tā ir izrāde, drāma vai kas tamlīdzīgs. Ja runājam par filmām, tad asa sižeta," savu izvēli producēt tieši šāda žanra filmas portālam "Delfi" pamato Īzaks.
"Asa sižeta filmas saprotamas starptautiski. Tev nevajag saprast Ugandu, lai saprastu, ka kāds ir kādu nogalinājis. Tu arī saproti, ka, ja kāds kādu nogalinājis, tas nav joks. Tā ir internacionāla valoda," skaidro Īzaks. Vīrietis uzskata, ka citos žanros nepieciešami vairāki paskaidrojumi, kas asa sižeta filmām nav nepieciešams.
Kad 2005. gadā vīrietis satika paziņu, kurš studēja kino producēšanu un pastāstīja, ka vēlas producēt asa sižeta filmas, paziņa atteicis, ka tas nav iespējams. "Veidot asa sižeta filmas ir pārāk dārgi – tā viņš man teica. Viņš bija ļoti pārliecināts, kad to teica," atceras Īzaks. Ugandietis ar šādu atbildi nesamierinājas un tomēr pārliecināja paziņu, ka filmas var arī veidot ar mazāku budžetu. Tā aizsākās Vakalivuda, kur vienas filmas izmaksas nepārsniedz 200 dolārus.
Nomirt Vakalivudā
Īzaka sieva Mama Reičela jeb Hariete komandā nodarbojas ar video apstrādi. Viņai ar vīru ir kopīgs skatījums par filmu biznesu. Sieviete stāsta, ka filmēties var jebkurš. Tā kā filmas ir asa sižeta, tajās parasti kāds nomirst. Nomirt var arī mzungu jeb baltie cilvēki. Un daudzi šo iespēju arī izmanto.
"Ja tas ir kāds no Vakalivudas, kurš grasās mirt, viņš pats sagatavojas. Tādēļ ka Vakalivudā katrs atbild par sevi – pats atnes gan drēbes, gan instrumentus un citas lietas. Ja tas ir mzungu, viņa nāve, mēs sagatavojam vidi, iedodam viņam drēbes, tad sagatavojam viņa vai viņas nāvi. Mzungu nomirst laimīgi, jo pēc tam viņi parakstās uz slavas sienas," smejoties portālam "Delfi" skaidro sieviete. Uz slavas sienas jāuzraksta valsts, miršanas datums.
Mums ir fani dažādās pasaules malās.
Viņa stāsta, ka ir dažādi veidi, kā filmā nomirt. "Mēs varam izmantot asinis, ja kāds vēlas tikt sašauts ar ieroci un vēlas, ka asinis šļācas ārā. Tas ir viens veids, kā nomirt. Vai arī mēs varam izmantot pangu (afrikāņu mačete), dunkas, spērienus. Ir ļoti dažādi vedi, kā nomirt Vakalivudā," stāsta Hariete. Vakalivudas filmās populāri ir izmantot kung fu cīņas paņēmienus.
"Mums ir fani dažādās pasaules malās," priecīgi saka sieviete, piebilstot, ka apbalvojumi iegūti gan ASV, gan Nīderlandē un Beļģijā.
Lai iederētos Vakalivudas komandā, kā norāda sieviete, jāpiemīt vienkāršām īpašībām – spējai runāt, spējai klausīties un saprast. "Tās ir nepieciešamās īpašības, jo mēs šeit uzskatām, ka ikviens ir spējīgs, ja viņam piemīt šīs vienkāršās īpašības," apgalvo Hariete.
Pagaidām populārākā Vakalivudas filma ir "Who killed captain Alex?" jeb "Kurš nogalināja kapteini Aleksu?". Tās video treileris un arī pilnā filmas versija ir pieejams apskatei ikvienam interesentam "Youtube" kanālā.
Neseko Holivudai un izvairās no propagandas
Pirms pāris gadiem pie Īzaka ieradās Kventina Tarantīno producentu grupa no ASV, lai ieskatītos Vakalivudas aizkulisēs. Pagaidām gan par tālāku sadarbību nav runāts. "Es uzskatu, ka tas, ko daru, ir kas īpašs. Tas atšķiras no tā, ar ko viņi nodarbojas. Viņu industrijas pamats veidots no lietām, uz kurām es, iespējams, savus darbus nevēlos veidot. Filmām jābūt pieejamām visur pasaulē, tā ir mana pārliecība," savu pašreizējo nevēlēšanos sadarboties ar Holivudas producentiem skaidro Īzaks.
Filma ir dzīve, tādēļ nesekoju Holivudas likumiem (..) Es izvēlot filmēt, jo tā ir dzīve. Ja nu es rīt nomirstu.
Producents arī norāda, ka Rietumos veidotajās filmās bieži vien ietverta kāda slēpta propaganda, no kā Vakalivuda izvairās. "Mēs uzskatām, ka filmai jābūt izklaidējošai, izglītojošai," saka Īzaks.
Vīrietis arī min, ka Vjetmanas kara laikā Holivudas filmās "vienmēr bija Vjetnamas tēma, bet tagad tie ir Tuvie Austrumi, ko redzam viņu filmās". Īzaks ar savām filmām vēlas celt ugandiešu pašapziņu, bet izvairīties no Rietumu propagandas.
"Filma ir dzīve, tādēļ nesekoju Holivudas likumiem. Ja līst, bet viņiem nepieciešama saule, viņi nefilmē. Es izvēlot filmēt, jo tā ir dzīve. Ja nu es rīt nomirstu," smejoties saka Īzaks.
"Ja skatāties asa sižeta filmas par Āfriku, parasti tās nāk no Holivudas. Ja vēlaties redzēt asa sižeta filmu, kas patiešām veidota Āfrikā, to dara tikai Vakalividā. Tas notiek tikai Ugandā," portālam "Delfi" piebilst faktieris Apollo Krīds.
Pēc desmit gadiem Vakalivudu novērtēs
Savukārt Alans Hofmanis, kurš Vakalivudā atbild par filmu producēšanu un izplatīšanu, ir latviešu izcelsmes amerikānis. Viņa vecvecāki, kurus viņš ik pa diviem gadiem dodas apciemot, dzīvo Jelgavā. Viņš pats Ugandā ieradies vienkārša iemesla dēļ – tā bijusi mīlestība pret filmām.
"Es nevēlos te būt. Proti, mana saikne ar šejieni ir filmas. Tā nav Āfrika. Daži cilvēki mīl Āfriku, viņi brauc palīdzēt cilvēkiem. Manā gadījumā tās ir filmas. Es nezinu, vai šīs filmas ir labas, bet uzskatu, ka tās ir sasodīti izcilas. Un tas ir cits līmenis," stāsta Alans. Vīrietis norāda, ka Vakalivudas komanda "mēģina paveikt lietas citādi, ko grūti atrast Rietumu pasaulē".
"Pārdevu visu, kas man bija un pārvācos uz šejieni. Tagad dzīvoju tepat. Esmu šeit, jo uzskatu, ka šī ir Disnejlenda. Kad strādāju ar viņiem, jūtos kā bērns, kā desmitgadīgais. Jā, šaujamieroči izskatās muļķīgi – no koka, plastmasas –, bet mums tie ir īsti," aizrautīgi stāsta amerikānis. Vīrietis norāda, ka, veidojot filmas, tiek iesaistīti vietējie cilvēki, kuriem līdz ar to ir iespēja izpausties un piedalīties filmu veidošanas procesā.
Šis ir pankroks, ko izdzīvojam, tāda ir tā sajūta. Īzaks ir kā "Sex pistols".
Savulaik amerikānis vēlējies veidot karjeru Amerikā filmu biznesā, bet nonācis pie atklāsmes, ka tas neies cauri. "Tas ir tikai bizness. Esot šeit, atceries, kāpēc mīli filmas. Esot Rietumos, no tā gribas tikt ārā," skaidro Alans. Vīrietis uzskata, ka ASV filmu bizness saistīts ar politiku, nepārtrauktu sacensību.
"Šis ir pankroks, ko izdzīvojam, tāda ir tā sajūta. Īzaks ir kā "Sex pistols". Uzskatu, ka tagad to vēl varētu nepieņemt, bet pēc kādiem desmit gadiem uz šo mēs skatīsimies kā uz iedvesmas avotu daudzām izcilām filmām," uzskata Alans.
Savukārt Īzaks nākotnē vēlas paplašināt filmu studiju. "Tā būtu citur, ne šeit, kur mums būtu labāka vide filmēšanai, jo vide, kur esam tagad, ir kļuvusi par mazu," skaidro vīrietis.
Pagaidām Vakalivudas filmas ieguvušas atzinību dažādos ASV un Eiropas filmu festivālos. Tuvākajā nākotnē Īzaks vēlas iekarot Ķīnas auditorijas uzticību, bet vēlāk gūt panākumus arī citur pasaulē. Jau tagad Vakalivudu sauc par Āfrikas nākamo Nolivudu, un viņu popularitāte aug katru dienu.
Vakalivudas dibinātājs noslēgumā aicina arī kādu no Latvijas pievienoties producentu grupai un piedalīties filmu veidošanā. "Pat ja esat maz, varat paveikt lielas lietas. Talanti ir visur pasaulē. Nevaram teikt, ka tikai lielajās valstīs ir daudz talantīgu cilvēku," apgalvo Īzaks.
