AFI

"Sabiedrība par atklātību – Delna" ir izsūtījusi vēstules visām Saeimas frakcijām ar aicinājumu nepieņemt Publisko iepirkumu likumprojektu trešajā lasījumā un veikt tā atkārtotu pārskatīšanu, jo likumprojekts veicinās korupciju un apdraudēs godīgu konkurenci.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Likumprojektu Saeima izskata ceturtdien.

“Likumprojektā bez jebkāda regulējuma ir atstātas visas iepirkumu procedūras par summu zem 10 000 latiem. Šobrīd šajā apjomā notiek 90% visu publisko iepirkumu (cenu aptaujas, 2004.gadā – 128 miljoni). Bez uzraudzības ir atstāta visa nekustamo īpašumu noma valsts un pašvaldību vajadzībā, teikts “Delnas” paziņojumā.

“Negodīgas konkurences gadījumā pat pilnībā netiek nodrošinātas personas tiesības vērsties tiesā, lai tā veiktu neatkarīgu, objektīvu tiesu varas kontroli pār izpildvaras darbību. Likumprojekta saturs un struktūra ir tik slikta, ka pat ekspertiem nav saprotamas jaunās iepirkumu procedūras. Šāda acīmredzami nesaprotamu normu radīšana tik jūtīgā sfērā ir klasiska politiskās korupcijas pazīme. Likumprojekts apdraud godīgu uzņēmējdarbību un mazās iestādes un pašvaldības,” uzskata :Delna”

“Delna” jau iepriekš vairākkārt ir aicinājusi Saeimas deputātus novērst likumprojekta nepilnības, taču tā arī neviena no Saeimas frakcijām nav uzņēmusies aktīvu lomu šo draudu novēršanai, ļaujot visam iet savu gaitu.

"Delna" aizstāv nepieciešamību likumā noteikt galvenās vadlīnijas iepirkumu veikšanai par summu no 1000 latiem līdz 10 000 latu. Tam ir jānotiek daudz vienkāršāk un elastīgāk kā iepirkumiem virs 10 000 latu, nosakot iepirkumu galvenos pamatprincipus un uzraudzības kārtību un neradot liekus birokrātiskos šķēršļus.

Pilnīga regulējuma neesamība nav pieļaujama. Tas ir tiešs pamats korupcijai jau tā korumpētajā jomā, kur 10% "nodeva" iepirkumu veicējiem tiek uzskatīta par tirgus sastāvdaļu. Likumprojekts apdraud godīgu uzņēmējdarbību un konkurenci. Tas pakļauj lieliem riskiem mazās lauku pašvaldības, kuru līdzekļi nu būs atkarīgi tikai no pretendentu juristu iemaņām, jo katra valsts pārvaldes kļūda būs jātulko par labu uzņēmējam. Vienīgais tiesiskais pamats šādiem iepirkumiem būs tikai labas pārvaldības princips, kas nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likumā.

Vienlaikus likumprojektā nepieciešams noteikt arī termiņu, kura laikā pretendents var iesniegt pieteikumu tiesai par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atcelšanu, un kura laikā pasūtītājs nebūtu tiesīgs slēgt iepirkuma līgumu. Tādējādi nodrošinot kontroles iepējas par pieņemtajiem lēmumiem un to, ka iepirkuma līgums netiek slēgts ar atpakaļejošu datumu pēc iesnieguma saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā un prettiesisko administratīvo aktu ir iespējams atcelt atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam.

Šādas normas neesamība likumprojektā ir pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 2.panta 2.punktā noteikto likuma pamatmērķi – pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un personu.

Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir skaidri definējis Latvijas mērogam nepieredzētos korupcijas riskus, kurus rada jaunais likumprojekts. Taču Saeimas Tautsaimniecības komisija likuma izstrādē nav rīkojusies saskaņā ne ar vienu no valdības prioritātēm – likums apdraud godīgu uzņēmējdarbību un vairo korupciju, norāda “Delna”.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form