Sabiedrība par atklātību “Delna” atbalsta Saeimas ieceri atcelt deputātu imunitāti pret administratīvu sodīšanu, vienlaikus saglabājot parlamentāro uzraudzību, taču uzsver, ka imunitātes atcelšana jāapvieno ar pārkāpumu publiskošanas pienākumu, lai veicinātu demokrātiju, teikts “Delnas” paziņojumā.
Saeima ceturtdien plāno izskatīt Satversmes un Saeimas Kārtības ruļļa grozījumus, kas atcels deputātu imunitāti pret administratīvo sodīšanu. “Tas ir nozīmīgs solis likumdevēju darbības caurskatāmības vairošanā. Ar pozitīvu lēmumu Saeima pietuvināsies sabiedrībai un stiprinās politiskā atbildīguma principu, norāda “Delna”.

“Parlamentā diskutēt administratīvos sodus pēc būtības ir nesavienojami ar Latvijas konstitucionālajiem principiem. Tas ir vērtējams kā poltiskās elites savtīga pašapkalpošanās un mēģinājumi politiski ietekmēt tiesībaizsardzības institūcijas. Latvijas ierobežojumu prakse ir vērtējama kā anahroniska arī starptautiskā kontekstā. Citās rietumu valstīs šādas normas ir vai nu atceltas vai arī administratīvā sodīšana bez brīvības ierobežošanas ir pašsaprotama parlamentārisma labā prakse,” norādīts sabiedrības par atklātību paziņojumā.

“Delna” norāda, ka, piemēram, Saeimas lēmums pret tās priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdes (ZZS) izdošanu sodīšanai par partiju finansēšanas pārkāpumiem, viņai pašai vadot attiecīgo parlamenta sēdi, Eiropas līmeņa diskusijā par viņas kandidatūru uz Eiropas Savienības komisāra posteni kalpoja kā Latvijas politiskās korupcijas pazīme un kandidātes ierobežotās ētikas izpratnes apliecinājums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit