Jaunais Publisko iepirkumu likumprojekts draud atbrīvot no valsts uzraudzības visas iepirkumu procedūras par summu zem 10 000 latu, kas ievērojami paaugstinās korupcijas un valsts līdzekļu izšķērdēšanas risku 90% publisko iepirkumu, uzskata sabiedrība par atklātību “Delna” .
Likumprojektu trešdien izskatīs Saeimas Tautsaimniecības lietu komisija. Šobrīd grozījumu piekritēji argumentē tikai un vienīgi ar ES direktīvu nosacījumiem, kas ir nepatiess un nepamatos apgalvojums. Formālais pamatojums nav ticis sniegts vispār, norāda “Delna”

Arī KNAB jau ir brīdinājis par pieaugošajiem korupcijas riskiem, kas saistīti ar grozījumiem. Papildus riskus kāpina likumprojekta neskaidrība un nepilnīgā juridiskā tehnika, kas dos pamatu sliktai vai pat koruptīvai likuma īstenošanas praksei.

“Delna” vēstule Tautsaimniecības komisijai norāda, ka likumprojektam ir jādeleģē Ministru kabinetam kartības noteikšana iepirkuma procedūrām ar līgumcenu no 1000 latiem līdz 10 000 latiem.

Papildus “Delna” norāda, ka grozījumu projekts neparedz pretendenta īpašnieku identitātes pārbaudi pirms iepirkuma līguma slēgšanas. Attiecīgi pašreizējā projekta redakcija nenovērš, piemēram, iespēju vienam divu firmu īpašniekam iepirkuma konkursā “konkurēt” pašam ar sevi un neatklāj pretendentu saistību ar iepirkumu komisijām.

“Delna” arī ierosina izslēgt speciālo izņēmumu zemes, eksistējošas būves vai cita nekustamā īpašuma nomu, jo minētā norma ir attiecināma arī uz telpu nomu valsts pārvaldēm. Valsts pārvaldes iestādes telpu nomu tiesību iegūšanai izlieto ievērojamus valsts līdzekļus, kuru izlietošanā nepieciešams ievērot atklātību un atbilstošu iepirkuma procedūru.

“Delna” aicina noteikt, ka iepirkuma līgumu var slēgt tikai pēc divām nedēļām pēc konkursa rezultātu paziņošanas, kas nodrošinātu, ka iepirkuma līgums netiek slēgts ar atpakaļejošu datumu pēc iesnieguma saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!