Iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona (LPP) izteikumus par to, ka Drošības policija (DP) analizē un pēta sabiedrības par atklātību "Delna" pēdējā laika aktivitātes, organizācijas valdes priekšsēdis Roberts Putnis uzskata par apliecinājumu Latvijai kā represīvai valstij un spiediena kāpinājumu pret šo nevalstisko organizāciju, šodien ziņo laikraksts "Diena".
"Tā ir absolūta pazīme, ka Latvija ir tālu no demokrātiskas, tiesiskas un brīvas valsts," uzsver Putnis.

Telekompānijas "Latvijas Neatkarīgā televīzija" (LNT) ziņām ceturtdienas vakarā Jēkabsons atzina, ka atsevišķas pazīmes liecinot par "Delnas" politizēšanos, tāpēc DP skaidrojot, kāds īsti esot šīs sabiedriskās organizācijas aktivitāšu mērķis un kas aiz tā stāv.

"Tas nav noslēpums, ka "Delnu", piemēram, sponsorē kāds ļoti pasaulē slavens uzņēmējs, kuru neielaiž vienā otrā pasaules valstī un kuram tiek arī pārmestas pat, iespējams, mahinācijas lielos apmēros. Es runāju par [Džordžu] Sorosu, kura politiskā filozofija arī var būt dažādi iztulkojama," intervijā LNT sacījis Jēkabsons.

Savukārt "Delnas" protesta akcija pret Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres (ZZS) nominēšanu Eiropas komisāres amatam iekšlietu ministram atgādinot nacionālboļševikus vai kādu citu radikālu organizāciju, kas pārkāpj Latvijas likumus.

"Dienai" nav neizdevās sazināties ar Jēkabsonu, lai noskaidrotu, vai rīkojumu par analīzes veikšanu DP devis viņš vai arī tā bijusi DP iniciatīva.

Kā laikrakstam sacījis Putnis, vēl trešdien viņš uzskatījis, ka pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izteikumiem par "Delnu" nav iespējams nekas šausmīgāks, taču iekšlietu ministra paziņojums uzskatāms par reāliem draudiem.

Putnim neesot saprotams, kādi likumi ļauj sākt šāda veida pārbaudi pret brīviem pilsoņiem un kāds ir to pazīmju kopums, kas ļauj valsts amatpersonai komentēt kādas sabiedriskās organizācijas darbu. Taču "Delna" neapklusīšot un aktivizēšot starptautisko "Transparency International" tīklu, lai izklāstītu, kāda ir lietas būtība Latvijā. "Nebūs tā, ka Delna apklusīs," uzsvēris Putnis.

Sorosa fonda-Latvija (SFL) izpilddirektors Andris Aukmanis pauda neizpratni par tik brutālu vēršanos pret vienu nevalstisku organizāciju, kura izteikusi viedokli par notikumiem Latvijas politiskajā procesā un veicinājusi partiju finansēšanas caurskatāmību. Viņš norādīja, ka pret Sorosa fondiem nostājušās tādas valstis kā Baltkrievija, kas piespiedusi slēgt vietējo organizāciju. Jaunajās ES dalībvalstīs šīs organizācijas ir augsti atzītas un turpina strādāt, lai veicinātu atvērtu sabiedrību.

Aukmanis atgādināja, ka 2002.gadā Džordžam Sorosam tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par vairāk nekā 50 miljonu ASV dolāru ieguldījumu Latvijas demokrātijas, izglītības, kultūras un pilsoniskās sabiedrības attīstībā. SFL ir viens no galvenajiem "Delnas" sponsoriem, finansējot šīs organizācijas projektus, kas saistīti ar informācijas pieejamību un korupcijas novēršanu, taču ne vienīgais naudas avots, teica Aukmanis.

Putnis piebilda, ka no 45 000 latu pērn 11 000 latu Delnai piešķīris SFL. Kā uzsvēra "Delnas" pārstāvis, tam neesot nekāda sakara ar Sorosu kā privātpersonu, jo daudzviet pasaulē labdarības fondi nav saistīti ar to izveidotājiem. SFL, kura galvenais finansējuma avots ir filantropa Sorosa piešķīrums, darbojas kopš 1992.gada un piešķir dotācijas dažādām programmām un sadarbības partneriem, lai atbalstītu atvērtu sabiedrību Latvijā.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītāja Vita Tērauda atzinās, ka viņai bijis skumji dzirdēt iekšlietu ministra izteikumus, jo "Delna" rīkojas kā "viena normāla sabiedriskā organizācija, kurai rūp korupcijas apkarošana valstī". Tērauda norādīja, ka "Delna" tikai pauž savu viedokli - aktīvi un reizēm atraktīvi, lai pievērstu visas sabiedrības uzmanību.

Viņu arī pārsteiguši Jēkabsona izteikumi par "Delnas" finanšu avotu apšaubāmību. "Man ir grūti iedomāties, ka Latvija solidarizēsies ar Baltkrieviju, kas arī izteikusi protestu pret Sorosa kunga filantropisko darbību," teica Tērauda.

Arī Saeimas opozīcijas partijas nosoda Jēkabsona pret sabiedrisko organizāciju "Delna" vērstos izteicienus, aicinot ministru nemētāties ar izteicieniem, ja nevar uzrādīt kādas konkrētas apsūdzības, un vairāk pievērsties ekstrēmistu organizāciju apkarošanai.

"Tā vietā, lai Jēkabsons vērstos pret ekstrēmistu organizācijām, iekšlietu ministrs mēģina apkarot oficiāli reģistrētu sabiedrisko organizāciju, kas vienlaikus cīnās pret korupciju," ministra izteikumus komentēja partijas "Jaunais laiks" (JL) frakcijas priekšsēdētāja vietniece Linda Mūrniece.

Viņasprāt, šāda rīcība novedīs pie situācijas, ka valdība nevalstisko organizāciju (NVO) personā iegūs nopietnu oponentu, kas nav izdevīgi nevienai valdībai. "Šāds solis ir pirmais solis uz totalitārismu," teica deputāte.

JL, reaģējot uz šo Jēkabsona soli, rosinās šos izteicienus izvērtēt Saeimas Nacionālas drošības komisijā.

"Varas iestādēm un amatpersonām, tajā skaitā ministriem, nebūtu jāiejaucas sabiedrisko organizāciju darbībā neatkarīgi no tā, vai viņiem šo organizāciju darbība patīk vai nepatīk," šādu viedokli pauda apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats.

Svarīgākais šajā situācijā ir, vai tiek pārkāpts likums, norāda deputāts. "Ja amatpersona vēršas pret organizāciju, tai būtu jārunā par to, vai sabiedriskā organizācija pārkāpj likumu vai nepilda kādas likuma prasības, nevis vērtēt, vai organizācijas darbības tai liekas tīkama vai nē," teica politiķis.

Grīnblats atzina, ka pēdējā laikā darbs politisko organizācijas finansēšanas uzraudzībā ir bijis pozitīvs un pie tā, ka problēma ir pacelta daudz augstākā līmenī kā iepriekš, savi nopelni ir arī sabiedriskajām organizācijām.

TB/LNNK līderis gan atzina, ka arī apvienībai ne vienmēr simpatizē "Delnas" izteicieni, tomēr tas nevar kalpot par iemeslu organizācijas ierobežošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!