Kultūras ministrija (KM) informē, ka Ēdoles pils savulaik jau piederēja valstij un 1992.gadā – pēc Ēdoles pašvaldības prasības – ar valdības lēmumu tā tika bez atlīdzības nodota Ēdoles pagasta īpašumā.
Laikā, kad pils atradās valsts īpašumā, tajā notika plaši atjaunošanas darbi. Tomēr ir jākonstatē, ka pašvaldība kopš īpašuma pārņemšanas par pili nav pienācīgi rūpējusies un, kā noprotams, arī nevēlas uzņemties atbildību par Ēdoles pils nākotni.
Gan ministre, gan VKPAI vadītājs pauduši uzskatu, ka pašvaldības vēlme atbrīvoties no Ēdoles pils īpašumtiesībām nedaudz atgādina mēģinājumus to "uzsist gaisā" ar nolūku gūt tūlītēju finanšu labumu, kamēr ļoti maz tiek runāts par pašas pils attīstību ilgtermiņā – to, kādi publiskās piekļuves, atjaunošanas un apsaimniekošanas nosacījumi būtu jāievēro nākamajam īpašniekam.
Tādēļ valstij neatliek nekas cits kā pārņemt tiesības rīkoties ar Ēdoles pili nolūkā atrast pils nākotnei vispiemērotāko apsaimniekošanas modeli.
Demakova sūtīs vēstuli Ēdoles pašvaldībai, aicinot labprātīgi un bez atlīdzības atgriezt pili valsts īpašumā, balstoties uz Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumu.
"Delfi" jau ziņoja, ka Lēmums par pils atsavināšanu tika pieņemts Ēdoles pagasta padomes sēdē pirmdien, 30.janvārī. Pagasta padomes sēdē piedalījusies arī kultūras ministre un VKPAI priekšsēdis, ka arī Saeimas deputāti no JL frakcijas.
JL uzskata, ka valstij būtu jāizmanto pirmpirkuma tiesības Ēdoles pils iegādei, jo šī kultūrvēsturiskā arhitektūras objekta privatizēšana nebūtu pieļaujama un lēmums nodot Ēdoles pili privātpersonas rokās esot bezatbildīgs un tuvredzīgs.
Lai nepieļautu Ēdoles pils un līdzīgas nozīmes kultūrvēsturisku objektu iespējamu privatizāciju nākotnē, JL arī aicināja izveidot un pieņemt valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas pieminekļu sarakstu, kam ir nacionāla vērtība un nozīme un kas nav privatizējami, kā arī piešķirt Ēdoles pils muižas ansamblim valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu.