Foto: AFI

Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) ir atcēlusi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes 11.augusta lēmumu neatbalstīt Konstantīna Čakstes pieminekļa uzstādīšanu Rīgā, Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā, informēja kultūras ministres preses sekretāre Gunda Ignatāne.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Demakova ir uzdevusi padomei atkārtoti izskatīt jautājumu par K.Čakstes pieminekļa risinājumu autoru izvēlētajā uzstādīšanas vietā.

K.Čakstes pieminekļa izveides iniciatīvas grupa uzskata, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes lēmums neatbalstīt pieminekļa risinājumu Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā nemaz nav pieņemts, jo lēmums par pieminekļa novietošanu Brīvības bulvāra liepu alejā tika noraidīts, diviem padomes locekļiem balsojot "pret" ieceri, vienam "par" un četriem atturoties.

Iniciatīvas drupas pārstāvis advokāts Andris Grūtups uzskata, ka padome, lemjot par K.Čakstes pieminekļa atrašanās vietu, ir pārkāpusi pati savu nolikumu, kurš nosaka, ka "padome lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu".

Demakova savā lēmumā arī norāda, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes šā gada 11.augusta lēmums nav noformēts atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām.

K.Čakste un viņa domubiedri vācu okupācijas apstākļos izveidoja pretošanās organizāciju, LCP, un 1943.gadā vērsās pie Rietumu nāciju vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Memorandu, kuru bija parakstījuši 190 ievērojami Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, ar laivu Gotlandē nogādāja Leonīds Siliņš, tālāk tas tika nodots Latvijas vēstniekiem Stokholmā, Londonā un Vašingtonā.

K. Čaksti gestapo arestēja, un viņš nomira pārsūtījumā no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgas nometni 1945.gadā 29.aprīlī. Padomju okupētajā Latvijā palikušos LCP dalībniekus arestēja, deportēja un fiziski iznīcināja PSRS represīvās iestādes.

Pieminekļa celtniecības iniciatori uzskata, ka K.Čakstes un viņa biedru varoņdarbs ir mūžīgas piemiņas cienīgs, jo tas apliecina latviešu tautas uzticību savas valsts neatkarībai un Rietumeiropas demokrātijai.

Pieminekli K.Čakstem un Latviešu nacionālajai pretestības kustībai pasūtījusi īpaši šim nolūkam izveidota līgumsabiedrība. Tajā apvienojušies 26 uzņēmēji un sabiedrībā pazīstami darbinieki. Pieminekļa iniciatoru vidū ir uzņēmēji Guntis Indriksons, Viesturs Koziols, Gunārs Ķirsons, Andrejs Ēķis, Adrians Dāvis, Valdis Lokenbahs, Ēriks Masteiko, Jānis Naglis, Atis Sausnītis, Juris Savickis, Igors Skoks, Ivars Strautiņš, Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, Mamerts Vaivads, advokāts Grūtups, komponists Raimonds Pauls, dzejnieks Peters, kuri apņēmušies katrs iemaksāt pieminekļa fondā 10 000 latu vai sniegt savu intelektuālo ieguldījumu.

Projekta kopējās izmaksas kopā ar apkārtnes labiekārtošanu tiek lēstas 252 440 latu apmērā, tai skaitā tēlniecības darbu izmaksas - 122 640 latu apmērā.

2002.gada 17.decembrī Rīgas dome ir piekritusi K.Čakstes pieminekļa celtniecībai. Deputāti atbalstīja pieminekļa celtniecību Brīvības bulvārī, posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai, tas ir, Brīvības bulvāra alejā.

Arī Rīgas domes Pieminekļu padome 2002.gada 14.novembrī konceptuāli atbalstīja iniciatīvas grupas ideju celt pieminekli K.Čakstem. Padome iepazinās arī ar šā pieminekļa konkursa noteikumu projektu, kas paredzēja, ka piemineklis veidojams bronzas skulptūras formā uz granīta postamenta.

Atbalstu pieminekļa celšanai ir paudusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru kabinets un Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP).

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form