Rīgas mēra Aivara Aksenoka (JL) un partijas "Jaunais Laiks" domes frakcijas protestēšanu pret jaunceļamo Rīgas koncertzāli kultūras ministre Helēna Demakova (TP) piektdien telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" nosauc par tumsonību.
Demakova šaubās, ka akustiskās koncertzāles būvniecības vietā uz AB dambja, līdzīgi kā Grāpja pussalā, ir iecerētas kāds cits projekts. Ministre pieļauj, ka par nevēlēšanos Rīgā būvēt koncertzāli kalpo menedžmenta mazspēja un politiskie aspekti.
"Citu pilsētu vadītāji priecājas par iespēju uzcelt akustisko koncertzāli, tikai Rīgas mērs ne," savas bažas raidījumā pauda Demakova. Viņa gan norāda, ka līdzīgas diskusija iepriekš notika arī par Gaismas pils būvniecību, tāpēc ministre pārliecināta, ka "koncertzāle būs."
Jau ziņots, ka koncertzāle uz AB dambja iecerēta 22 000 kvadrātmetru platībā. Lielajā zālē būs 1400 skatītāju vietas, bet mazajā zālē - 350 vietas. Mēģinājumu zāle būs aptuveni 375 kvadrātmetrus liela.
Lai apmeklētāji varētu ērti piekļūt koncertzālei, AB dambi ar Trijādības ielu savienos četru joslu tilts. Gājējiem būs paredzēts atvāžamais tilts uz Ķīpsalu. No Akmens tilta sabiedriskā transporta pieturvietas paredzēts "vieglās konstrukcijās segts gājēju piekļuves ceļš".
AB dambis patlaban ir 550 metrus garš un 42 metrus plats. SZK projektētā koncertzāle ir apmēram 190 metrus gara un aptuveni 60 metrus plata - tātad par 18 metriem platāka par AB dambi. Turklāt Latvijas būvnormatīvos iekļautās ugunsdzēsēju prasības obligāti nosaka šādām būvēm vismaz desmit metru platu piebraukšanas ceļu no visām ēkas pusēm, lai ugunsgrēka gadījumā varētu piebraukt ugunsdzēšanas tehnika. Tātad AB dambja platums būtu jādubulto.
AB dambī paredzēta apakšzemes autostāvvieta 400 automašīnām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
