Piektdien intervijā "Latvijas Radio 4 - Doma laukums" kultūras ministre Helēna Demakova (TP) pauda sašutumu par to, ka Rīgas dome nevēlas Mežaparkā celt jaunu estrādi, bet iecerējusi rekonstruēt veco "Staļina laika objektu".
Ministre uzsvēra, ka pilnīgi solidarizējas ar koru virsdiriģentiem, kuri pagājušā gada oktobrī pieņēma rezolūciju par 1950.gadā būvēto Mežaparka Lielo estrādi, kurā, pēc diriģentu domām, 2008.gada Dziesmu svētkus nedrīkst rīkot, jo būve ir tehniski un morāli novecojusi.

Pēc diriģentu domām, pašreizējā Mežaparka Lielā estrāde jānojauc un tās vietā jābūvē jauna, kura no akustiskā viedokļa būtu vairāk piemērota lielajiem kultūras pasākumiem un kurā varētu ietilpināt 25 000 - 30 000 cilvēku.

Pērnā gada 9.decembrī kultūras ministre Demakova nosūtīja vēstuli Rīgas domes vadībai ar aicinājumu pēc iespējas ātrāk pieņemt politiski nozīmīgo lēmumu par to, vai Mežaparka Lielo estrādi pārbūvēt vai būvēt no jauna, un izraudzīties valstiski nozīmīgajam projektam atbilstošu projekta vadītāju. Šodien radio intervijā Demakova apgalvoja, ka atbildi joprojām nav saņēmusi.

Apspriežot jautājumu par Mežaparka Lielo estrādi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, deputāts Raimonds Pauls (TP) gan aicināja piesardzīgi izturēties pret virsdiriģentu prasībām jaunajai estrādei, kurā vajadzētu satilpt 30 000 dalībnieku un 50 000 klausītāju, kuras maestro nosauca par "lieluma māniju". Pēc viņa domām, nav iespējams uzcelt tik lielu estrādi, kurā varētu dziedāt visi Latvijas kori, dejot visi deju kolektīvi un spēlēt visi pūtēju orķestri, un tas arī nav vajadzīgs.

Deputāte Ingūna Rībena (JL), kura pēc izglītības ir arhitekte, savukārt norādīja, ka pašreizējai estrādes vietai Mežaparkā "nav dabiskās akustikas", tāpēc arī jaunā celtne nebūs lietojama bez apskaņojuma, kā to vēlētos virsdiriģenti.

Rīgas domē izveidotā darba grupa, kuru vada vicemērs Andris Ārgalis (TP), 5.aprīlī iepazinās ar Mežaparka Lielās estrādes būvkonstrukciju izpētes rezultātiem, ko pēc pašvaldības pasūtījuma veica "LBS-Konsultants".

Izpētes rezultāti liecina, ka Mežaparka Lielā estrāde jāatjauno pašreizējā atrašanās vietā, jo dzelzsbetona konstrukcijas ir pamatīgi būvētas un joprojām ir stabilas, aģentūrai LETA pastāstīja Ārgalis. Turklāt Mežaparka Lielā estrāde ir iekļauta kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā un saskaņā ar likumu nav nojaucama, ja ir iespējams to remontēt.

"LBS-Konsultants" rosina nojaukt Mežaparka Lielajai estrādei uz Dziesmu svētku simtgadi piebūvētās "kabatas", jo tās tikai pasliktinājušas akustiku. Virs koristu vietām rosināts izbūvēt jumtiņu - "gliemežvāku", bet skatītāju sēdekļu pēdējās rindas paaugstināt par kādu metru, lai uzbērumā varētu iebūvēt arī suvenīru kioskus un citas tirgotavas, jo pašreizējie kioski neizskatās pārāk estētiski.

"LBS-Konsultants" rosina rekonstruēt Mežaparka Lielo estrādi tā, lai tajā varētu ietilpt 12 000 dziedātāju.

Darba grupas sanāksmē ir apstiprināts arī Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas grafiks. Ārgalis stāstīja, ka pirmdien, 29.maijā, darba grupa lems par skiču projekta konkursa izsludināšanu, šim mērķim šā gada Rīgas pilsētas budžeta grozījumos ir rezervēti 200 000 latu. Rudenī varēs izstrādāt tehnisko projektu un izsludināt konkursu būvniekiem.

Tiek lēsts, ka Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija varētu izmaksāt astoņus miljonus latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!