Demogrāfijas atbalstam nākamgad atrasti papildu 12 miljoni latu  (72)

Koalīciju pārstāvošie politiskie spēki ir panākuši vienošanos par papildus naudas piešķiršanu demogrāfijai, ko pieprasīja Nacionāla apvienība, draudot pretējā gadījumā neatbalstīt nākamā gada valsts budžetu. Lai gan naudas summa ir mazāka nekā NA prasītie aptuveni 12 miljoni latu, koalīcijas partneri uzskata, ka ir atrasts optimāls risinājums.

Nule parakstītā vienošanās paredz, ka visvairāk līdzekļu – ap astoņiem miljoniem latu – nākamā gada budžetā piešķirs bērnu kopšanas pabalsta un arī minimālās māmiņalgas jeb vecāku pabalsta paaugstināšanai, lai abi šie pabalsti no 2013. gada 1. janvāra būtu ne mazāki kā 100 latu mēnesī un lai tos šādā apmērā varētu maksāt, kamēr bērns sasniedz pusotra gada vecumu.

Patlaban bērnu kopšanas pabalstu saņem sociāli neapdrošināti vecāki, un pabalsts ir 50 latu mēnesī par bērnu līdz viena gada vecumam, un 30 latu mēnesī – līdz divu gadu vecumam.

Atbilstoši otrdien parakstītajam memorandam vismaz līdz 2013. gada 31. decembrim saglabās pašreizējo bērnu kopšanas pabalstu – 30 latu – bērniem no pusotra līdz divu gadu vecumam. Šī pabalsta izmaksāšanas turpināšanu vai pārtraukšanu izvērtēs 2013. gadā, apsverot nepieciešamību piedāvāt kādu alternatīvu vecākiem, kuri nevēlas laist bērnu pirmskolas izglītības iestādē, pirms bērns sasniedzis divu gadu vecumu.

Tāpat kopīgi sagatavotais plāns paredz, ka bērna kopšanas un vecāku pabalsta minimālo apjomu (bāzi) no bērna piedzimšanas līdz pusotra gada vecumam no 2014.gada 1.janvāra pakāpeniski paaugstinās līdz 70% no minimālās algas (pašlaik minimālā alga ir 200 lati).

Demogrāfijas uzlabošanas priekšlikumi paredz, ka 3,2 miljonus latu nākamajā gadā izmantos, lai nodrošinātu mērķa maksājumu 100 latus mēnesī vecākiem, kuru bērni sasnieguši pusotra gada vecumu un nav uzņemti bērnudārzā. Pabalsts 100 latu mēnesī pienāktos līdz brīdim, kad pašvaldības spēj nodrošināt bērnam vietu bērnudārzā, bet ne ilgāk kā trīs gadus.

Ņemot vērā nepieciešamību precizēt normatīvo regulējumu, šo atbalsta maksājumu nākamgad varēs nodrošināt ne no gada sākuma, bet ne vēlāk kā no 1.septembra.

Ieviest šo valsts palīdzību varētu ātrāk, ja tam paredzēto finansējumu būs iespējams palielināt, kā arī ņemot vērā faktu, ka visi rindā stāvētāji, pateicoties pašvaldību jau sniegtajam līdzfinansējumam, visu šim maksājumam paredzēto summu neizmantotu, norādīts priekšlikumos.

Savukārt 2014. un 2015. gadā, ja pašvaldība nespēj nodrošināt vietu pirmskolas izglītības iestādē, no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem tiek ieturēts finansējums piešķirto pabalstu apmērā.

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīcībā esošajiem datiem šobrīd rindā uz bērnudārzu visā Latvijā ir aptuveni 8000 bērnu.

Savukārt 1,03 miljoni latu 2013.gada budžetā paredzēti atbalstam mācību grāmatu iegādei. Šo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideju iepriekš noraidīja. Taču arī pašlaik par šo priekšlikumu norādīts – tas īstenojams gadījumā, ja ir pieejams papildus finansējums, neatņemot finansējumu paredzētajam algu palielinājumam pedagogiem, ārstiem, vai arī to noteikti iekļaut prioritāri atbalstāmo pasākumu sarakstā uz 2013. gada valsts budžeta grozījumiem.

Pašlaik pasākumu plānā bez konkrētiem aprēķiniem iekļauta arī iecere par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem par katru apgādībā esošu personu.

No 2013. gada atvieglojums par apgādībā esošu personu tiek paaugstināts par 10 latiem, kā tas jau ir plānots sākotnējā budžeta projektā. Taču papildus tam Finanšu ministrijai uzdos piedāvāt plānu par turpmāku atvieglojumu par apgādībā esošu personu un bērnu palielinājumu sākot ar 2014.gadu.

FM būs jāizvērtē, kuru no divām iespējām ieviest 2013.gadā – palielināt attaisnoto izdevumu par izglītību un veselības aprūpes pakalpojumiem summu no šobrīd noteiktajiem 150 latiem gadā uz summu, kas kompensē vēl 10 latu atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu, ietverot arī izdevumus par bērnu interešu izglītību. Otra iespēja būtu no 2013.gada nodrošināt papildus brīvpusdienas vēl vismaz vienai klasei, ne tikai 1. klasē kā pašlaik, vai, ja šo palīdzību ieviestu vēlāk – par divām klasēm.

Darba grupa iesaka izvērtēt iespēju no valsts budžeta finansēt brīvpusdienas vismaz 2.klases skolniekiem, ja 2013.gada budžetā ir pieejams papildus finansējums vai iekļaut prioritāri atbalstāmo pasākumu sarakstā.

Savukārt daudzbērnu ģimenes no 2013.gada varētu saņemt arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu, kura lielums gan memorandā vēl nav minēts.

Vienošanos parakstīja Raivis Dzintars, Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības, "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, finanšu ministrs Andris Vilks (V), Reformu partijas frakcijas vadītājs Valdis Zatlers un deputāte Daina Kazāka, Neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Elīna Siliņa, kā arī ekspertu un NVO pārstāvji – demogrāfs Ilmārs Mežs un "Māmiņu kluba" pārstāve Aleksandra Novaka.

Uz jautājumu, vai NA ir apmierināta ar panākto atbalstu prasītajiem demogrāfijas pasākumiem, kam sākotnēji NA prasīja ap 31 miljonu latu, vēlāk - ap 16 miljonu latu, taču pašlaik sarunas noslēgušās par papildus 12 miljoniem latu, Raivis Dzintars sacīja, ka panāktā vienošanās ir uzskatāma par NA panākumu.

Viņš uzsvēra, ka tām ģimenēm, uz kurām attieksies lielāks valsts atbalsts, mazāk interesē, cik tā nodrošināšanai vajadzējis tērēt valsts budžetā, bet gan reālie pabalsti. Sākotnējie aprēķini ir bijuši stipri aptuveni un politiskie spēki ir "operējuši ar dažādiem skaitļiem", taču NA prasības demogrāfijas jomai ir izpildītas teju pilnībā.

Jau vēstīts, ka aizvadīto nedēļu laikā starp Labklājības ministriju (LM) un NA iezīmējušās viedokļu atšķirības par atsevišķu plānoto pasākumu būtību, viskrasākās uzskatu atšķirības bija tieši par tā saucamajām māmiņu algām.