"Demokrātija bija Latvijas valsts dibināšanas pamatā. Tās pamatprincipi ir nostiprināti Satversmē, un mēs piederam pasaules demokrātisko valstu saimei," savā Latvijas starptautiskajai atzīšanai de iure veltītajā uzrunā teica Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidents norādīja, ka demokrātijas problēmas, kas pēdējos gados pasaulē ir kļuvušas arvien asākas un ar kurām sastopas gandrīz visas demokrātiskās valstis, ir satraucošas.
"Gandrīz visas pasaules demokrātijas šodien sastopas gan ar kreiso, gan labējo populismu. Tas, it sevišķi pandēmijas ietekmē, draud pāraugt vispārējā demokrātijas nogurumā. Savukārt Eiropas Savienībā (ES) aktuāla ir diskusija par demokrātijas un likuma varas savstarpējām attiecībām, par likuma varas izpratni," prezidents sacīja savā uzrunā.
Levits uzrunā norādīja arī uz sociālajiem medijiem – tie kā cilvēku saziņas rīki kļuvuši par sabiedriskās domas un politikas ietekmēšanas instrumentu, turklāt ar tiem var viegli manipulēt. "Tos var izmantot gan apzinātas dezinformācijas izplatīšanai, gan lai mērķtiecīgi no ārpuses iejauktos kādas valsts iekšējos demokrātiskajos procesos," sacīja prezidents.
Uzrunā Valsts prezidents vēstīja, ka nepieciešams domāt par publisku regulējumu, it sevišķi ES līmenī, kas efektīvi nodrošinātu vārda brīvību un digitālās telpas lietotāju atbildību un tiesības, kā arī tiesības netikt novērotam un izsekotam.
Minētās problēmas ir vērojamas arī starptautiskā un Eiropas mērogā, tieši tāpēc risinājumi ir efektīvi tikai valstu kopdarbībā, skaidroja prezidents Levits.
Levitam šķiet simpātiska ASV prezidenta Baidena ideja par pasaules demokrātisko valstu līderu sanāksmi ("Summit for democracy"). "Tajā pašā virzienā norāda arī Apvienotās Karalistes Ministru prezidenta lēmums uz spēcīgāko Rietumu demokrātisko valstu forumu – G7 samitu – ielūgt vēl trīs demokrātiskas nācijas ar ievērojamu ekonomisku nozīmi – Austrāliju, Dienvidkoreju un Indiju. Es domāju, ka ir tikai pozitīvi redzamāk izcelt pasaules demokrātisko valstu kopienu," paskaidroja prezidents.
Levits uzrunā atgādināja, ka tieši pirms 100 gadiem Latvijas valsts tika starptautiski atzīta. Vienlaikus viņš norādīja – "lēmuma panākšana prasīja neatlaidīgu un intensīvu darbu".
"Šodien mēs atzīmējam to, ka pirms 100 gadiem Latvijas valsts tika starptautiski atzīta un mēs kļuvām par pilntiesīgu starptautiskās valstu kopienas locekli. Toreiz pasaule bija pavisam cita kā šodien. Toreiz mūsu izaicinājumi bija pavisam citi kā šodien," noslēgumā uzrunā sacīja Levits.
Ar plašāku sarptautiskās atzīšanas de iure simtgades pasākumu klāstu iespējams iepazīties šeit.
