Ticis demontēts Latviešu leģiona karagūstekņiem veltītais piemineklis, kas 2018. gada 23. septembrī tika atklāts Zedelgemas pilsētā, Flandrijas provincē Beļgijā. Šo soli "ar sašutumu un vilšanos" vērtē Latvijas Okupācijas muzejs, kas vēstuli par plānoto pieminekļa "Latvijas stāvstrops brīvībai" demontāžu saņēmis 30. maijā.
Sekojot savam nodomam, Zedelgemas pašvaldība 31. maijā pieminekli demontēja un ievietoja noliktavā, paziņojumā mājas lapā norāda muzejs, akcentējot, ka tas ticis darīts bez saskaņošanas ar pieminekļa autoru Kristapu Gulbi un pašvaldības partneriem Latvijā – Latvijas Okupācijas muzeju un tā biedrību.
"Tādējādi netika ievēroti godprātīgas sadarbības principi un izrādīta klaja necieņa pret ilggadīgiem līgumiskajiem partneriem pieminekļa veidošanā un uzstādīšanā," pauž muzejs.
Savukārt Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētāja Dzintra Bungs Zedelgemas birģermeistarei Annikai Fermulenai nosūtīja protesta vēstuli, aicinot pārskatīt lēmumu par pieminekļa demontāžu, kas seko Krievijas propagandas izplatītajiem priekštatiem par nacistu un Holokausta noziedznieku slavināšanu šajā piemineklī. Tomēr demontāža tika veikta.
"Īpaši satraucoši, ka tas notika laikā, kad Krievija turpina brutālu karu pret Ukrainas tautu," norādīts muzeja mājas lapā.
"Latvijas Okupācijas muzejs Zedelgemas pašvaldības rīcību nevar vērtēt citādi kā voluntāru soli, kas noliedz Latvijas tautas vēsturisko atmiņu un vēršas pret pašu brīvības jēdzienu, ko piemineklis simbolizē," norādīts muzeja paziņojumā.
Muzejs sola, ka tuvākajā laikā lems par tālāko rīcību saistībā ar pieminekļa "Latvijas stāvstrops brīvībai" demontāžu.
"Delfi" jau 2021. gadā rakstīja, ka Beļģijā pēc garām diskusijām tomēr nolemts aizvākt Latviešu leģiona karagūstekņiem veltīto pieminekli. Zedelgemā no 1945. gada septembra līdz vēlam 1946. gada pavasarim bija gūstekņu nometne, kurā bija ieslodzīti aptuveni 11 700 latviešu karavīri, kuri iepriekš bija spiesti karot nacistiskā Vācijas pusē. Nometnē mira aptuveni 80 latviešu karagūstekņi.
15 starptautisku ekspertu darba grupā, kuras slēdzienu pašvaldība ņēma vērā, lemjot par demontāžu, bija arī Latvijas pārstāvji Didzis Bērziņš un Mārtiņš Kaprāns. Kā iepriekš skaidroja Kaprāns, par rekomendāciju nav noticis balsojums, bet tas bijis diskusijas rezultāts, bet sākotnējais ekspertu rekomendācijas teksts bijis daudz radikālāks, tajā sākotnēji demonizēta latviešu trimda un leģionāri. To izdevies novērst. Pilns ekspertu ziņojums ar rekomendāciju pieminekli aizvākt pieejams šeit.
"Balsojuma nebija, bet bija diskusija un konsenss. Sakotnējā redakcija bija daudz radikālāka, kurā tika demonizēta latviešu trimda un leģionāri, bet Latvijas sabiedrībai 16. marta kontekstā tika piedēvēti vardarbīgi konflikti. Šīs muļķības un pārspīlējumus izdevās novērst. Tāpat kā izdevās iekļaut atsauci uz staļinisma upuriem. Bet nu katram jau bija citādāki motīvi, kāpēc tas piemineklis ir jānoņem un/vai jānovieto citur. Man, piemēram, gan pašreizējā pieminekļa atrašanās vieta, gan paskaidrojošā plāksne liekas ļoti neveiksmīga un nepārdomāta," portālam "Delfi" skaidroja Kaprāns.
Tāpat ekspertu darba grupa aicina ieturēt pārdomu laiku, lai izlemtu, ko ar pieminekli, respektējot tā māksliniecisko vērtību, iesākt turpmāk. Viens no ierosinājumiem ir pieminekli turpmāk vērtēt kā estētisku objektu, pārvietojot to cituviet un sniedzot pilnvērtīgu kontekstuālu un precīzu informāciju par tā vēsturi.
"Delfi" jau 2021. gada vasarā vēstīja, ka sākušās diskusijas par pieminekļa "Latvijas stāvstrops brīvībai" novietojumu. Kā tolaik izpētīja žurnālists Viesturs Radovics, šādām runām "kājas auga" publicista Ļeva Golinkina rakstu sērijā ASV portālā "Forward.com". Vairākos rakstos Golinkins apkopoja pieminekļus un monumentus visā pasaulē, kuri, viņaprāt, slavē nacismu un ebreju slepkavas. Pēc Golinkina publikācijas sākās diskusijas Beļģijas medijos.
Latvijas Okupācijas muzejs pēc šo mediju diskusijām skaidroja: " (..) Nepieciešams uzsvērt, ka Otrā pasaules kara laikā okupācijas varas iestādēs Latvijā īstenoja prettiesisku mobilizāciju. Vairums latviešu karavīru nonāca Vācijas bruņoto spēku rindās piespiedu kārtā. Svarīgi, ka latviešu leģionāri nekad nebija SS organizācijas locekļi. Piemineklis "Latvijas stāvstrops brīvībai" neglorificē nedz SS kopumā, nedz Waffen-SS. Tajā nav lietoti politiski simboli. Piemineklis veltīts vienīgi latviešu karagūstekņiem, kas atradās Zedelgemas nometnē ļoti grūtos apstākļos. Diezgan liels skaits ieslodzīto slimoja un mira. Nav pamata apgalvojumiem, ka Zedelgemas gūstekņi kā kopums būtu saistīti ar kara vai genocīda noziegumiem. Rakstā citētais Beļģijas vicepremjers un tieslietu ministrs Vincents Van Kvikerborns pilnīgi pareizi norādījis, ka aizdomas par jebkādiem noziegumiem ir jāizmeklē pienācīgā veidā. Jebkādas kolektīvas vainas piedēvēšana latviešu karavīriem nav korekta," norāda Okupācijas muzejs."
Apmēram 11 700 latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai" Zedelgemā 2018. gadā atklāja pilsētas galva Annika Vermelena, Latvijas toreizējā vēstniece Beļģijā Ilze Rūse un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Pieminekļa autors tēlnieks Kristaps Gulbis skaidrojis, ka to veidojošās bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk, bet aizstāv savu stropu un brīvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
