Saeima ceturtdien pēc Latvijas pirmās partijas (LPP) deputāta Andreja Nagļa kaismīgas uzrunas tomēr atbalstīja viņa ierosinājumu noteikt Lielo Māras dienu, 15.augustu par brīvdienu. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums noteikt 8.martu par atzīmējamo dienu. Taču laika trūkuma dēļ Saeima nepaspēja balsot par grozījumiem Svētku un atceres dienu likumā kopumā, un turpinās apspriedi nākamnedēļ.
Izskatot otrajā lasījumā grozījumus Svētku, atceres un atzīmējamo dienu likumā, sākumā Naglis ierosināja noteikt Lielo Māras dienu par atzīmējamo dienu. Naglis Saeimai uzsvēra, ka Lielajai Māras dienai nav tikai reliģiska, bet arī kultūrvēsturiska nozīme, atgādinot, ka šajā dienā Aglonas bazilikā pulcējas dažādu kristiešu konfesiju pārstāvji, ne tikai katoļi, tāpēc 15.augusts ir kļuvis par kopējiem kristiešu svētkiem.

Naglis klāstīja, kā šī diena atzīta par svētku dienu Lietuvā, Polijā un citās Eiropas valstīs, atgādinot, ka arī katoļu baznīca lūgusi noteikt 15.augustu par brīvdienu visā Latvijā. Taču Saeima neatbalstīja ieceri noteikt Māras dienu par atzīmējamo dienu.

Naglis, aicinot atbalstīt viņa otro priekšlikumu – noteikt 15.augustu par brīvdienu - uzrunāja katru frakciju un neatkarīgos deputātus atsevišķi, apelējot pie kristīgām vērtībām un deputātu sapratnes, atgādinot, ka valsts atbalsta Aglonā notiekošos Sv. Jaunavas Marijas debesbraukšanas svētkus.

Un tikai dažas minūtes pēc pirmā noraidošā balsojuma ar 51 balsi "par" deputāti atbalstīja ieceri noteikt 15.augustu – Lielo Māras dienu - par brīvdienu.

Nākamās karstās debates izraisīja priekšlikums noteikt 8.martu par atzīmējamo dienu. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, aizstāvot 8.maija iekļaušanu atzīmējamo dienu sarakstā, atgādināja, ka 8.martu atzīmē par godu sieviešu kustībām, kas cīnījās par sieviešu līdztiesību, par mieru savā zemē un citur pasaulē.

Prieku par šo priekšlikumu neslēpa kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) pārstāvis Jakovs Pliners, atgādinot, ka kreisā opozīcija jau vairākkārt ir piedāvājusi noteikt 8.martu par atzīmējamo dienu, taču visi šie priekšlikumi tika noraidīti. "Ūdens lāse drupina akmeni," par PCTVL pūlēm izteicās Pliners.

Pret 8.marta noteikšanu par atzīmējamu dienu vairākkārt uzstājās "tēvzemietis" Juris Dobelis, atgādinot, ka sievietes jāgodina katru dienu, ne tikai vienu reizi gadā, turklāt 8.martā vīrieši tikai piedzeras un dāvina sievietēm tikai novītušas tulpes.

Saeima tomēr atbalstīja šo priekšlikumu.

Saeimas deputāti arī atbalstīja priekšlikumu - ja svētku diena (izņemot Pirmās Lieldienas un Vasarsvētkus) iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Ja svētku dienas iekrīt sestdienā un svētdienā, nākamās divas darbdienas nosaka par brīvdienām.

Saeima atbalstīja ieceri noteikt par atzīmējamām dienām Pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus - 6. un 7.janvāri.

Laika trūkuma dēļ Saeima nepaspēja balsot par grozījumiem Svētku likumā otrajā lasījumā, un turpinās šo jautājumu izskatīt nākamajā trešdienā. "Jaunais Laiks" gan ierosināja ceturtdien nepārtraukt sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanas beigām. Uz to Tautas Partijas (TP) frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš norādīja, ka ceturtdien "mēs jau tā sabalsojām tik daudz nejēdzīgu priekšlikumu, kas prasīs no uzņēmēju kabatas un valsts budžeta milzu naudu", tāpēc sēde jāpārtrauc.

Deputāti nolēma sēdi turpināt nākamnedēļ.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!