Deputāti gatavi strādāt pie Bērziņa likumdošanas iniciatīvas; skeptiski par atsevišķām idejām
Foto: AFI

Saeimas deputāti šodien pauda gatavību strādāt pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa piedāvātās likumdošanas iniciatīvas pārvaldes modeļa pilnveidošanai valsts un vietējā līmenī. Vairāki parlamentārieši šodien Saeimas Juridiskās komisijas paplašinātajā sēdē gan pauda nosacītu skepsi par priekšlikumu Valsts prezidentam dot tiesības iecelt ministrus, jo tas varot izraisīt konstitucionālo krīzi.

Šodien notikusī sēde bija pirmā tik plaša apspriede parlamentā par Bērziņa izveidotās ekspertu grupas izstrādātajiem priekšlikumiem. Komisija oktobrī varētu pieņemt lēmumu par to, kāda būs turpmākā procedūra Valsts prezidenta ierosinājumu izskatīšanai, sacīja komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V). Vairāki deputāti sēdē izteica atbalstu speciālas apakškomisijas izveidošanai.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājas vietniece Inese Lībiņa-Egnere (RP) pauda gatavību strādāt ar piedāvātajiem priekšlikumiem. Viņa arī norādīja, ka ir nepieciešams saprast, kā Bērziņa priekšlikumi liks rīkoties mazākuma valdības un tehnokrātiskas valdības gadījumā.

Deputāts Andrejs Judins (V) norādīja, ka var vērtēt atsevišķus priekšlikumus, taču, ja iniciatīvas autori uzskata, ka nepieciešams pieņemt jaunu Satversmi, tad to arī vajadzētu atklāti pateikt. Gan viņš, gan citi parlamentārieši norādīja, ka prezidenta priekšlikumi liek domāt, ka izpildvara jeb Ministru kabinets tiek uztverts kā vājš veidojums. Taču praksē ir bijuši gadījumi, kad izpildvara ir kontrolējusi koalīcijas deputātu rīcību.

Deputāti arī pauda, ka Valsts prezidenta pilnvaru palielināšana liktu domāt par valsts augstākās amatpersonas ievēlēšanas procedūras maiņu. Čepāne atsaucās uz Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V) ideju par prezidenta ievēlēšanu ar 2/3 balsu vairākumu un piebilda, ka varētu aktualizēties ideja par tautas vēlētu prezidentu.

Deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) gan uzsvēra, ka, strādājot pie prezidenta priekšlikumiem, nevajadzētu izvērsties ar citu izmaiņu apspriešanu.

Kā ziņots, Cilinskis Bērziņa izveidotās ekspertu darba grupas pārstāvjiem taujāja, vai neizveidosies konstitucionālā krīze, ja Valsts prezidents sāks bloķēt premjera aicināto ministru apstiprināšanu. Arī Judins norādīja, ka būtu jāsaprot, ko darīt situācijā, ja izveidosies permanenta šāda veida konstitucionālā krīze.

Deputāte Lolita Čigāne (V) līdzīgi piebilda, ka jautājumā par kādu ministra amata kandidātu var izveidoties strupceļa situācija starp Ministru prezidentu un Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Reinis Bērziņš skaidroja, ka iespēja Valsts prezidentam neakceptēt premjera aicināto ministra kandidatūru ir domāta ārkārtas situācijām. Andra Bērziņa ekspertu grupas pārstāvis jurists Jānis Pleps norādīja, ka šai funkcijai vairāk būs ceremoniāls raksturs. Viņš norādīja, ka līdzīgas funkcijas ir Vācijas, Austrijas un Čehijas prezidentiem.

Piedāvātā ministru iecelšanas kārtība ļaus Ministru prezidentam izmantot vēl vienu spēlētāju - Valsts prezidentu - politiskajā saspēlē ar partijām. Tas jau pašlaik atsevišķos gadījumos notiek kā konstitucionālā tradīcija, norādīja Pleps.

Čepāne (V) uzskata, ka no Andra Bērziņa piedāvātās likumdošanas iniciatīvas Saeimas deputātiem varētu būt vieglāk vienoties par izmaiņām attiecībā uz parlamentāro sekretāru lomas maiņu un ministru atskaitēm Saeimai, veicot grozījumus Saeimas Kārtības rullī un Ministru kabineta iekārtas likumā.

Andris Bērziņš piedāvājis noteikt, ka ministra prombūtnes laikā ministra pienākumu pildīšanu varēs uzticēt arī parlamentārajam sekretāram. Parlamentāro sekretāru ieceltu Ministru prezidents pēc ministra ierosinājuma.

"Šodienas sēdē iepazināmies ar Valsts prezidenta ierosinājumiem valdības kapacitātes stiprināšanai un iztaujājām priekšlikumu izstrādātājus par to, kā ar iecerētajām reformām plānots uzlabot Ministru kabineta darbu. Uzmanības vērti ir priekšlikumi par ministru atbildību parlamenta priekšā un parlamentāro sekretāru lomas paaugstināšanu. Taču jāatzīst, ka neskaidrību un neatbildētu jautājumu vēl ir daudz, tāpēc par šīs likumdošanas iniciatīvas tālāko virzību vēl lemsim komisijā," par Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja pausto informēja Saeimas Preses dienestā.

Bērziņa iniciatīva paredz grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli, paredzot mainīt līdzšinējo Ministru prezidenta apstiprināšanu amatā, kam būtu nepieciešama 51 Saeimas deputāta atbalsts, kā arī valdības locekļu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtību. Tāpat ierosināts atteikties no principa, ka gadskārtējā valsts budžeta noraidīšana parlamentā uzskatāma par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam.

Jau vēstīts, ka Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa septembrī nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Ziņojuma mērķis ir pilnveidot valsts pārvaldes modeli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Ekspertu grupa īpašu uzmanību pievērsa Ministru kabineta veidošanai, valdības darba pilnveidošanai un atbildībai par darbu. Izteikto priekšlikumu nodoms ir panākt izmaiņas normatīvajos aktos, lai Ministru kabineta darbs kļūtu efektīvāks, atbildīgāks un stabilāks. Tādēļ ekspertu grupa iesaka mainīt valdības veidošanas procesu un ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu kā instrumentu, ar kuru Saeima var mainīt Ministru kabinetu. Ņemot vērā Ministru prezidenta lomu Latvijas konstitucionālajā sistēmā, ekspertu grupa iesaka pievērst lielāku uzmanību to kritēriju formulēšanai, saskaņā ar kuriem būtu izraugāms Ministru prezidenta amata kandidāts.

Ekspertu grupa uzskata par saglabāšanas vērtu parlamentārisma principu, kas nosaka, ka par Ministru prezidentu var būt tikai tāda persona, kura saņēmusi Saeimas uzticību. Bez tam ekspertu grupa iesaka paredzēt, ka Saeima apstiprina vispirms Ministru prezidentu un viņa izstrādāto kabineta stratēģisko plānu valsts attīstībai. Attiecībā uz balsojumu Ministru prezidenta apstiprināšanai amatā tiek rosināts uzticības izteikšanai valdības vadītājam par nepieciešamu noteikt kvalificētu balsu vairākumu parlamentā.

Tags

Andris Bērziņš (aktieris) Andris Bērziņš (bijušais premjers) Andris Bērziņš (bijušais prezidents) Austrija Čehija Einārs Cilinskis Eiropas Savienība Ilma Čepāne Lolita Čigāne Ministru kabinets Ministru prezidents Saeima Solvita Āboltiņa Vācija Valsts prezidents VL-TB/LNNK

Comment Form