Deputāti: iecere atteikties no 'radio klausīšanas nodevas' vēl var mainīties par 99%
Foto: stock.xchng

Saeimas komisijās turpinās karstie strīdi par ierosinājumu atcelt tā dēvēto "radio klausīšanas nodevu", autortiesību aizstāvji turpina to dēvēt par absurdu un nekvalitatīvu, taču deputāti atbalstīja priekšlikumu neuzskatīt radio klausīšanos par publisko atskaņojumu, par kuru jāmaksā autoratlīdzība. Parlamentārieši gan atzīst, ka izskatīšanas laikā likuma grozījumi var "mainīties par 99%".

Trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pusotru stundu ilgušajās debatēs autortiesību eksperti norādīja, ka pašlaik sabiedrībā diskusijas pēc būtības ir par nesamērīgiem sodiem par mūzikas atskaņošanu bez licences nevis par Autortiesību likuma regulējumu.

Komisijas deputāti tomēr vienbalsīgi nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā koalīcijas frakciju priekšlikumu radio atskaņošanu vairs neuzskatīt par publisku izpildījumu. Taču par šīm izmaiņām Autortiesību likumā pēc būtības sāks lemt rudenī – priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz 28.septembrim, un Saeimā šo jautājumu varētu skatīt oktobra pirmajā pusē.

Tikmēr autortiesību aizstāvji piedāvātos grozījumus Autortiesību likumā rosināja noraidīt un sagatavot no jauna. Viņi uzskata, ka piedāvātie grozījumi ir pretrunā ar starptautiskiem aktiem.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prezidente Māra Zālīte sēdē emocionāli norādīja, ka aizvadīto nedēļu laikā, piesaucot "radio klausīšanās nodevas" atcelšanu, iedzīvotājus speciāli un apzināti noskaņo pret autoriem.

"Es neesmu sazvērestības teoriju piekritēja, bet liekas, ka tas kādam ir izdevīgi. [..] Kāpēc gan autoriem būtu jākaunas par to, ka viņi par savu darbu vēlas saņemt atlīdzību?" jautāja Zālīte. Viņa arī uzsvēra - nav normāli, ka deputāti skatīšanai Saeimā virza nekvalitatīvu un pilnīgi aplamu priekšlikumu, labi zinot, ka tas vēlāk būs jāmaina un ka šis solis raisīs absurdas diskusijas, piemēram, par to, ko nozīmē mūzikas atskaņošana šaurā ģimenes lokā..

Komisijas deputāti uzsvēra, ka virza šo iniciatīvu, ņemot vērā sabiedrības saasināto uzmanību un pieprasījumu, un piedāvātās likuma izmaiņas jau veicinājušas tik nepieciešamo diskusiju sākšanu par "radio klausīšanās nodevu". Deputāts Raivis Dzintars (NA) piebilda, ka, noraidot šo iniciatīvu, sabiedrība tiktu tracināta vēl vairāk.

Dzintars uzsvēra, ka Autortiesību likuma grozījumi līdz to pieņemšanai galīgajā lasījumā krasi atšķiršoties no pašreizējā piedāvājuma. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (V) uzsvēra, ka likumprojekta sagatavošanā iesaistīsies visu ieinteresētu grupu eksperti, un deputāti piedāvātos grozījumus "gatavi mainīt pat par 99%".

AKKA/LA Juridiskās nodaļas vadītājs Imants Belogrīvs trešdien komisijas sēdē uzsvēra, ka plašās diskusijas par gadījumu ziedu maiņas punktā "Mājas svētība" sākušās ne AKKA/LA darbības vai Autortiesību likuma pašreizējā regulējuma dēļ, bet gan tāpēc, ka nesamērīgi augstu soda slieksni paredz Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Viņa teiktajam pievienojās advokāte Inese Kukaine, norādot, ka "500 latu sods šajā gadījumā ir neadekvāts, taču Autortiesību likums tur nav vainīgs". Advokāte gan arī vērsa uzmanību uz to, ka "Mājas svētība" reģistrēta kā kafejnīca, nevis telpaugu apmaiņas punkts, tāpēc tās vadītajai bija jāzina, ka licence radio atskaņošanai bija jāiegādājas.

Tikmēr Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Līvija Millere komisijas deputātiem un sanākušajiem organizāciju pārstāvjiem pastāstīja, ka jau ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz arī atcelt minimālos sodus par mūzikas atskaņošanu bez licences. Pašlaik minimālais sods fiziskām personām ir 200 latu, bet juridiskām personām – 500 latu.

Savukārt Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes loceklis producents Arvīds Mūrnieks ironiski nāca klajā ar ideju, ka Latvija, ņemot vērā pašreizējās attiecības starp darbu autoriem un patērētājiem, varētu izcelties citu Eiropas Savienības (ES) valstu vidū un autortiesību jautājumu nacionalizēt.

Viņš norādīja, ka Autortiesību likuma normu izmaiņas apspriež gan darbu radītāji, gan izmantotāji, un pirmie ir zaudētāju lomā. Mūrnieks šo abu pušu attiecības tēlaini salīdzināja ar konfliktu starp kādas lielas mājas īpašnieku un īrniekiem, kuri grib diktēt noteikumus, kādā krāsā māju krāsot un par kādu naudu šīs telpas izīrēt.

 Diskusija par nesamērīgu soda mēru par autortiesību pārkāpumiem sākās pēc portāla "Delfi" publiskotā gadījuma bodē "Mājas svētība", kurā ziņu skanēšanas brīdī ienāca policija. Likumsargi, likumam pieejot formāli, veikalnieces sodīja ar 500 latu sodu. Pēc notikušā sašutusi bija gan sabiedrība, gan politiķi, kuri rosinājuši atcelt tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu".

Pēc šī gadījuma Saeima sākusi izskatīt Nacionālās apvienības sagatavotos un koalīcijas partneru atbalstītos Autortiesību likuma grozījumus, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu un tā sauktā "radio klausīšanās nodeva'' nebūtu jāmaksā. Savukārt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) norādījusi, ka šīs likuma normas atcelšana būtu pretrunā ar Bernes konvenciju par autortiesībām, kuru Latvija ir parakstījusi.

Tags

AKKA/LAA Ina Druviete Māra Zālīte

Comment Form