Paredzams, ka otrdien Augstākās tiesas priekšsēdētājam nodos Saeimas deputātu pieprasījumu pārbaudīt ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa darbības atbilstību likumam. Pirmdien līdz darbadienas beigām Augstākajā tiesā (AT) šis dokuments vēl nebija iesniegts.
Iesniedzamo vēstuli sagatavojusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas pedofilijas lietā.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Ādamsons sacījis, ka pieprasījumu iesniegs pirmdien vai otrdien.

BNS jau ziņoja, ka pieprasījumu par pārbaudes ierosināšanu parakstījuši 52 deputāti.

Šāda pārbaude var būt sākums Skrastiņa atlaišanas procedūrai, ja īpaši pilnvarots tiesnesis konstatē kādu no likumā noteiktajiem ģenerālprokurora atlaišanas pamatiem. Šādā gadījumā atzinums par to jādod Augstākās tiesas plēnumam un tad Saeima var atlaist ģenerālprokuroru.

Presē jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā, komisijai publiskojot starpziņojumu pedofilijas lietā, Ādamsons arī sāka vākt parakstus pārbaudes ierosināšanai un dažu stundu laikā vajadzīgo 34 parakstu vietā savāca pāri par 50.

Tomēr Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, kuram jānorīko īpaši pilnvarots tiesnesis pārbaudei, sacījis, ka publicētais starpziņojums ir nekonkrēts un tajā nav norādīts, kāds varētu būt pamats ģenerālprokurora atlaišanai.

Guļāns pauda, ka iesniegtajā ierosinājumā jābūt minētam konkrētam pamatojumam, jo tas pieprasīts likumā. Pretējā gadījumā tiesnesi pārbaudes veikšanai varētu arī nenorīkot.

Saeimas komisijas pārstāvis Dzintars Rasnačs iepriekš izteicās, ka komisija tiesai iesniegs izvērstu skaidrojumu par faktiem, kas nav minēti starpziņojumā un apliecina tiesībsargājošo iestāžu saistību ar pedofilijas lietu.

Tieslietu ministrs Valdis Birkavs izteicies, ka pārbaude acīmredzami notiks, tomēr tas nenozīmē neuzticību prokurora darbam, bet kalpošot patiesības noskaidrošanai šai lietā.

Saskaņā ar prokuratūras likumu ģenerālprokuroru Saeima var atlaist, ja viņš nav ievērojis kādu no korupcijas novēršanas likuma noteiktajiem ierobežojumiem, ja, pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā dēļ iestājušās būtiskas kaitīgas sekas, vai pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

Ģenerālprokuroru var atlaist arī, ja viņš ir partijas vai politiskas organizācijas biedrs, vai neatbilst kādam no likumā noteiktajiem kritērijiem, kas nosaka viņa iespējas atrasties šajā amatā.

Deputātu iesniegtajā dokumentā jābūt konkrēti norādītam kādam no šiem pamatojumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!