Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 8. decembrī, neatbalstīja nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu līdzās ebreju kopienai arī romu kopienai atlīdzināt restitūcijas laikā neatgūto īpašumu.
Komisija trešdien otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai, kas paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai desmit gadu laikā par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.
Vienlaikus NA rosināja likumprojekta nosaukumā un visā tekstā aizvietot vārdu salikumu "ebreju kopiena" ar vārdu salikumu "totalitāro režīmu upuri". Deputāts Jānis Dombrava (NA) stāstīja, ka, vērtējot padomju savienības noziegumus, Latvija ir centusies nodrošināt vēsturisko taisnīgumu neatkarīgi no etniskās piederības, tāpēc NA piedāvāja paplašināt likumprojekta tvērumu, proti, paredzot izmaksāt atlīdzību visiem totalitāro režīmu upuriem. Dombrava piebilda, ka ar šiem upuriem ir saprotamas trīs tautības – ebreji, romi un latvieši.
Deputāta ieskatā, pasakot, ka kādas etniskas grupas ciešanas nav pilnīgas, liecina par "mūsdienu rasismu". "Ja Seima virza šo likumprojektu, tad paplašinām tvērumu, to attiecinot uz visiem represijās cietušajiem, nevis īpaši izdalot vienus," pauda Dombrava.
NA priekšlikums paredzēja, ka valsts kompensācija 40 miljonu eiro apmērā būtu izlietojama totalitāro režīmu upuriem veltīto un ar tiem saistīto pasākumu un projektu īstenošanai Latvijā, tajā skaitā Latvijas totalitāro režīmu upuru piemiņas saglabāšanai. Valsts kompensācija būtu izlietojama apbedījumu, piemiņas vietu un memoriālu labiekārtošanai, šo tautu vēstures izpētei, to organizāciju darbības nodrošināšanai, kas glabā Latvijas totalitāro režīmu upuru piemiņu, Latvijas muzeju programmu atbalstam, dokumentālo un mākslas filmu uzņemšanai, literāru darbu publicēšanai, Latvijas sabiedrības integrācijas un vienotības attīstības veicināšanai, kā arī latviešu, ebreju un čigānu (romu) biedrību īpašumu apsaimniekošanai.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) uzsvēra, ka vēsturi nav iespējams atgriezt, tāpēc ir jāskatās nākotnē caur kultūru, piemēram, atbalstot attīstot muzejus, kas iedzīvina pagātni.
Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonda valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs atgādināja, ka likumprojektā netiek runāts par Latvijas vai latviešu vainu, bet gan vēsturisko situāciju, kad pēc padomju savienības sabrukuma noteikti īpašumi nonāca Latvijas īpašumā, bet ebreju kopiena tos nevarēja atgūt. Krupņikovs aicināja deputātus likumprojektu skatīt tieši no šī skatupunkta.
Tomēr Starptautiskā Romu Humanitāra fonda valdes priekšsēdētājs Normunds Rudevičs aicināja paplašināt likuma tvērumu, to attiecinot arī uz romiem. Viņš informēja, ka līdzīgi Latvijas ebrejiem, arī romiem – romu genocīda (Samudaripen) upuriem piederēja īpašums, uz kuru restitūcijas laikā vairs nebija kam pieteikties.
Pēc Rudeviča paustā, finansiāla atbalsta sniegšana romu kopienai ar šo labas gribas likumu būtu labs atbalsts romu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, Romu genocīda memoriāla izveidei un apsaimniekošanai, Starptautiskā Romu Humanitārā fonda un Romu Kultūras Centra darbības nodrošināšanai, fonda un centra telpu apsaimniekošanai, Latvijas romu kopienas pasākumu un projektu īstenošanai.
Uzklausot visu pušu argumentus, atbalstu priekšlikumam pauda divi deputāti, to neatbalstīja astoņi, bet balsojumā atturējās divi.
