Deputāti neatbalsta stingrākus sodus seksuālo pakalpojumu pircējiem
Foto: Shutterstock

Nevalstiskā sektora pērn aizsāktā iniciatīva par stingrākiem sodiem un kriminālatbildības piemērošanu seksuālo pakalpojumu pircējiem pagaidām tālāk netiks virzīta, tomēr šīs problēmas daudz plašākai izvērtēšanai varētu tikt veidota īpaša darba grupa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

To trešdien pēc plašām debatēm nolēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kura nu rakstīs vēstuli Ministru Kabinetam ar aicinājumu izvērtēt vai ir lietderīgi šādu darba grupu veidot un izlemt, vai tam ir resursi un kas tajā varētu strādāt.

Atbildīgās komisijas deputāti ir skeptiski par vienas šauras jomas kriminālatbildības precizēšanu, tomēr uzskata, ka par šo jautājumu jāseko plašai un izvērstai diskusijai.

Pērn Saeimā tika iesniegti gandrīz 15 000 parakstu, prasot par seksuālo pakalpojumu pirkšanu piemērot kriminālatbildību, lielus naudassodus un pat cietumsodu. Resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja Iluta Lāce deputātiem uzsvēra, ka šī ir pilsoniskā iniciatīva, kurā atbildīgās institūcijas aicinātas izveidot darba grupu, lai šo jautājumu risinātu un veidotu kopīgu izpratni. Viņa atgādināja, ka jau iepriekš organizācija saņēmusi solījumu, ka šāda darba grupa Ministru kabinetā tiks veidota, jo sabiedrībā nav izpratnes par šo problēmu.

"Marta" uzskata, ka šādi sodi mazinātu pieprasījumu sieviešu seksuālajai izmantošanai, kā arī prostitūcijā iesaistīto bērnu skaitu. Tas arī mazinātu sekstūristu pieplūdumu un valsts nebūtu tik pievilcīga cilvēku tirdzniecības organizētājiem.

Organizācijas pārstāves arī vēlas kliedēt vairākus mītus - prostitūcija nav "viegls darbiņš", bet gan cilvēka morāla izvarošana. Pastāvot mīts, ka problēmas varētu atrisināt legalizēšana, tomēr ārzemju pieredze rādot, ka no bordeļiem, kur bijušie suteneri ir legalizējušies kā uzņēmēji, sievietēm izkļūt esot vēl grūtāk.

Saeimas deputātiem pat tika demonstrēta īpaši sagatavota multfilma, kurā ar ironiju un drūmās krāsās Latvija tiek reklamēta un izteikts aicinājums prostitūciju izmantot kā nodokļu ieņēmumu avotu.

Savukārt pret šādu kriminālsodu palielināšanu debatēs iebilda tiesībsargājošo institūciju pārstāvji. Valsts policijas Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma nodaļas priekšnieks Artūrs Vaišļa uzsvēra, ka policija esošo resursu ietvaros ar saviem pienākumiem galā tiekot labi un atgādināja, ka daudz ko šajā jautājumā nosaka arī sabiedrības labklājības līmenis. Daudzām prostitūtām šī nodarbe esot ļoti ienesīga, un tāpat ir jāņem vērā, ka, kaut ko aizliedzot, tas neizbēgami pāries "melnajā zonā".

Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs papildināja, ka ir jāvērtē, kāda ir jautājuma cena, jo nepietiek ar aizliegumu un kriminālatbildību, tam būs nepieciešama liela nauda - ne tikai lai policistus apmācītu, bet arī lai veidot sabiedrības izpratni. Ministrija neuzskatot, ka esošais šīs jomas regulējums būtu kā īpaši jāmaina, jo jau tagad paredzēta atbildība, ja prostitūtu nopērk uz ielas, nevis dzīvoklī, bet, ja to dara atkārtoti, - persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

Līdzīga nostāja ir arī Tieslietu ministrijai, kura uzsver, ka kriminālatbildību par pakalpojumu pirkšanu var piemērot tikai tad, kad konkrētais pakalpojums būs aizliegts kā darbība. Patlaban normatīvi paredz tikai atsevišķus ierobežojumus, bet nenosaka, ka tā aizliegta pēc būtības. Prostitūcija Latvijā ir legāla, un, kamēr tā ir legāla, nevar nekādu kriminālatbildību paredzēt.

Debatēs arī Saeimas deputāti vairāk piekrita viedoklim, ka sākotnēji nepieciešamas diskusijas, lai varētu runāt par bargāku sodu piemērošanu. Ingmārs Čaklais (V) norādīja, ka ir jāskatās plašāk par šauriem likuma grozījumiem, Daina Kazāka (ZRP) pauda, ka, lai gan politiski mēs neesam gatavi runāt par sodīšanu, ir jāturpina runāt, jo mēs nevaram izliekties, ka problēmas nav. Ir jādomā, kā pacelt izpratni sabiedrībā.
Ingūna Rībena (V) debatēs iniciatīvas virzītājiem jautāja, vai viņi tomēr necīnās ar sekām, retoriski jautājot, vai ir skatīti jauniešu žurnāli, kuros pārsvarā ir tikai sekss, bet Augusts Brigmanis (ZZS) atgādināja, ka šīs ir problēmas, ar kurām saskaramies visas cilvēces gaitā. "Neesmu optimists, ka spēsim izmainīt cilvēka pamatinstinktu un tikt galā ar tām problēmām, ko citas valstis nav izdarījušas gadsimtos," sacīja deputāts.

Savukārt Dzintars Ābiķis (V), lai gan ir par turpmāku dialogu, pauda bažas, ka totāls seksuālo pakalpojumu pirkšanas aizliegums nodzītu šo problēmu pagrīdē un tas mazinātu tiesībsargājošo iestāžu iespējas kontrolēt notiekošo.

Kā piemēru deputāts minēja iepriekš ASV īstenoto alkohola tirdzniecības aizliegumu, kurš pilnībā izgāzās.

Bet biedrības "Dalogi" pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka viņi ikdienā saskaras ar prostitūtām, jo sniedz tām atbalstu. Biedrība neatbalsta kriminālsodu ieviešanu, jo tas šo nodari "iedzīs pagrīdē", vēl vairāk apgrūtinot palīdzības sniegšanu šajā nodarbē iesaistītajām. "Dialogi" ir par plašāku dialogu sabiedrībā, vienlaikus iestājoties par prostitūcijas legalizēšanu.

Pērnā gada augustā Saeimā tika iesniegti 15 430 paraksti par ierosinājumu sodīt seksuālo pakalpojumu pircējus.

Tolaik vairāki desmiti resursu centra sievietēm "Marta", centra "Dardedze", Sarkanā krusta jauniešu apvienības un biedrības "Papardes zieds" pārstāvji devās uz Saeimu, lai aicinātu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju rosināt grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu sodu seksuālo pakalpojumu pircējiem.

Akcijas organizatori rosina veikt grozījumus Krimināllikumā, papildinot 163.pantu un 163.panta 1.daļu un nosakot sodu seksuālo pakalpojumu pircējiem - par seksuālo pakalpojumu pirkšanu sods 20 minimālo mēnešalgu apmērā, par atkārtotu seksuālo pakalpojumu pirkšanu gada laikā - sods ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, turklāt par seksuālo pakalpojumu pirkšanu soda arī gadījumā, ja samaksu par to veikusi cita persona.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Prostitūcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form