Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pagaidām nespēj vienoties par jauniem partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestiem.
Otrdien gandrīz stundu garā diskusijā tika izteikti priekšlikumi par atskaites punktu partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestu noteikšanai ņemt vai nu minimālo algu, vai vidējo darba algu. Deputātu lielākā daļa sliecās par labu vidējās darba algas izmantošanai aprēķinos, kuru, piemēram, varētu reizināt ar koeficientu 0,0025. Tomēr deputāti atzina, ka lielas problēmas var radīt tas, ka Centrālā statistikas pārvalde iepriekšējā gada vidējās algas apmēru paziņo martā, bet jūnijā notiekošo Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu tēriņi partijām jārēķina jau labu laiku iepriekš.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto informāciju pērnā gada trešajā ceturksnī vidējā alga valstī bija 404 lati. Tātad, piemērojot deputātu apspriežamo koeficientu 0,0025, jaunie partijas priekšvēlēšanu tēriņu griesti būtu 1,01 lats uz vēlētāju.

Komisija ilgi diskutēja, bet tā arī nespēja vienoties, vai partiju priekšvēlēšanu tēriņi ir jārēķina uz visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem vai tikai tiem vēlētājiem, kas piedalījās 9.Saeimas vēlēšanās. 9.Saeimas vēlēšanu dienā balsstiesības bija 1 490 636 Latvijas pilsoņiem. Balsot atnāca 908 979 vēlētāji. 2005.gada 12.martā pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 749 709 vēlētāji, 2004.gada 12.jūnijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā piedalījās 577 879 vēlētāji.

Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, 18.februārī balsstiesības bija 1 508 783 vēlētājiem.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tiek diskutēts arī pa priekšlikumu - atstāt partiju priekšvēlēšanu griestus pašreizējā līmenī - 20 santīmi uz vienu vēlētāju -, bet piemērot tiem iepriekšējā gada patēriņa cenu indeksu.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars kategoriski iebilst pret Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu likumā noteikt, ka katru gadu ne vēlāk kā mēnesi pēc Centrālā statistikas pārvaldes aprēķinātā iepriekšējā gada patēriņa patēriņa cenu indeksa publiskošanas CVK būtu jānosaka partiju priekšvēlēšanu tēriņu griesti un jāpublicē šī informācija "Latvijas Vēstnesī" un CVK interneta mājaslapā. Cimdars komisijas sēdē pauda viedokli, ka CVK nav darbinieku, kas varētu nodarboties ar šādiem aprēķiniem, turklāt tas neietilpst CVK funkcijās.

Kā LETA jau ziņoja, Tautas partijas (TP) frakcija rosina priekšvēlēšanu tēriņu griestus paaugstināt no pašreizējiem 20 santīmiem līdz 55 santīmiem par katru vēlētāju. Kopumā priekšvēlēšanu izdevumiem tad drīkstēs izlietot aptuveni 770 000 latu. Ja pašvaldību vēlēšanās partija kandidēs 80 vēlēšanu apgabalos, tad vidēji tēriņi vienā apgabalā būs aptuveni 9000 latu. Šodien komisijas sēdē TP frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis paziņoja, ka TP varētu piekrist arī mazākam priekšvēlēšanu tēriņu griestu palielinājumam, piemēram, līdz 40 santīmiem par katru vēlētāju.

Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) frakcija savukārt uzskata, ka partijai, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās piecos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkstētu izlietot summu, kas nepārsniedz 35 santīmus, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Ja partija būs iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu tikai atsevišķos vēlēšanu apgabalos, tās priekšvēlēšanu izdevumi tiktu rēķināti tikai, ņemot vērā vēlētāju skaitu tikai attiecīgajos apgabalos. Arī pašvaldību vēlēšanās maksimālā priekšvēlēšanu tēriņu summa, "tēvzemiešu" skatījumā, nedrīkstētu pārsniegt 35 santīmus, rēķinot uz vienu vēlētāju kopumā pašvaldībās, kuru vēlēšanās partija startē ar savu sarakstu.

"Saskaņas centra" frakcija arī rosina likumā noteikt, ka partija, kas Saeimas, Eiropas Parlamenta vēlēšanās iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu piecos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot 2000 minimālo algu - patlaban 320 000 latu. Ja partijas deputātu kandidātu saraksts iesniegts tikai atsevišķos vēlēšanu apgabalos, katrā no tiem priekšvēlēšanu aģitācijai partija drīkstētu tērēt 400 minimālās algas - 64 000 latu.

Savukārt pašvaldību vēlēšanās, pēc SC domām, jāsaglabā pašreizējie priekšvēlēšanu tēriņu griesti - 20 santīmi uz vienu vēlētāju.

"Jaunā laika" (JL) frakcija ierosina uzdot CVK katru gadu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc Centrālās statistikas pārvaldes oficiālā paziņojuma par ikgadējo patēriņa cenu indeksa pieaugumu atbilstoši koriģēt partiju priekšvēlēšanu tēriņu maksimālo apmēru.

Politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) rosina likumā paredzēto maksimālo priekšvēlēšanu tēriņa limitu - 20 santīmus uz katru vēlētāju - izteikt veidā: minimālā mēnešalga, kurai piemērots koeficients 0,0017.

KNAB atbalsta principu - limitam jānosaka koeficients vai tas jāsaista ar minimālās vai vidējās algas apmēru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!