Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē otrdien, 16. februārī deputāti vēl nevienojās par grozījumiem likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu".

Kā liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā un finanšu ministra Einara Repšes (JL) parakstītā vēstule Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, neveicot grozījumus likumdošanā, valsts zaudēs piecus miljonus latu par cigarešu bez krāsainiem brīdinājuma attēliem izņemšanu no tirdzniecības un iznīcināšanu.

Lai valsts budžets nezaudētu piecus miljonus latu, FM rosina grozījumos likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" atļaut cigarešu tirdzniecību bez krāsainiem brīdinājuma attēliem līdz šī gada 1.septembrim.

FM vēstulē teikts, ka šāds priekšlikums tiek iesniegts vairāku apsvērumu dēļ - lai novērstu patlaban esošās pretrunas likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" pārejas noteikumu 16.punktā, novērstu negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, kā arī, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, novērstu nepamatotu negatīvu ietekmi attiecībā uz mazo veikalu, kas tirgo tabakas izstrādājumus, turpmāko darbību.

Likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" pārējas noteikumu 16.punkta patlaban spēkā esošā redakcija konkrēti nepasaka, uz kādu tabakas izstrādājumu tirdzniecības posmu attiecas nosacījums par realizāciju - vai tas attiecas uz tabakas izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā un nodošanu patēriņam, vai uz vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Tādējādi atbilstoši šī likuma pārejas noteikumiem, ja līdz pat 2010.gada 1.martam ir atļauts realizēt tabakas izstrādājumus bez iepakojuma papildināšanas ar krāsainiem fotoattēliem vai ilustrācijām, tos laižot brīvā apgrozībā un nododot patēriņam vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, ir jābūt arī iespējai iztirgot šādus tabakas izstrādājumus.

FM vēstulē norāda, ka pēdējā gada laikā būtiski samazinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem. "2009.gadā par tabakas izstrādājumiem iekasēts akcīzes nodoklis - 113,99 miljoni latu, kas ir par 29,59 miljoniem latu jeb 21% mazāk nekā 2008.gadā. Aptuveni 99,4% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par tabakas izstrādājumiem veido akcīzes nodokļa ieņēmumi par cigaretēm. Jebkuras izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs cigaretēm vai cigarešu patēriņā būtiski ietekmē kopējo akcīzes nodokļa ieņēmumu apjomu," teikts FM vēstulē.

Ņemot vērā, ka pēc 2009.gada 1.janvāra akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas cigaretēm strauji samazinājās brīvā apgrozībā laisto cigarešu apjoms, 2010.gada 1.martā tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietās atradīsies vismaz četri līdz pieci miljoni cigarešu paciņu, kuru iepakojums nebūs papildināts ar krāsainiem fotoattēliem vai ilustrācijām. Gadījumā, ja netiks rasts risinājums, tie būs jāizņem no tirdzniecības un jāiznīcina.

"Atbilstoši likumam "Par akcīzes nodokli" akcīzes nodokļa maksātājam atmaksā samaksāto akcīzes nodokli par atdotām akcīzes nodokļa markām par laistām brīvā apgrozībā akcīzes precēm, kuras ir iznīcinātas. Tādējādi par tabakas izstrādājumiem, kas izņemti no tirdzniecības un iznīcināti, no valsts budžeta būs jāatmaksā akcīzes nodoklis vismaz piecu miljonu latu apmērā, kas pašlaik, ņemot vērā saspringto situāciju valsts budžetā, nebūtu atbalstāms," teikts FM vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

FM arī norāda, ka cigarešu izņemšana no tirdzniecības vietām un atgriešana akcīzes preču noliktavās to iznīcināšanai, un akcīzes nodokļa marku atdošana Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzliks nesamērīgu administratīvo slogu ne tikai uzņēmējiem, bet arī VID kā administrējošajai iestādei. Lai varētu atmaksāt atbilstošu akcīzes nodokli, VID būs jāpārliecinās par attiecīgu akcīzes nodokļa nomaksu par katru atdoto akcīzes nodokļa marku.

Sēdē piedalījās Veselības ministrijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas, FM pārstāvji, kā arī tabakas industrijas pārstāvji.

Deputātiem un pārstāvēto institūciju pārstāvjiem nebija vienota viedokļa par grozījumu nepieciešamību.

"British American Tobacco" korporatīvo attiecību vadītājs Baltijas valstīs Artūrs Mecbergs norādīja, ka FM priekšlikums veicinātu negodīgu konkurenci un atsevišķu komersantu nostādīšanu priviliģētākā stāvoklī. Šis FM ierosinātais priekšlikums nav atbalstāms, jo izdevīgākā pozīcijā nostāda tirgotājus, kas nav ievērojuši normatīvus un nav izdarījuši pasūtījumu atbilstoši likumā noteiktajām prasībām, kas nosaka tabakas izstrādājumu iepakojuma papildināšanu ar krāsainām fotoattēliem vai ilustrācijām.

"Veicot grozījumus likumdošanā, tikai 11 dienas pirms tiem jāstājas spēkā, tiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, kā arī ievērojami ierobežota godīga konkurence, nostādot priviliģētā stāvoklī to tirgus dalībnieku, kas, apzinoties spēkā esošo regulējumu, nav veicis vajadzīgos pasākumus, lai spētu ievērot likuma prasības, un diskriminējot tirgus dalībnieku, kas vajadzīgos pasākumus ir veicis," biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "British American Tobacco Latvia".

Jau patlaban mazumtirdzniecībā var iegādāties visu tabakas kompāniju ražotās cigaretes ar krāsainajiem brīdinājuma attēliem, tātad industrija ir gatava likuma normu izpildei, kas stāsies spēkā jau pēc divām nedēļām, norāda "British American Tobacco Latvia" pārstāvji.

Ekonomiskās krīzes apstākļos mazumtirgotāji savus krājumus veido atbilstoši reālai situācijai, tas ir, ne lielākus kā vienai vai divām nedēļām. "Attiecīgi līdz 1.martam, kad likums stājas spēkā, mazumtirgotājiem nevajadzētu rasties problēmām iztirgot neatbilstošos cigarešu krājumus. Ja gadījumā tomēr rastos situācija, kad nav iespējams realizēt esošos krājumus paredzētajā pārejas periodā, pastāv iespēja atgriezt šīs cigaretes ražotājiem," norāda industrijas pārstāvji.

Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvis Austris Kalniņš pauda bažas, ka, ja netiks pagarināts tabakas izstrādājumu realizēšanas termiņš līdz šī gada 1.septembrim, tirgotāji var izšķirties par preču realizāciju "bez kases aparāta starpniecības".

Arī "Philipp Morris" pārstāvji norāda uz risku, ka tas varētu palielināt nelegālā tirgus apjomu, kas jau patlaban tuvojas 50%.

Deputāti gan norādīja, ka diez vai mazumtirgotāji ir bijuši tik neapdomīgi un veidojuši tik lielus uzkrājumus, līdz ar to nevajadzēja rasties problēmām ar šo preču realizāciju līdz 1.martam.

Veselības ministrijas pārstāvjiem nebija skaidras nostājas šajā jautājumā. Līdz ar to Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicināja Finanšu ministriju un Veselības ministriju vienoties par precizētu redakciju un iesniegt to Saeimas komisijai līdz rītdienai, 17.februārim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!