Uz problēmām, informējot sabiedrību par šiem jautājumiem, un nepieciešamību vecināt plašākas diskusijas par eiro, skaidrojot iedzīvotājiem potenciālus ieguvumus vai iespējamus riskus, norādīja gan valdošajās koalīcijas, gan opozīcijas deputāti.
Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) uzsvēra, ka patlaban valdības pienākums ir nekavējoties skaidrot eiro ieviešanas principus, kliedēt visas iedzīvotāju. Deputāte aicināja šādu skaidrošanas kampaņu neatlikt uz vēlāku laiku, bet uzreiz sākt aktīvāk skaidrot, sniegt informāciju un pamatojumu, lai iedzīvotājiem būtu iespēja pārliecināties par šī lēmuma pareizību.
Arī deputāts Romualds Ražuks (RP) sacīja, ka nepieciešams sākt plašu skaidrošanu šajā jautājumā.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka darbs sabiedrības informēšanas jautājumā esot "ļoti vājš".
"Vai ir plāns, kā mēs cilvēkiem stāstīsim par to, piemēram, kas mums ir ierakstīts šajā likumprojektā, ko mēs šodien skatām? Kā notiks naudas apmaiņa? Cik ilgi būs lata un eiro vienlaicīgs apgrozības periods? Kas notiks ar grāmatvedības uzskaiti?," vaicāja Bērziņš. Viņš arī piebilda, ka premjera, finanšu ministra, Latvijas Bankas galvenais uzdevums patlaban ir sabiedrības informēšana.
Savukārt parlamentārietis Raimonds Vējonis (RP) norādīja, ka makroekonomiskie argumenti, skaitļi, piemēram, par eksportu, importu un nepalīdz, jo cilvēki to nesaprot. Tāpat, diskutējot par eiro, tiek piesauktas procedūras, ka tas esot pēdējais vilciens, kurā jāielec, sacīja Vējonis. Taču šie argumenti nespēj mainīt iedzīvotāju attieksmi par to, vajag vai nevajag eiro, piebilda deputāts.
Arī politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) deputāti bija kritiski par pašreizējo sabiedrības informēšanu, norādot, ka sabiedrībai jautājumi par eiro ieviešanu būtu jāskaidro vienkāršiem vārdiem, nevis solot "kaut kādus miljonus un miljardus".
Tikmēr Saeimas Juridiskā komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) pauda, ka "opozīcijai nevajadzētu biedēt tautu un tracināt to ar referendumu". Pēc deputātes teiktā, Valsts prezidents, neskatoties uz iespējamo tīs ceturtdaļu Saeimas locekļu pieprasījumu, likumu par eiro ieviešanu noteikti izsludinās. Līdz ar to tautas nobalsošana varētu notikt tikai tad, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu.
Diskusijas par eiro ieviešanas likumprojektu turpinās jau vairākas stundas.
Iepriekš deputātu vairākums jau nobalsoja par steidzamību eiro ieviešanas likumprojekta jautājumā.
Kā ziņots, Saeimas deputāti šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja eiro ieviešanas likumprojektu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
