Deputāti noraida Ārlietu komisijā sagatavoto redakciju deklarācijai par armēņu genocīdu
Foto: F64

Saeimas Ārlietu komisijas deputāti trešdien noraidīja komisijā sagatavoto redakciju deklarācijai par armēņu genocīdu jeb deklarāciju Osmaņu impērijas laikā bojā gājušo Armēņu piemiņai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sākotnējo deklarācijas projektu iesniedza 40 deputāti, taču Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola (NA) iebildumu dēļ tā iepriekšējā sēdē netika izskatīta. Deklarācijas projektu tika nolemts uzlabot, taču trešdien atbalstu neguva arī mainītā deklarācijas versija, kuru turpinās izskatīt ceturtdien, 6. maijā.

Deputātu sagatavoto deklarāciju iepriekšējā Saeimas sēdē nepieņēma Kola iebildumu dēļ. Saeimas kārtības rullis nosaka, ka patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par iekļautu šīs sēdes darba kārtības beigās, ja iebildumi netiek celti. Tomēr gadījumos, ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Trešdien Kols skaidroja, ka martā komisija sāka šī jautājuma izskatīšanu un paspēja aizvadīt divas sēdes. Par deklarācijas projektu bijušas plānotas vēl vismaz divas sēdes, taču pirms nedēļas daļa politiķu pārsteigusi kolēģus, Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaujot savu sagatavoto deklarācijas versiju.

Kols uzskata, ka deputātu sagatavoto projektu nepieciešams precizēt, kā piemēru minot gadskaitļus, uz kuriem atsaukušies parlamentārieši. Komisijas piedāvātajā redakcijā Kols aicināja nenorādīt laika posmu, līdz kuram genocīds noticis, ņemot vērā, ka vēsturnieki šo jautājumu vēl pēta.

Ārlietu komisijas sagatavotajā deklarācijas projektā bija teikts, ka Saeima atsaucas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, kā arī Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā atzīts, ka šie notikumi ir genocīds saskaņā ar konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to.

Komisijas piedāvātajā projektā piedāvāts atzīmēt, ka Latvija nosoda visus noziegumus pret cilvēci, kā arī apzinās savu pienākumu atzīt un pieminēt šos noziegumus, lai nepieļautu to atkārtošanos. Saeima paustu nosodījumu pret armēņu tautu vērstos Osmaņu impērijas īstenotos noziegumus, slepkavības un piespiedu pārvietošanu.

Taču balsojumā četriem politiķiem balsojot "par", vienam "pret" un četriem atturoties, komisijas sagatavotais projekts tika noraidīts.

Ojārs Ēriks Kalniņš (JV) pirms balsojuma uzsvēra, ka svarīgākais, paziņojot par šādu pozīciju, ir to darīt korekti, lai vēlāk to nav jānožēlo. Viņaprāt, 40 deputātu sagatavotais deklarācijas projekts ir uzbrūkošs un emocionāls dokuments, taču komisijas redakcija ir paskaidrojoša, pamatota, racionāla un diplomātiska.

"Ja Saeimas vairākums uzskata, ka šis ir laiks publiski paziņot, ka atzīstam armēņu genocīdu, tad to jādara ar šāda veida dokumentu," teica politiķis, piebilstot, ka Saeimas pieņemtā deklarācija tiks pārtulkota un cilvēki to lasīs visa pasaulē.

Arī opozīcijas deputāts Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka komisijas piedāvātais projekts ir korekts, vienlaikus paužot bažas par to, vai armēņu genocīda sakarā Latvijai vispār ir jāpauž sava pozīcija. Viņš vērsa uzmanību tam, ka minētajā reģionā notikuši arī daudz dažādi citi notikumi, piebilstot, ka neatbalstīs nevienu no redakcijām, jo šis neesot pareizais brīdis Latvijai iesaistīties.

Krauze teica, ka neizprot pārējo deputātu atbalstu deklarācijas nepieciešamībai, ņemot vērā, ka Armēnija cieši sadarbojas ar Krieviju. "Tikmēr Turcija ir NATO dalībvalsts, un turku spēki patrulē Latvijas gaisa telpā. Cik man zināms, tad Armēnija arī nav atzinusi Latvijas okupāciju, kā arī Krimas okupāciju," atzīmēja parlamentārietis, norādot, ka, viņaprāt, šobrīd labāk būtu paklusēt.

Deputāta ieskatā, vienpusēja labvēlības izrādīšana šai brīdī nav pareiza, turklāt šāda deklarācija tikai saasinās attiecības ar Turciju.

Krauzes bažām pievienojās arī deputāts Jānis Dombrava (NA), sakot, ka neredz iemeslu, kāpēc šai saspringtajā situācijā jāsteidzas ar šādu paziņojumu, ja valsts "ir draugos ar noziedznieku". Dombrava aicināja deputātus atsaukt savus parakstus no deklarācijas, atsaukt komisijas projektu un sagaidīts piemērotāku brīdi šī jautājuma izskatīšanai.

Jau vēstīts, ka 40 deputātu sagatavotās deklarācijas projektā par armēņu genocīdu teikts, ka Saeima atzīmē, ka Osmaņu impērijas teritorijā no 1915. līdz 1923. gadam tika īstenots armēņu genocīds, likvidējot vairāku tūkstošu gadu ilgo armēņu klātbūtni savā vēsturiskajā dzimtenē.

Vienlaikus deklarācijā Saeima uzsvērtu, ka nosoda pret armēņu tautu līdz 1923. gadam vērstos genocīda noziegumus, dzimtās zemes atņemšanu, slepkavības un etnisko tīrīšanu nolūkā likvidēt armēņu tautības iedzīvotājus un iznīcināt armēņu kultūrvēsturisko mantojumu.

Deklarācija arī noteiktu, ka, ņemot vērā ANO 1948. gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, genocīds ir nepārprotami jānosoda, lai nepieļautu tā atkārtošanos. Parlamentārieši uzsvērtu, ka godina to nevainīgu armēņu genocīda upuru piemiņu, pret kuriem tika vērsts noziegums pret cilvēci, un apliecina cieņu tiem izdzīvojušajiem, kuri cīnījās par cilvēka cieņu un iespēju dzīvot.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Parlamenta ANO Armands Krauze Armēnija Deklarācija Jānis Dombrava Krima Ministru prezidents NATO Osmaņu impērija Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form