Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju deputāti pozitīvi vērtē ieceri ieviest obligāto vidējo izglītību. Tomēr nepieciešamos grozījumus izskatīšanai Saeimā komisijas vēl nevirzīs, plānots vēl uzklausīt izvērstāku informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) par iecerētās reformas ietekmi uz valsts budžetu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas otrdien sanāca uz kopsēdi, kurā deputāti sprieda par grozījumiem Izglītības likumā, ar kuriem paredzēts vidējo izglītību noteikt par obligātu. Sēdē piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), kā arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un IZM pārstāvji.
Jau novembrī, skatot 2018. gada valsts budžetu pirms otrā lasījuma, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienojās, ka tā pēc deputāta Inta Dāldera (V/"Par") iniciatīvas varētu virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par obligāto vidējo izglītību.
Deputāta iepriekš sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka obligāta būtu vidējā izglītība, kas jāiegūst līdz 35 gadu vecumam. Patlaban likumā kā obligāta noteikta pamatizglītība, kas jāiegūst līdz 18 gadu vecumam.
Komisiju kopsēdē vidējās izglītības padarīšanu par obligātu atbalstīja gan izglītības un zinātnes ministrs, gan deputāti. Šadurskis skaidroja, ka atteikšanās no obligātās vidējās izglītības pēc neatkarības atgūšanas ir viena no lielākajām kļūdām, ko valsts pieļāvusi.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V) atgādināja, ka šobrīd IZM un valdība piedāvā virkni reformu izglītības jomā un pāreja uz obligāto vidējo izglītību būtu jāskata kompleksi ar tām. "Mēs analizēsim, taču ar to nevajag steigties," uzsvēra komisijas vadītājs, piebilstot, ka vidējās izglītības posms vispārējā izglītībā ir viens no dārgākajiem. Līdz ar to – ir rūpīgi jāvērtē ieceres fiskālā ietekme.
Arī Šadurskis piekrita, ka reforma jāskata kompleksi ar citiem jautājumiem.
Deputāti bija vienisprātis, ka izglītība ir valsts tautsaimniecības un labklājības pamats. To akcentēja ne vien Šadurskis, bet arī Laimdota Straujuma (V) un Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS).
Skeptiski pret ieceri bija noskaņots LPS pārstāvis Māris Pūķis. Viņu uztrauca tas, vai obligātā vidējā izglītība palielinās vai tomēr samazinās izglītības kvalitāti. Tāpat viņš apšaubīja, vai iecere veicinās tautsaimniecības attīstību, jo tā varētu veicināt emigrāciju. Pūķis aicināja strādāt ne tikai pie piedāvājuma, bet arī pieprasījuma, lai neveicinātu strauju cilvēku aizplūšanu.
Pūķa teiktajam nepiekrita ministrs Šadurskis. Arī deputāte Straujuma iebilda tam, ka vispirms nepieciešams pieprasījums, tad piedāvājums. Viņas ieskatā tieši šie skolu beidzēji veidos pieprasījumu.
Šadurskis gan sēdes laikā atzina, ka ne katrs Latvijas iedzīvotājs spēs iegūt vidējo izglītību, līdz ar to šī norma būtu vairāk deklaratīva. Viņš to salīdzināja ar analoģiju Austrālijā – tur vēlēšanas ir obligātas, taču nevienam vēl nav piespriests sods par nepiedalīšanos tajās. Viņa ieskatā ir jāveicina tas, ka sabiedrības nospiedošais vairākums iegūtu vidējo izglītību.
Komisiju kopsēdes beigās deputāti vienojās, ka Dāldera iesniegtos priekšlikumus nevirzīs izskatīšanai Saeimā, taču līdz 1. februārim IZM jāsniedz informācija par ieceres fiskālo ietekmi, kā arī iespējamo ieviešanas grafiku. Deputāts Dālderis gan bija kritisks par komisiju lēmumu, jo tādējādi darbu pie grozījumiem varētu nepabeigt šīs Saeimas sasaukuma laikā.
Lai ieviestu obligāto vidējo izglītību Latvijā, grozījumi būs nepieciešami ne tikai Izglītības likumā, bet arī virknē citu likumu, kā arī Satversmē. Šobrīd Satversme nosaka, ka pamatizglītība ir obligāta.
