"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis sacīja, ka par pensiju likuma grozījumiem ne tikai Saeimā kopumā, bet arī "Vienotības" frakcijā sagaidāma ne viegla diskusija, taču ir skaidrs, ka pensiju sistēmai Latvijā jābūt ilgtspējīgai. Viņš neprognozēja, cik vienots varētu būt "Vienotības" deputātu atbalsts gaidāmajiem pensiju likuma grozījumiem.
"Nav nekā neizrunājama. Skaidrs, ka pensiju sistēmai ir jābūt ilgtspējīgai. Pensijas vecums ir jāpalielina iespējami saudzīgi, respektīvi, to palielinot pa dažiem mēnešiem. Salīdzinoši slikti pildoties sociālajam budžetam, ir mēģinājums saglābt šo budžetu un padarīt to ilgtspējīgu," paskaidroja Zaķis.
Zaltera Reformu partijas (ZRP) frakcijas vadītājs Valdis Zatlers norādīja, ka par pensijas vecuma paaugstināšanu notikusi izsvērta diskusija gan koalīcijas sadarbības padomes sēdē, gan arī ZRP frakcijā un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.
Saeimā diskusijas gan varētu būt par pensijas vecuma paaugstināšanas pakāpi, kas atbilstoši valdības lemtajam 2014. un 2015.gadā būs trīs mēneši, bet 2016.gadā ‒ seši mēneši.
Zatlers minēja, ka izstrādātais plāns pensionēšanās vecuma paaugstināšanai pašlaik ir vienīgā reālā iespēja, kā nodrošināt ilgtspējīgu pensiju sistēmu. Savukārt opozīcijas kritikai šajā jautājumā nebūtu jāpievērš uzmanība, jo netiekot piedāvātas adekvātas alternatīvas.
Savukārt Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Imants Parādnieks pastāstīja, ka frakcijas atbalsts šiem grozījumiem pagaidām ir izteikts konceptuāli, taču nav viennozīmīgs, jo ir jāizvērtē visi aspekti, kas ir saistīti ar uzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai. Līdz ar to sagatavotie pensiju likuma grozījumi jāvērtē rūpīgi kopā ar sociālās jomas ekspertiem.
Pēc deputāta teikā, šis risinājums jāskata kopā ar citiem aspektiem, piemēram, iespēju pensionēties ātrāk atkarībā no bērnu skaita ģimenē.
"Mēs esam gatavi atbalstīt šo pozīciju, kad tā būs argumentēta no visām pusēm. Ir nepieciešama ekspertu argumentācija, lai varētu sasniegt pozitīvu rezultātu," atzina Parādnieks.
Neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Elīne Siliņa pavēstīja, ka visi seši deputāti atbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada un balsojumā par to būs vienoti. Taču viņi uzstāj, ka jāuzlabo mūžizglītības iespējas.
"Esam pauduši atbalstu, ka pensijas vecumu paaugstina no 2014.gada, diskusiju objekts varētu būt triju vai sešu mēnešu solis. Bet izvirzījām nosacījumu, ka ir jābūt sakārtotai mūžizglītības programmai, kurā pašlaik ir daudz trūkumu," informēja Siliņa.
"Saskaņas centra" (SC) frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins neslēpa, ka gaidāms karš, ja Saeima pieņems tādu pensijas reformu, kā to otrdien atbalstījusi valdība.
"Bažas rada fakts, ka varas partijas grozījumus pensiju likumā virza vienā laikā ar grozījumiem likumā par tautas nobalsošanu. Rodas iespaids, ka atsevišķi politiķi vienkārši vēlas aizliegt cilvēkiem paust viedokli un vēlas aizbāzt muti," viņš sacīja.
Pēc viņa minētā, ir iespējami četri notikumu attīstības scenāriji ‒ lūgt Valsts prezidentam likumu neizsludināt un vākt parakstus tautas nobalsošanas sarīkošanai, mēģināt apstrīdēt Satversmes tiesā atsevišķus ar pensijām saistītus aspektus, piemēram, piemaksu atcelšanu jaunpiešķirtajām pensijām. SC arī varētu prasīt ministres Ilzes Viņķeles (V) demisijas pieprasīšanu, lai tādējādi paustu savu viedokli.
"Ceturtais ceļš, kas man šķiet vispieņemamākais, izskatīšanas laikā Saeimā mēģināt panākt ar Labklājības ministrijas un varas partiju pārstāvjiem kompromisu un iekļaut likumā mūsu piedāvātos grozījumus ‒ nevis 2014.gads, bet 2016.gads kā reformas sākums. Ja dialogs neizdosies un Saeima pieņems likumu tādā redakcijā, kā tas ir pašlaik, nu tad būs karš, izmantojot visas minētās metodes," pavēstīja Agešins.
SC neatbalsta pensionēšanās vecuma palielināšanu no 2014.gada, jo tādējādi tiekot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo iepriekš pensionēšanās vecumu tika plānots palielināt tikai 2016.gadā. Reforma no 2014.gada arī nedošot finansiālus ietaupījumus, jo pirmspensijas vecuma cilvēkiem būs jāmaksā pabalsti, tādēļ ka viņi nevarēs atrast darbu, kā arī reformu vajagot īstenot paralēli īpašai nodarbinātības programmai, kuras nav.
Arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) centīsies apturēt pensijas reformu no 2014.gada un valdības pieņemto lēmumu dēvē par spļāvienu sejā. ZZS atbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2016.gada, ko iepriekš atbalstījuši arī visi sociālie partneri.
"Tas ir spļāviens Pensionāru federācijai sejā. Skaidri un nepārprotami. Iepriekšējā valdība nolēma, ka šis process sāksies 2016.gadā. Tas skar daudzus cilvēkus. Un ja viņi savu dzīvi jau ir izplānojuši? Kas cilvēkus pirmspensijas vecumā ņems darbā? Kas viņus ņems? Lēmumi, kas valdībā tiek pieņemti, ir vēl skarbāki nekā krīzes periodā," uzskata ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska, kas iepriekšējās valdības laikā ieņēma labklājības ministra amatu, norādīja – ja Saeima lēmumu atbalstīs, ZZS aicinās prezidentu šo likumu neizsludināt.
"Aicinot prezidentu neizsludināt likumu, scenāriji var būt vairāki, bet pašlaik sīkāk nevaru komentēt, kā tas varētu risināties. Mēs noteikti ar balsojumu pret neapstāsimies, ja parlamenta lielākā daļa nobalsos par," klāstīja Jurševska.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien nolēma apstiprināt un virzīt uz Saeimu pretrunīgi vērtētos pensiju likuma grozījumus, kas paredz arī pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada.