Kopš Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem pašvaldību sociālo dienestu darbā atbildīgo ministriju rīcība ir bijusi pārāk kūtra, otrdien secināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, analizējot situāciju pēc revīzijas par "sociālās drošības spilvena" naudas izlietojumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Fakti par pusmiljona izšķērdēšanu sociālajos dienestos ir zināmi jau gandrīz mēnesi. Bet šodien komisijas sēdē noskaidrojām, ka par pašvaldību darbu atbildīgā ministrija nemaz nav painteresējusies, kuros sociālajos dienestos konstatētas vislielākās problēmas. Pārsteidz atbildīgo ministriju rīcība vai drīzāk bezdarbība, jo runa ir par pabalstos nepamatoti izmaksātu naudu, kas atsevišķās pašvaldības acīmredzot turpinās," norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).

Komisijas deputāti otrdien pieprasīja Valsts kontrolei detalizētu informāciju par konkrētos sociālajos dienestos konstatētajiem pārkāpumiem un vienojās doties izbraukuma sēdēs uz Jelgavas un Olaines pašvaldībām, lai klātienē iepazītos ar sociālo dienestu darbu.

Komisijas priekšsēdētāja aicināja Labklājības ministriju turpināt sociālajos dienestos veiktās pārbaudes, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku kvalifikācijai. "Nereti ir tā, ka sociālais dienests sāk darbu ar atbilstoši izglītotiem darbiniekiem, bet drīz vien viņus klusi nomaina cilvēki bez iemaņām sociālajā darbā, kas arī ir viena no lielākajām problēmām," uzsver Barča.

Atbildot uz deputāta Māra Dzelzskalna (ZZS) jautājumu par iespēju atgūt pabalstos nepamatoti izmaksāto naudu, Labklājības ministrijas pārstāvji skaidroja, ka ministrija pārkāpumu gadījumā var ieturēt pašvaldībām izmaksājamo naudu, bet tas ietekmēs citu klientu situāciju, ja pašvaldībām pašām nav līdzekļu pabalstiem.

Savukārt deputāte Rita Strode (PLL) rosināja sociālajos dienestos pārņemt lielo pilsētu pieredzi, kad par trūcīgas personas statusa piešķiršanu lemj nevis viens cilvēks, bet īpaši izveidota komisija. Tas palīdzētu izvairīties no subjektīviem un pretlikumīgiem lēmumiem, argumentēja deputāte.

Deputāti arī interesējās, kā paši sociālo dienestu darbinieki skaidro pieļautos likumu pārkāpumus. Revīziju veicēji norādīja uz nepietiekamo kvalifikāciju – piemēram, atsevišķos gadījumos vecāka gadagājuma darbinieki vienkārši neprot strādāt ar datoru. Ir arī gadījumi, kad dienestam ir pieejamas visas datubāzes, lai noskaidrotu informāciju par pabalsta pieprasītāja ienākumiem un īpašumiem, taču klientu sniegtie dati vienkārši netiek pārbaudīti – tas liecina par attieksmi pret veicamo darbu.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Silvija Šimfa aicināja notikušajā nevainot tikai pašvaldību darbiniekus, norādot arī uz sistēmiskiem trūkumiem un nepilnībām normatīvajos aktos, kā arī uzsverot, ka sociālajiem darbiniekiem diendienā par ļoti nelielu atalgojumu stresa apstākļos jāstrādā ar aizvien pieaugošu klientu skaitu, kas veicina profesionālo izdegšanu.

Jau vēstīts, ka Valsts kontrole pēc revīzijas atzina - valsts un pašvaldību institūcijas, kas atbild par Pasaules Bankas aizdevuma sociālajam drošības tīklam un sociālā sektora reformām, ir nepamatoti izlietojušas valsts un pašvaldību līdzekļus 462 167,28 latu apmērā.

VK aicina sakārtot pašvaldību sociālo dienestu kontroli, kā arī pilnveidot normatīvos aktus, lai nepieļautu situācijas, kad trūcīgas ģimenes statuss ir piešķirts arī ģimenēm, kurām pieder vairāki nekustamie īpašumi vai transportlīdzekļi, vai arī kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz trūcīgas ģimenes ienākumu līmeni.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form