Deputāti pēc prezidenta norādes ES referendumus iekļaus atsevišķā likumā; Latvijas referendumu kārtība 'iestrēgst'
Foto: DELFI

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien nolēmuši no Valsts prezidenta divreiz atkārtotai skatīšanai nodotās referendumu ierosināšanas kartības izdalīt atsevišķā likumā normas par ES pilsoņu tiesības rosināt normatīvos aktus Eiropas Komisijai, tādējādi ņemot vērā prezidenta iebildumus.

Tomēr deputāti nav spējuši vienoties par pārējā referendumu likumprojekta virzīšanu izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā, portālam "Delfi" pastāstīja Juridiskās komisijas vadītājas vietniece Inese Lībiņa – Egnere (RP).

Par likumprojekta tālāku virzību nobalsojuši Solvita Āboltiņa (V), Ilma Čepāne (V), Andrejs Judins (V) un Inese Lībiņa – Egnere (RP), pret to bija Andrejs Elksniņš (SC), Irina Cvetkova (SC) un Valērijs Agešins (SC), bet Gaidis Bērziņš (NA) atturējās. Līdz ar to šī likumprojekta daļa atstāta bez izmaiņām – tāda, kādu to Valsts prezidents atdeva Saeimai atkārtotai caurlūkošanai.

Līdz ar to šo likumprojektu, visticamāk, izņems no ceturtdienas plenārsēdes darba kārtības, un komisijā pie tā varētu atgriezties vēlāk, skaidroja Lībiņa-Egnere.

Komisija skatīja kopumā vairāk nekā 40 priekšlikumus, ņemot vērā Saeimas Kārtības rullī paredzēto, kā atkārtoti jāizskata Valsts prezidenta atpakaļ nodotais likums. Kārtības rullī paredzēts, ka likumprojekts jāgatavo izskatīšanai uz galīgo lasījumu un izskatāmi ir tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi.

Tomēr otrdien komisijas sēdē nav izdevies rast vienotu redzējumu par referendumu ierosināšanas kārtību, kas arī iepriekš raisīja plašākās diskusijas par to, cik parakstu par savu naudu jāsavāc kādas referenduma ieceres autoriem.

Pašlaik ieceres autoriem pašiem jāsavāc 10 000 parakstu, bet pārējos aptuveni 140 000 parakstu par valsts naudu vāc Centrālā vēlēšanu komisija. Saskaņā ar pašreizējo likumprojekta versiju līdz 2015. gadam referenduma rosināšanai būtu jāsavāc 50 tūkstošus parakstu, ko Valsts prezidents atzinis par piemērotu, taču aicinājis ieviest arī kompensējošus mehānismus. Savukārt pēc 2015.gada savācamo parakstu skaits referenduma rosināšanai būtu 150 tūkstoši.

Savukārt Nacionālā apvienības, Zaļo un Zemnieku savienības un "Saskaņas centra" frakcijas rosinājušas noteikt mazāku parakstu skaitu, taču pret parakstu skaitu prezidents nebija iebildis, līdz ar to šādas likuma izmaiņas būtu pretrunā ar Saeimas Kārtības rulli. Tāpēc šie priekšlikumi nav atbalstīti, norādīja Juridiskās komisijas deputāte.

Tagad komisijai jānosaka jauna priekšlikumu izskatīšanas diena, dodot iespēju vēlreiz lemt un nonākt pie tādas likuma redakcijas, kādu varētu virzīt atkārtotai caurlūkošanai. Ja komisija līdz ceturtdienai nespēs vienoties, būs jālūdz svītrot likumprojektu no Saeimas sēdes darba kārtības, jo tas tur jau ir iekļauts, pauda deputāte.

"Ja nenotiks brīnums, tas nenotiks un nāksies šo likumprojektu izņemt no sēdes darba kārtības," teica Lībiņa – Egnere.

Tikmēr "Vienotības" Saeimas frakcijas otrdien izplatītā paziņojumā teikts – aizkavējot referendumu likuma pieņemšanu, nopietni apdraudētas valsts intereses un drošība, atstājot rīcības brīvību sabiedrības šķeltniekiem, portālu "Delfi" informēja "Vienotības" pārstāve Laila Timrota.

"Nacionālajai apvienībai bloķējoties ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību un Saskaņas centru, tiek kavēta vairāku nozīmīgu referendumus regulējošu normu ieviešana, tostarp, nosacījuma atklāt tautas nobalsošanas iniciatīvas grupas identitāti, noteikt precīzāku nobalsošanai nododamā jautājuma kvalitātes kontroles procedūru un likumā paredzēt pirmsreferenduma aģitāciju regulējošus noteikumus. Šādi tiek nodarīts nozīmīgs kaitējums valsts interesēm," norādīts "Vienotības" paziņojumā.

Šo likuma normu uzdevums ir noteikt gan tēriņu "griestus" un novērst nezināmas izcelsmes naudas līdzekļu izmantošanu aģitācijas kampaņās, gan novērst prasību valstij par nodokļu maksātāju naudu uzņemties nesamērīgus pienākumus, lai testētu idejas, ko iniciējuši tikai 0,6 % vai 10 000 vēlētāju, paudusi "Vienotība". "Neieviešot stingru tautas nobalsošanai nododamo likumprojektu kvalitātes un aģitācijas uzraudzības kontroles mehānismus, Latvija joprojām nebūs pasargāta no tai nedraudzīgu spēku iniciētām provokācijām, kuru mērķis ir sabiedrības šķelšana," teikts partijas paziņojumā.

Savukārt Eiropas pilsoņu iniciatīvu, ko nolemts izdalīt kā atsevišķu likumprojektu, Saeimas plenārsēdē steidzamības kārtā plānots apstiprināt jau šo ceturtdien un izsludināt jau nākamajā dienā, paredz komisijas piedāvājums. Līdz ar to būtu izpildīts Valsts prezidenta iepriekš izteiktais priekšlikums Eiropas pilsoņu iniciatīvu nevirzīt kopā ar referendumu rosināšanas kārtības izmaiņām Latvijā.

Regulējumam par Eiropas pilsoņu iniciatīvām gan bija jābūt pieņemtam jau līdz 1.aprīlim. Tas atbilstoši Lisabonas līgumā paredzētajam nosaka tiesības vienam miljonam pilsoņu no vismaz ceturtās daļas Eiropas Savienības dalībvalstu vērsties Eiropas Komisijā ar likumdošanas priekšlikumu. Tā kā šī regulējuma nav, Latvijas pilsoņiem joprojām šāda iespēja nav dota.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents augusta sākumā nosūtīja motivētu rakstu Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V ), kurā saskaņā ar Satversmi prasīja likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atkārtotu caurlūkošanu.
Šajā rakstā Valsts prezidents atzina, ka Saeima ir ņēmusi vērā viņa jūnija sākumā izteiktos iebildumus pret pirmajiem referenduma likuma grozījumiem, tomēr 38 parlamentārieši lūguši likumu apturēt.

Tags

Referendums Saeima

Comment Form