Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas klātesošo deputātu vairākums pirmdien konceptuāli pauda atbalstu idejai noteikt, ka Latvijas pilsonība netiks piešķirta pretendentiem, kuriem būs nodokļu parādi.
Pie šī regulējuma gala versijas vēl turpinās strādāt atbildīgā darba grupa, taču likumā varētu tikt noteikts, ka pilsonība netiks piešķirta jebkāda nodokļu parāda apjoma gadījumā, skaidroja apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (V).
Par nodokļu parādu netiks dēvēta situācija, kad parādnieks ar administratīvo institūciju būs noslēdzis vienošanos par naudas summas samaksāšanas grafiku un šo grafiku ievēros, sēdē sacīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
Likums varētu paredzēt, ka pilsonību nevarēs iegūt arī cilvēki, kuriem būs nenokārtotas saistības attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzībai izveidoto Uzturlīdzekļu garantiju fondu, piebilda Čaklais. Šai idejai atbalstu apakškomisijā pauda arī deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP).
Vēl būs nepieciešams vienoties, par kuru nodokļu parādiem likumā būs runa.
Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija liecina, ka šāda norma varētu attiekties uz aptuveni 6000 cilvēku, piebilda Kusiņš.
Patlaban apakškomisija vērtē priekšlikumus, kuri iesniegti Pilsonības likuma grozījumu trešajam lasījumam.
6.septembrī Saeimas deputāti otrajā lasījumā atbalstīja Pilsonības likuma grozījumus, kas cita starpā sakārto dubultpilsonības jautājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
