Deputāti Pilsonības likuma grozījumu pilnveidei veidos apakškomisiju
Foto: LETA

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, uzsākot darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā, nolēma veidot apakškomisiju, kas strādās pie likuma jaunās redakcijas sagatavošanas, informē Saeimas Preses dienests.

Komisija trešdien skatīja divu Saeimas frakciju iesniegtos likumprojektus, kā arī Valsts prezidenta vēstuli ar priekšlikumiem Pilsonības likuma grozījumiem.

"Komisija šodien nolēma izskatīšanai Saeimā virzīt saturiski plašāko likumprojektu, kas ne vien paredz risināt dubultpilsonības jautājumu trimdas latviešiem, bet skata arī citas aktuālas problēmas. Savus priekšlikumus iesniedzis arī Valsts prezidents, piedāvājot vēl plašākus Pilsonības likuma grozījumus. Lai apkopotu visas šīs iniciatīvas un ņemtu vērā arī ekspertu un sabiedrības ierosinājumus, likuma sagatavošanai esam nolēmuši veidot apakškomisiju," informē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V). Komisija trešdien nolēma aicināt katru Saeimas frakciju darbam apakškomisijā deleģēt divus pārstāvjus.

Komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka likuma pieņemšanas procesā svarīgi ņemt vērā gan visu ieinteresēto pušu, gan ekspertu un sabiedrības pārstāju viedokli. Tādēļ, sagatavojot reformas pilsonības jomā, līdztekus ierastajai likumprojekta apspriešanas praksei vasarā plānots organizēt arīdzan šim jautājumam īpaši veltītu konferenci ar konstitucionālo tiesību ekspertu piedalīšanos.

Pilsonības likuma grozījumi ir sen gaidīti gan Latvijā, gan ārvalstīs, kur daudziem trimdā dzīvojošajiem ir būtiski saglabāt vai iegūt Latvijas pilsonību līdztekus mītnes zemes pilsonībai. Turklāt, ņemot vērā, ka likums ilgus gadus nav vērts vaļā, tajā nepieciešama arī virkne tehnisku grozījumu, lai tas atbilstu laika garam, norāda Čepāne. Tajā pat laikā jāapzinās šī likuma nozīmība un darbu nedrīkst sasteigt, lai rezultāts būtu kvalitatīvs un pieņemams visām iesaistītajām pusēm. Plānojot likumprojekta tālāko virzību, deputāti vienojās aicināt Saeimu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt septembrī.

Skatot Pilsonības likuma grozījumus, deputātu dienaskārtībā būs dubultpilsonības iegūšana trimdas latviešiem, citās valstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu bērnu dubultpilsonības regulējums, jautājums par Latvijas pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību iegūst laulību rezultātā, kā arī iespēja atvieglot Latvijas pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem.

Aktuāls būs arī jautājums par likuma grozījumu atpakaļejošo spēku un to, kā rīkoties gadījumos, kad Latvijas pilsonība saskaņā ar spēkā esošo likumu ir atņemta citā valstī dzīvojošajiem, kuri ieguvuši mītnes valsts pilsoņa statusu.

Jau vēstīts, ka Saeimas Prezidijs februāra sākumā nodeva parlamenta Juridiskajai un Pilsonības likuma izpildes komisijai Valsts prezidenta Valda Zatlera iesniegtos "dubultpilsonības grozījumus", kas paredz atļaut dubultpilsonību visiem trimdā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēctečiem neatkarīgi no dzīvesvietas, automātiski piešķirt Latvijas pilsonību ārzemēs dzimušajiem bērniem, kuriem tikai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, un uzņemt pilsonībā pēc 1991.gada dzimušos Latvijas nepilsoņu bērnus, neprasot vecāku iesniegumu.

Vēl iepriekš Saeima nolēma nodot izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–TB/LNNK (VL-TB/LNNK) atkārtoti ierosinātos grozījumus Pilsonības likuma, kas ļautu ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem pieņemt dubultpilsonību.

Saskaņā ar nacionālās apvienības priekšlikumu dubultpilsonība būtu iespējama Šveices, Austrālijas, Brazīlijas, kādas ES vai NATO dalībvalsts pilsonim, kurš vēlas atjaunot savu Latvijas pilsonību vai arī Latvijas pilsonim, kurš vēlas iegūt kādas no minēto valstu pilsonībām, vienlaikus saglabājot Latvijas pilsonību. Tas nozīmē, ka iespējamo dubultpilsoņu lokā neietilptu Krievijas un citu NVS valstu pilsoņi, lai gan arī šajās valstīs ir ievērojama latviešu diaspora.

Savus priekšlikumus ir iesniegusi arī apvienība "Vienotība".

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form