Saeimas deputāti, lemjot par Nacionālās apvienības (NA) piedāvātajām izmaiņām Autortiesību likumā, kas atceltu tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu", sola ņemt vērā dažādu pušu viedokļus un nezaudēt veselo saprātu, portālam "Delfi" atzina par piedāvāto likuma grozījumu atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (V).
Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) atzina, ka publiskā atskaņojuma definīcijas un "radio klausīšanās nodevas" jautājumā nepieciešamas izmaiņas arī citos likumos, taču NA piedāvātais priekšlikums par "radio klausīšanās nodevas" atcelšanu "ir populistisks un no juridiskā viedokļa – ļoti nekvalitatīvs".
Druviete norādīja, ka par publiska atskaņojuma tematu dzirdēti atšķirīgi viedokļi gan no tirgotāju, gan autortiesību aizstāvju organizācijām. NA iesniegtā likumprojekta izskatīšanas laikā visi viedokļi tikšot ņemti vērā.
"Varu solīt to, ka priekšlikums pie šī galda tiks rūpīgi apspriests, uzklausot visas ieinteresētās puses un neatkarīgos ekspertus, kā arī apzinot citu valstu pieredzi," sacīja deputāte.
Savu personīgi viedokli Druviete pagaidām nevēlējās paust, taču uzsvēra, ka lēmumu sagatavošanas laikā ņems vērā arī cilvēktiesības uz informācijas ieguvi, valsts drošības apsvērumus un samērīguma principu.
"Savu viedokli pirms visu ekspertu uzklausīšanas atturētos formulēt, bet jāņem vērā ne tikai likuma burts, bet arī likuma gars, jāvadās no veselā saprāta pozīcijām, jāizvērtē gan ieguvumi, gan zaudējumi," teica Druviete.
Jautājums ir sabiedrībā aktuāls, tāpēc paredzams, ka Saeima par to lems arī starpsesiju pārtraukumā – vasaras atvaļinājuma laikā, piebilda Druviete.
Savukārt Čepāne portālam "Delfi" uzsvēra, ka deputātiem būs jāņem vērā, ka autortiesību jautājumus regulējošajā Bernes konvencijā, kuru parakstījusi arī Latvija, nav atrodamas izsmeļošas norādes, kas ir publiskais izpildījums. Konvencija vien nosaka, ka autoriem ir ekskluzīvas tiesības uz savu darbu publisku izpildīšanu. Tāpat lēmuma pieņemšanā būs jāpievērš uzmanība arī Eiropas Savienības tiesas lietām par publisko izpildījumu.
Pēc Čepānes domām, vienlaikus ar Autortiesību likuma izmaiņām būtu jāgatavo grozījumi arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot samērot un samazināt sodus, ja kādā publiskā vietā bez iegādātas licences skanējis radio, taču informatīvā nolūkā, nevis klientu piesaistīšanai.
Deputāte arī atzina, ka pašreizējais Autortiesību likuma regulējums par to, kas ir publisks izpildījums, ir nepietiekams un tā skaidrojums "ārpus šaura ģimenes loka" būtu jāpapildina.
Jau vēstīts, ka Nacionālās apvienības sagatavotos un koalīcijas partneru atbalstītos Autortiesību likuma grozījumus, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu un tā sauktā "radio klausīšanās nodeva'' nebūtu jāmaksā, paredzēts iekļaut jau ceturtdienas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā un nodot izvērtēšanai Saeimas komisijās.
Grozījumus NA sagatavoja pēc portāla "Delfi" publiskotā gadījuma bodē "Mājas svētība", kurā ziņu skanēšanas brīdī ienāca policija. Likumsargi, likumam pieejot formāli, veikalnieces sodīja ar 500 latu sodu. Pēc notikušā sašutusi bija gan sabiedrība, gan politiķi, kuri rosināja atcelt tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu".
Savukārt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) norādījusi, ka šīs likuma normas atcelšana būtu pretrunā ar Bernes konvenciju par autortiesībām, kuru Latvija ir parakstījusi.
Tikmēr autortiesību eksperts advokāts Mārcis Krūmiņš portālam "Delfi" norādīja, ka no Latvijas Autortiesību likumā būtu jāizslēdz tā dēvētā "radio klausīšanās nodeva" jeb "publiskā izpildījuma" definīcija, bet strīdu gadījumus būtu jāvērtē tiesām, un šādas likuma izmaiņas nebūtu pretrunā ar starptautisko Bernes konvenciju, kuru parakstījusi arī Latvija.