Pašlaik APK pants par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu paredz uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām - no 500 līdz 5000 latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.
Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) portālam "Delfi" pastāstīja, ka lēmums atcelt minimālo sodu ir pagaidu risinājums, kamēr nebūs sagatavots pieņemams Autortiesību likuma regulējums, "pretējā gadījumā sodi bieži vien ir nesamērīgi". Piedāvātais APK regulējums ļaus tiesai piemērot samērīgu sodu, kad, piemēram, kādā mazā veikaliņā nekomerciālos nolūkos skanējis radio, par kura klausīšanos nav izņemta licence.
Diskusija par nesamērīgu soda mēru par autortiesību pārkāpumiem sākās pēc portāla "Delfi" publiskotā gadījuma bodē "Mājas svētība", kurā ziņu skanēšanas brīdī ienāca policija. Likumsargi, likumam pieejot formāli, veikalnieces sodīja ar 500 latu sodu. Pēc notikušā sašutusi bija gan sabiedrība, gan politiķi, kuri rosinājuši atcelt tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu".
Čepāne jau iepriekš portālam "Delfi" norādīja - vienlaikus ar Autortiesību likuma izmaiņām būtu jāgatavo grozījumi arī APK, paredzot samērot un samazināt sodus, ja kādā publiskā vietā bez iegādātas licences skanējis radio, taču informatīvā nolūkā, nevis klientu piesaistīšanai.