Trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputāti lēma noteikt, ka attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību nosaka valdība.
Šādu priekšlikumu izteica Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga skaidrojot, ka, viņasprāt, šis jautājums varētu būt Ministru kabineta kompetencē, lai nerastos interpretācijas.
Arī deputāts Raivis Dzintars (NA) sēdē sacīja, ka vēlējās rosināt, ko līdzīgu, jo, viņa ieskatā, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir neziņa, kā šo attālināto mācību un klātienes mācību definējumu var interpretēt dažādās skolās, un, vai tas neradīs, neprognozējamas sekas.
"Uzskatu, ka arī "miera laikos" attālinātās mācības var būt viena no izmantojamajām metodēm, bet, lai noņemtu bažas, Ministru kabinets varētu noteikt kārtību, piemēram, kā kāda skola normālos apstākļos var izvēlēties attālināto mācību procesu īstenot," teica politiķis, piebilstot, ka tas nepieciešams, lai kāda skola neizdomā, piemēram, 80% apmērā īstenot mācību procesu attālināti.
Dzintara ieskatā Ministru kabinets varētu uzdot saprātīgus rāmjus. Arī komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka atbalstītu šādu regulējumu.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau ir izstrādātas vadlīnijas, tāpēc pārveidot tās Ministru kabineta noteikumu formātā nebūtu nekādu grūtību. Paredzēts, ka šī norma varētu stāties spēkā divus mēnešus pēc likumā stāšanās brīža.
Tā, deputāti nobalsoja, ka grozījumi Izglītības likumā ietvers deleģējumu valdībai noteikt attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību.
Tāpat diskusijas raisīja jautājums par plānoto grozījumu finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetu. Vairāki deputāti un sociālie partneri uzsvēra, ka ir novērojama plānoto grozījumu fiskālā ietekme, vienlaikus neparedzot piešķirt papildu finansējumu.
Finanšu ministrija (FM) savā atzinumā paudusi, ka likumprojektam nav paredzēts atsevišķs finansējums, bet kā skaidroja ministrijas pārstāve Līga Šulca, FM balstījās uz datiem, ko iesniegusi IZM, kas norāda, ka šo normu izpildei nebūs nepieciešams papildu finansējums. Šulca uzsvēra, ka, balstoties uz politikas veidotāju atzinumiem, FM nav pamata iebilst, proti, ja IZM saka, ka likumprojektam nav ietekme uz budžetu, tad FM neiebilst.
Vienlaikus viņa piebilda, ka atzinumā minēts, ja gadījumā ietekme rodas, tā nodrošināma no IZM budžeta.
Pretējs viedoklis bija Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvei Inārai Dundurei, kura klāstīja, ka pašvaldībām nākamgad samazinot finansējumu par 92 miljoniem eiro, tiek atņemti iespējamie līdzekļi, ko ieguldīt datortehnikas vai programmatūru iegādei.
"Mēs izliekamies, ka viss ir kārtībā, zinot, ka nav kārtībā. Iebilstu, ka attālināto mācību procesa nodrošināšanu uzliek tikai uz pašvaldībām," akcentēja Dundure.
Arī deputāts Andris Kazinovskis norādīja, ka finansējuma samazinājums pašvaldībām nozīmē samazinājumu visās pozīcijās, arī izglītībā. Viņaprāt, šim procesam jābūt nofinansētam, un, ja iniciatīva nāk no valdības, tad arī atbildībai jābūt no valdības.
Balsojumā deputāti lēma, ka pašvaldība no sava budžeta finansē atbilstošu mācību līdzekļu, piemēram, papildu literatūras, uzskates līdzekļu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma, rotaļlietu un piederumu iegādi, kā arī var finansēt elektronisko resursu, interaktīvo mācību platformu un mācību un saziņas programmatūru iegādi, vai abonēšanas maksu tās padotībā esošām izglītības iestādēm.
FM vērsa uzmanību, ka normas otrā daļa, kas ļauj nepieciešamos materiālus finansēt pašvaldībām paredz arī iespēju to nedarīt, tādējādi paredzot, ka pastāv iespēja, ka to nedarīs ne valsts ne pašvaldība, jo nav likumā noteikts skaidrs deleģējums.
Vienlaikus atbalstīts deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas paredz, ka speciālās izglītības pedagogi, pirmsskolas izglītības pedagogi un sporta pedagogi, kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir mazāk nekā trīs gadi un kopējais pedagoga darba stāžs šajos amatos valsts un pašvaldības izglītības iestādēs ir vismaz 25 gadi, tai skaitā pēdējie pieci gadi - ir tiesīgi uz personiska uzteikuma pamata izbeigt darba tiesiskās attiecības un, turpmāk saņemt valsts sociālo atbalstu līdz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmēram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Deputāti konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu, un uz FM pārstāves komentāru par šīs normas ietekmi uz budžetu, Ašeradens norādīja, ka frakcija "KPV LV" ir apņēmusies nodrošināt šo finansējumu nākamā gada budžetā.
Par šo likumprojektu gan vēl būs jābalso Saeimā.
Vienlaikus deputāti šodien nepaspēja izdiskutēt visus iesniegtos priekšlikumus, tāpēc pieņemts lēmums komisijas sēdi turpināt šodien pulksten 15.30.