Patlaban informācijas publiskošanu ierobežo likumu normas, kas paredz fizisko personu datu aizsardzību.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V) uzsvēra, ka pretdarbībā korupcijai ļoti svarīga ir informācijas atklātība, arī par amatpersonām, kuras pārkāpušas likumu.
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks uzsvēra, ka nepieciešams publiskot informāciju par valsts amatpersonu pārkāpumiem, piemēram, par interešu konfliktu. "Tas veicinās, ka amatpersonas daudz godīgāk, efektīvāk un atbildīgāk attieksies pret saviem pienākumiem. Būs arī lielāka kontrole no sabiedrības puses," teica Streļčenoks.
KNAB priekšnieks atzina, ka informācija būtu publiskojama tad, kad stātos spēkā pēdējās instances lēmums, kuru vairs nav iespējams pārsūdzēt.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" korupcijas pētnieks Valts Kalniņš atzina, ka šādai informācijai par amatpersonu pārkāpumiem būtu jābūt pieejamai. Tomēr būtu jāizvērtē, cik ilgā laika posmā šādai informācijai jābūt aktuālai un pieejamai, kā arī jādomā, vai šāda informācija jāpublisko par katru amatpersonu, jo sabiedrības interese atšķiras, piemēram, par ministru un ierindas policijas inspektoru.
Savukārt deputāti Valdis Zatlers (ZRP) un Iveta Grigule (ZZS) nepiekrita, ka amatpersonām vajadzētu dažādu pieeju, jo likumam esot jābūt vienlīdzīgam pret visiem. Tāpat nevarot tikt pieļauts, ka kādi likumpārkāpumi tiek pieļauti, bet citi - nē.
Zatlers arī norādīja, ka patlaban 99% informācijas par amatpersonu pārkāpumiem nenāk no valsts iestādēm, bieži pamatojas uz nepārbaudītu informāciju un baumām, kuras grūti atspēkot. Amatpersonu pārkāpumu publiskošana ļautu izvairīties no izkropļota viedokļa veidošanās sabiedrībā, uzsvēra politiķis.
Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa skaidroja, ka informācija par personu sodāmību ir īpaši jūtīgo datu statusā. Pēc viņas teiktā, persona jau ir sodīta, saņemot likumā paredzēto sodu un tādējādi esot panākts soda pamatmērķis.
Plūmiņa norādīja, ka pašreizējais likumdošanas regulējums saskaņots ar Eiropas Savienības direktīvu. Ja iecerēts veikt izmaiņas, tas būtu jāizvērtē no cilvēktiesību viedokļa - vai informācijas publiskošana ir samērīga ar fiziskās personas datu aizsardzību.
Deputāti tomēr atzina, ka informācijas publiskošana par amatpersonu pārkāpumiem būtu pietiekami sabiedriski nozīmīga, tāpēc uzdeva KNAB un DVI mēneša laikā vienoties par nepieciešamajiem grozījumiem likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.