Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka par nacionālajiem televīzijas kanāliem uzskatāmi tādi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz 99% Latvijas teritorijas.
Nacionālajiem un reģionālajiem TV kanāliem jānodrošina, lai to veidotajās programmās vismaz 65% no visiem raidījumiem, izņemot reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, būtu valsts valodā, un raidījumi valsts valodā aizņemtu vismaz 65% no raidlaika, paredz likums.
Likums arī nosaka, ka apraides tiesības tiek piešķirtas uz personas iesnieguma pamata. Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībai ir nepieciešams radiofrekvenču resurss, apraides tiesības piešķir konkursa kārtībā.
Likums arī neaizliedz citur bāzēto mediju darbību Latvijā. Tas paredz - ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes atrašanās vieta ir Latvijā, bet redakcionālus lēmumus par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību pieņem valstī, kas nav ES dalībvalsts, vai arī otrādi, tad uzskatāms, ka saimnieciskā darbība notiek Latvijā, ar nosacījumu, ka Latvijā strādā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa.
Raidījums norāda, ka licence "PRO 100 TV" piešķirta bez konkursa, lai gan šī televīzija līdz šim pārsvarā raidījusi krievu valodā. "PRO 100" televīziju pašlaik var vērot digitālajā formātā un kabeļtīklos. Kā vēstot televīzijas mājas lapa krievu valodā, kanāls piedāvā "katram kaut ko interesantu – multfilmas, mūsdienu krievu un ārzemju seriālus, krievu kino zelta fondu", arī Rīgas kinostudijā veidotās un "izzinošas filmas par dabu, ceļojumiem un vēsturi". Televīzijas programmā ir arī krievu valodā tapušas ziņas par notikumiem Latvijā, intervijas ar politiķiem un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, mājas lapu citē "Nekā Personīga".
Pie nacionālā kanāla statusa "PRO 100 TV" tikusi pagājušajā vasarā, kad Ābrama Kleckina vadītā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome saņēmusi iesniegumu, ka "PRO 100 TV" grib iegūt nacionālo licenci raidīšanai Latvijas teritorijā. Licence piešķirta bez konkursa, un sēdē piedalījušies tikai četri no sešiem padomes locekļiem, turklāt tieši par televīziju uzraudzību atbildīgā Dzintra Geka tad bijusi atvaļinājumā, ziņo raidījums. Ka tobrīd izsniegta licence vēl vienam nacionālam kanālam, viņa uzzinājusi tikai tagad, pēc aptuveni pusgada. Geka uzskata, ka kanāla iesniegtā koncepcija ir tikai formalitāte, nevis Latvijas nacionālās interesēs balstīts piedāvājums, norāda raidījums.
Tomēr Kleckins uzskata, ka viss noticis likuma robežās. Kleckins esot pārliecināts - jo vairāk būs nacionālo kanālu Latvijā, jo labāk - apraides izmaksas kļūšot lētākas. Neesot nekādu šaubu, ka arī "PRO 100 TV" raidīšot latviešu valodā tā, kā to prasa likums, kanālā esot ļoti daudz labu filmu un kultūras programmu, tāpēc arī licence iedota. Bet konkursu rīkot neesot bijis jēgas, jo frekvenču deficīta vairs nav. "Ir muļķīgi, ja ir 50 kanālu un vēl vairāk brīvu, tad sludināt konkursu, ja kāds nāk ar pieprasījumu," raidījumam pauda Kleckins.
Tam nepiekrīt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (V), kura norāda: "Pilnīgi noteikti, ka likums tā nav interpretējams. Ne velti ir skaidri uzrakstīts, ka ir jābūt konkursam. Konkursam ir jābūt publicētam mājas lapā ar visiem konkursa noteikumiem. Neatkarīgi ne no kā. [..] Likums skaidri pasaka, ka jebkas, kas tiek nodots apraides atļaujai, ir jābūt konkursa kārtībā!"
Circene uzskata, ka Kļeckina likuma interpretācija ir nepareiza un "man tad ir jājautā par viņa izpratni par viņa lomu un amatu, ko viņš ieņem". "Padomes pamatfunkcija ir likumības uzraudzība un, ja viņš tulko likumus neatbilstoši burtam un garam... Nu, man acīmredzot ir jādiskutē ar viņu par to, vai viņš saprot, kāda loma ir padomei!" sacīja deputāte.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Dace Buceniece raidījumam atzina, ka jaunais nacionālais kanāls pagaidām vēl nemaz nav sācis raidīt. "Diemžēl viņi līdz šim brīdim vēl nav uzsākuši apraidi kā nacionāls kanāls, un mēs šobrīd skaidrojam situāciju. Pēc likuma viņiem gada laikā no licences izsniegšanas ir jāsāk darbība. Ja viņi to neizdarīs tuvākajā laikā, tad licence tiks anulēta," skaidroja Buceniece.
Raidījums informē, ka "PRO 100 TV" īpašnieki ir tēvs un dēls Vederņikovi. Viņiem kopā ar kādu Krievijas pilsoni iepriekš piederējusi līdzīga nosaukuma televīzija Krievijā. Pērn tika publicētas ziņas, ka tagadējais "PRO 100" direktors Konstantīns Vederņikovs aizturēts aizdomās par iesaisti krāpnieciskā shēmā, kas varētu būt saistīta ar Rīgas kinostudijas filmu autortiesībām. Iepriekš žurnālistiem viņš atzinis, ka viņa televīzijas galvenais birojs atrodas Maskavā un tur apstiprina arī raidījumu programmu.
Pats Vederņikovs "Nekā Personīga" neko daudz komentēt nevēlējās. "Man Nacionālā padome lūdza uzrakstīt iesniegumu, ko es par to domāju. Es diemžēl vēl neesmu ticis skaidrībā, ko es tur rakstīšu, jo vajag parunāt ar juristiem. Jo jebkura vēstule, vai jebkurš vārds, kas tiks izteikts skaļi, to var kāds kaut kā pēc tam izmantot. Un tāpēc tagad, kad jūs tā negaidīti esat atbraukuši, es neesmu gatavs jums kaut ko par to pateikt," raidījumā sacīja Vederņikovs.
Viņš apgalvojis, ka ar latviešu valodas ievērošanu televīzijā viss esot kārtībā un arī programma topot tepat, taču retranslējošo operatoru raidījumam teiktais liecina, ka latviskais tulkojums tomēr neatbilst apjomam, kādam būtu jābūt nacionālā kanālā, informēja "Nekā Personīga".
Līdz šim nacionālā televīzijas kanāla statuss bija tikai abām Latvijas Televīzijas programmām, LNT un TV3.